Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.
Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.
Tomēr Leiss norādīja, ka Igaunija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar “airBaltic”, kas nodrošina 30% no Tallinas lidostas pasažieru plūsmas. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunija cita starpā ir gatava piedāvāt aviokompānijai līdz 2030.gadam nepalielināt lidostas nodevas.
Pēc Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas (P) teiktā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV, Latvija piedāvājusi Igaunijai un Lietuvai iegādāties “airBaltic” akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Vācijas aviokompānijai “Lufthansa”, kas iegādāsies “airBaltic” akcijas par 14 miljoniem eiro.
Leiss apstiprināja, ka Igaunijai ir piedāvāts iegādāties līdz 10% akciju par 14 miljoniem eiro.
Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai pirks “airBaltic” akcijas.
Kā zināms, Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien, 30.jūnijā, atļāva “Lufthansa” iegādāties 10% “airBaltic” akciju.
Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, uzskata “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.
Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Skauģi, nekas cits.
Igauņi nau debīli. Nu un?
Ņenci arī nepirks ledusskapjus, nu un?
Acīmredzot JV izlolotā un progresīvo izslīpētā “latviskā pārvaldības metodika” nevienu nespēj pārliecināt par saprātīgu saimniekošanu. Tizlums forever…. Bet ar RailBaltic šitā nevarēs, nāksies iejūgties un uzbūvēt latviešu vietā. Citādi vilcieniņš braukās pa Igauniju vien.
Kurš muļķis pirks tukšu čaulu ,uz Tallinas lidostu lidos daudzas , daudzas lidsabiedrības !
Samērā loģiski no igauņu puses.Kamēr ikgadēji jāiegulda 150 miljoni eiro (augošas ES ekonomikas situācijā) un 500 miljonu obligāciju laidiens, kā izskatās, būs jādzēš akcionāriem, tikmēr nav vērts tērēt laiku muļķu meklējumos.Man gan nav saprotams, kāpēc pirms dažiem gadiem netika reaģēts uz lietuviešu piedāvājumu pirkt daļu AirBaltika.Vai tad finansu situācija tolaik bija perfekta?