Katra pieredzējusi skolas (ģimnāzijas) direktore (-s) sapņo par pilnu klasi kārtīgiem un godīgiem skolēniem, kas sēž rokas salikuši uz sola, nesarunājas, stundas laikā nemētājas ar pildspalvām, nespēlē digitālās spēlītes, nesūta cits citam piedauzīgas vēstules un pareizās atbildes. Skolas direktore domā, ka datorzinības bērns apgūst klasē, fizisko sagatavotību sporta stundā, bet veselības mācību – fizikas un bioloģijas skolotājam kaut kur kaut ko pastāstot. Visiem bērniem ir jābūt vienādiem –gan augumā, gan mācībās un sekmēs.
Visi tie bērni, kas neatbilst šim priekšstatam tiek neuzkrītoši aizsūtīti uz attālākām skolām, lai nu nesanāk šmuce un devītās klases eksāmeni neparāda “izcilus” rezultātus. Ir pieņēmums, ka šie bērni aiziet uz tālmācības skolām. Tad nu valstij nākas vairāk maksāt tālmācības skolai, ja jau nauda seko skolēnam. Skolas direktorei vienmēr pietrūkst līdzekļu, un viņa zina – vainīga ir tālmācība.
✼ ✼ ✼ ✼ ✼ ✼
Katra pieredzējusi skolas direktore (-s) sapņo kļūt par deputāti (-u) “Jaunās Vienotības” sarakstā, katra “Jaunās Vienotības” deputāte, kas nav pedagoģe, sapņo kļūt par Izglītības un zinātnes ministri, pie kam visu laiku labāko ministri, kas skolotājiem paceļ algas. Naudas šādai algu celšanai valsts budžetā nav, jo valdībai jāceļ RailBaltic un jāuztur AirBaltic, jāpērk lielgabali, galu galā 21 miljonu vajag izglītības kvalitātes monitoringam. Tad nu vienīgā iespēja ir slēgt tālmācību, bet naudu atgriezt klātienes skolās. Kaut kur Saeimas kuluāros tiek lemts tālmācību no 1. līdz 9. klasei slēgt un visus bērnus dabūt atpakaļ klasē – rokas uz galda, klausoties skolotājas stāstījumu un taisnu muguru pieceļoties, teicami atbildot sagatavoto mājasdarbu, labi nokārtot pārbaudījumus. Latvijā tālmācībā mācās 11000 skolēnu, no tiem – 3535 apgūst pamatizglītību. Kas tālmācības skolās māca bēŗniem dažādus priekšmetus? Vairums (2/3) tālmācības skolotāju dzīvo reģionos, lielākoties mazpilsētās, kurās ir tikai 1 klātienes skola, kas nevar nodrošināt pedagogam pietiekamu atalgojumu. Uz blakus novadiem izbraukāt pedagogs nespēj, jo tas būtu finansiāli neizdevīgi, nav iespējams šo braukāšanu apvienot ar klātienes skolas (pamata darbavietas) stundu grafiku. Un skolotājs māca audzēkņus tālmācībā. Iespējams, ka tieši par šiem skolotājiem neko nezina LIZDA.
✼ ✼ ✼ ✼ ✼ ✼
Interesanti – kas tad mācās tālmācības skolās? Aptaujājot izglītojamos un viņu vecākus (vai likumiskos pārstāvjus) izrādās, ka 55% aptaujāto mobings lepnajā skolā ir bijis iemesls izvēlēties tālmācības izglītības formu. No šiem, no mobinga cietušajiem bērniem 25% uzrāda mobingu tieši no skolas administrācijas un skolotāju puses, bet 30% no klasesbiedru vai skolasbiedru puses.
15% aptaujāto izvēlējušies tālmācību, jo izglītojamais profesionālā līmenī nodarbojas ar kādu sporta veidu, bieži vien tie ir Latvijas talantīgākie basketbolisti, kas trenējas Spānijā, hokejisti – Skandināvijas valstīs, bet volejbolisti – Ziemeļāfrikā.
10% izvēlējušies tālmācību, jo vēlas apvienot mācības ar darbu. Šķiet – šie tālmācības audzēkņi ir vairākkārt palikuši uz otro gadu un ir nedaudz vecāki.
7% norāda, ka tuvākā klātienes izglītības iestādē atrodas pārāk tālu no dzīvesvietas, tādēļ izvēlējušies tālmācību.
7% tālmācības audzēkņu dzīvo ārzemēs vai uz laiku atrodas ārzemēs vecāku darba dēļ.
6% norādījuši citus iemeslus, tai skaitā – tālmācību izvēlējušies veselības stāvokļa dēļ.
Ļoti interesants aspekts ir, ka no pamatskolu audzēkņiem lielākais vairums ir 9. klases audzēkņi, pie kam 62% (tas ir, 2/3 no šiem 9. klašu audzēkņiem) ir jaunuzņemti skolēni no citām izglītības iestādēm, būsim godīgi – no tām pašām “labajām” skolām. Analizējot skolēnu mācību gaitu vēsturi, var izdarīt pavisam nejaušu secinājumu, ka no šī apjoma tikai 46% 9. klasē ir pirmo gadu. Pārējie 54% mācās 9. klasē atkārtoti –32% otro reizi, 20% trešo reizi un 2% devītājā klasē mācās ceturto reizi.
Nav mans uzdevums analizēt visus ieganstus, kāpēc mums ir nepieciešama tālmācība. Katrā ziņā, nākamajiem rakstiem man argumentu pietiek, ko rakstīt uz 9 lapaspusēm.
✼ ✼ ✼ ✼ ✼ ✼
Maza piebilde. Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” anotācijā tālmācības likvidēšanu 1.–9. klašu grupā pamato ar eksāmenu rezultātiem, kas kopumā ir būtiski zemāki tiem izglītojamajiem, kuri mācās tālmācības formā. Taču zemo rezultātu dati nav objektīvi, jo izglītojamie lielāko daļu no pamatizglītības programmas ir apguvuši klātienes skolās. Vienkārši – mācās vai nemācās līdz 9. klases otrajam semestrim, tad skolas direktore un skolotāji saprot, ka eksāmenu rezultāti būs ļoti slikti, un (ar vai bez mobinga) panāk, ka bērns pāriet mācīties uz tālmācības skolu. Piebildīšu, ka pagājušajā mācību gadā no jaunuzņemtajiem klātienes skolēniem 35% bija tieši no “labajām” Rīgas skolām. Tiesa, nav grūti valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) paskatīties tieši no kuras skolas kurš bērns kurā laikā un datumā (piemēram, 9. klasē) ir pārgājis uz tālmācību, kā arī izdarīt secinājumus – no kuras skolas ar vai bez mobinga bērnus izspiež.
Pilnīgas sagadīšanās dēļ redakcijā uz galda mētājas izdrukas no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēžu diskusijām. Vismaz dažas šīs komisijas locekles varētu nejusties izbrīnītas, ka šīs izdrukas ar paskaidrojumiem nonāks pie 11000 Latvijas tālākizglītības skolu audzēkņu vecākiem.
Lasot šīs deputātu sarunas un tālmācības skolu argumentāciju, man nekļuva skaidrs, kāpēc šie tālmācības skolēni ar dažu deputātu un bijušās Izglītības un zinātnes ministres vēlmi tiks aizsūtīti uz mājmācību, jo atpakaļ uz skolu, kurā tika mobingoti, viņi taču neies. Un vēl – sagadīšanās pēc – tieši tāds pats skaits – 11000 bērnu Latvijā nemācās, nestrādā un ir pazuduši no ministrijas radara. Vismaz daļa no tālmācības bērniem, pateicoties likumprojekta autoriem, ir nolemta papildināt šo “neredzamo bērnu” kohortu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pati tālmācība visbiežāk ir attālināta mācība un daudz kas ir atkarīgs no mācību līdzekļiem un to satura, Tas viss ar vieglu IZM roku, ko vada kompetenču izglītības izstrādājums, nav īstenots pat klātienes mācībām.
Nesaprotu, kāds ir likumprojekta mērķis, kā tas uzlabos skolēnu izglītības līmeni? Kārtējo reizi tiek virzīta kāda ideja atrauti no kopējās situācijas izglītībā konteksta. Pēdējos gados mērķtiecīgi ar dažādiem lēmumiem ir radīta sistēma, kas apmācāmos ar vienu nesekmīgu gala atzīmi izmet ārā no skolas. Bērni ir atšķirīgi pēc savas attīstības ievirzes, tempa, kādam citādi talantīgam un spējīgam bērnam var nepadoties matemātika vai gadījies slikts skolotājs fizikā, kādam ir vecuma krīze, augšanas grūtības, ieilgusi slimība, ģimenes vai sociālās problēmas – ko tālāk valsts sagaida no izglītības sistēmas izmestā bērna, kur lai viņš dodas? Vienīgais skaidrojums, kā to saredzu, ir valsts interese par… lasīt vēl »
Modernās pasaules universālo zinību nesēja garadarbs. Kādēļ tik īsi!? To ko vērts šinī šedevrā lasīt – 6 zvaigznes ik pa brīdim tekstā.