KATRĪNA IĻJINSKA
Jaunā oktobra nedēļa solījās būt darbīga – jānostrādā līdz trešdienai un varēšu atzīmēt mēnesi šajā darba vietā! No notikumiem iepriekšējās nedēļās man jau bija sākusi raustīties acs un modos piecos no rīta, tāpēc uz darbu šad tad mēdzu atnākt pat septiņos no rīta. Kā kuru reizi. Iepriekšējā nedēļā starp dažādiem notikumiem, caur WhatsApp čatu, es biju sarunājusi ar ministru, ka es varētu pārņemt rakstīšanu viņa X kontā, neskaņojot katru ierakstu. Mēs bijām runājuši, ka X nav tas pats, kas LinkedIn vai Facebook un, lai uzturētu aktivitāti, nepietiek tikai kaut ko ierakstīt, bet vajag arī iesaistīties diskusijās. Neskatoties uz līdzšinējām nejēdzībām, es joprojām uzskatīju, ka vēl var visu labot un nostrādāts nepilns mēnesis vēl ir par maz, lai izdarītu “globālus” secinājumus, turklāt es jutu ministra uzticību man un ticēju, ka viņam kaut kur dziļi sirdī ir labi nodomi, bet iemesls dažādām nejēdzībām ir tikai laika trūkums, nepārtraukta skriešana, kuras dēļ nav laika iedziļināties daudzos jautājumos un līdz ar to radusies paviršība. Es biju izdomājusi – ja es rakstīšu ministra tviterī savas domas ar veselīgu sarkasma līmeni, tas būs pietiekami, lai uzaudzētu ministram sekotāju skaitu un līdz ar to attīstītu šo komunikācijas kanālu. Viņa piekrišana stiprināja šo pārliecību. Šonedēļ ministram bija ieplānotas piecas intervijas, kurām bija jāsagatavojas, no tām trīs – televīzijās, bet man bija jāsāk vākt un apstrādāt informācija, lai uzrakstītu daudzkārt izmantojamo “runu Gulbenei”. Darba bija daudz un ministra kalendārs neliecināja, ka varētu būt kaut kādi “asumi”.
Pirmdienas plānošana sākās kā parasti – ar ministra biroja vadītājas kavēšanos. Vispār pirmdienas rīta sapulces, kurās tiek izrunāti nedēļas notikumi, ir atsevišķs žanrs. Telpā sanāk vai pieslēdzas attālināti ministra padomnieki, atnāk valsts sekretārs un viņa vietnieki, ministrijas administrācijas vadītāja un, protams, pats ministrs. Visi sēž un pirmās piecas līdz desmit minūtes gaida, kad ieradīsies ministra biroja vadītāja, jo viņa vada šīs sanāksmes, bet vidēji katru otro reizi kavējas. Visi klusē, arī ministrs, kurš skatās telefonā un ik pa brīdim pavaicā, kas mums jauns. Visi joprojām klusē un kļūst diezgan manāms, ka Valainim tas nepatīk. Es apbrīnoju viņa pacietību un vienā brīdī pat padomāju, ka tā viņš “troļļo” visus klātesošos, jo ja visi klusē – tad tā ir laba demonstrācija, ka nekā jauna ministrijā nav. Kad ierodas biroja vadītāja, tad mēs ejam cauri ministra kalendāram uz nedēļu, koalīcijas jautājumiem un Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem. Ik pa brīdim ministrs precizē, kaut kādas specifiskas detaļas, uz ko pārsvarā saņem atbildi “tūliņ paskatīsimies” un atbildīgais darbinieks sāk intensīvi kaut ko meklēt datorā. Ļoti aizraujoši.
Pēc plānošanas ministrs devās uz Prezidenta pili, lai piedalītos diskusijā par aizsardzības industriju. Tur nekā jauna: Prezidenta kanceleja līdz pēdējam brīdim neatbildēja, kāds ir pasākuma formāts un cik cilvēki var nākt līdzi, bet beigās pateica, ka var nākt vēl viens, tāpēc aizgāja Artūrs Zandersons, bet ministrs pēc pasākuma pajautāja, kāpēc nav publicitātes.
Diena turpinājās labi, un es saņēmu uzaicinājumu no raidījuma “Krustpunktā” ministra dalībai raidījumā par būvniecību trešdien, taču viņam tajā laikā bija ieplānota dalība “Eksporta barometra 2024” gada pasākumā. Mēs mēģinājām atrast, kurš varētu iet, ņemot vērā, ka raidījums lūdza “politisko” pārstāvi. Tas nozīmēja, ka labākā un zinošākā ministrijas speciāliste Olga Feldmane iet nevarēja. Parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis bija komandējumā, un neviens cits ministra birojā šajā jomā vienkārši neorientējās. Izņemot mani.
Būvniecības tēma man ir tuva jau sen – savulaik es pat iestājos un nedaudz pastudēju RTU būvinženieros un arī savu žurnālistes karjeru aģentūrā BNS sāku tieši ar šo tēmu, pēc tam pārejot uz “Dienas biznesu”. Tas arī ir skaidrojums, kādēļ manās uzņēmējdarbības gaitās figurējuši pārsvarā būvnieki – es vienkārši nevienu citu tik labi nepazinu, lai varētu aizņemties naudu. Es atceros vēl tādus laikus, kad cienījamais inženieris Jānis Lancers, nu jau nelaiķis, nāca uz leģendāro Vecrīgas krogu “Runcis” uzspēlēt pokeru, novēršot citu spēlētāju uzmanību ar savu dārgo, skaisto pulksteni, bet viņam piederošais PBLC pilnsabiedrībā ar Moduls Rīga cīnījās par iespēju būvēt bibliotēku, tomēr iepirkumā neuzvarēja. Tāpēc tagad es gribēju iet uz raidījumu pati un Valainis arī piekrita. Šis žests man deva jaunu jaudu un iedvesmu. Tobrīd es vēl nezināju, ka “Nekā personīga” žurnāliste Ilze Jaunalksne – Rēdere interesējas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā, vai ministrija ir slēgusi līgumu ar SIA “Austra PR”, par ko un par kādu summu…
To es uzzināju otrdienā, kad sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja jau bija sagatavojusi atbildi un atsūtīja to man skaņošanai. Atbilde bija maksimāli nelasāma: “Ar SIA Austra PR noslēgts iepirkuma līgums “Izvērtējums par investīciju un eksporta projektu atbalstam iesaistīto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras struktūrvienību veiktajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem”.
Kopējā līgumcena par Darba veikšanu bez pievienotās vērtības nodokļa ir 9 450,00 EUR. Izpildītājs nav Pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.
Iepirkuma mērķis: Sagatavot izvērtējumu par investīciju un eksporta projektu atbalstam iesaistīto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) struktūrvienību veiktajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem atbalsta sniegšanā zemāk minētajiem investīciju un eksporta projektiem, un priekšlikumus LIAA reorganizācijai, ar mērķi veidot struktūru ap investīciju un eksporta projektiem, nodrošinot «Vienas pieturas aģentūras» principu projektu vadībai un atbalstam:
cilvēkresursus koncentrēt investīciju un eksporta mērķu sasniegšanai;
efektīva pārvaldība starp “pārdošanas” un “atbalsta” pakalpojumu struktūru.”
Es savukārt šo atbildi mēģināju skaņot ar ministru, lai gan man pašai tā raisīja arvien jaunus jautājumus, bet ministra ierosinātā LIAA reforma sāka slikti ost. Vēl sliktāk bija tikai tas, ka ministrija, kuras administrācija it kā esot nodalāma no ministra biroja un katra no šīm pusēm cenšas norobežoties un nelīst viena otras darbā, tagad cenšas savu atbildību nogrūst uz ministru, jo uzņemties atbildību neviens nevēlas.
Es izpētīju SIA “Austra PR” Lursoft datu bāzē, atkal sakreņķējos un kopā ar skaņojamo atbildi Jaunalksnei, ierakstīju kopčatā: “Droši vien jau, ka var sūtīt to atbildi, vienīgi man reāli nav skaidrs, kāpēc mēs esam pasūtījuši tik būtisku izvērtējumu uzņēmumā ar 11 tūkstošu apgrozījumu gadā un kurš nenodarbina nevienu cilvēku.” Atbildes, protams, nebija. Ne tikai tāpēc, ka ministrs bija aizņemts MK sēdē, bet arī tādēļ, ka viņš visticamāk vispār nezināja par tādu iepirkumu.
Jā, “Austra PR” apgrozījums iepriekšējā gadā bija 11 tūkstoši eiro un “vidējais nodarbināto cilvēku skaits” bija 0. Ministrija, vai, pareizāk sakot, tās valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits, kurš bija uz laiku iecelts LIAA direktora amatā, bija kaut kādā veidā izvēlējies šādu piegādātāju, lai veiktu LIAA struktūrvienību auditu. Man pietika paskatīties īpašnieka Jāņa Andžāna LinkedIn profilu, lai viss būtu skaidrs kā diena. Tā nauda ir vienkārši nozagta.
Iestādei, kurā strādā 330 cilvēki un kuras budžets ir 46,5 miljoni eiro, strukturālo auditu un darbības novērtējumu veic uzņēmums, kuram ar šo iepirkumu tiek nodrošināts faktiski viena gada apgrozījums un tajā nav neviena darbinieka. Par summu, kas atbilst tādai, lai nebūtu jāorganizē kārtīgs iepirkums.
Es gribētu redzēt, kā kāds no Lielā četrinieka auditorkompānijām veiktu tādu izvērtējumu par nepilniem desmit tūkstošiem. Es arī gribētu redzēt pašu izvērtējumu…
Protams, ka es pajautāju komentāru Raivim Bremšmitam, un tā vietā, lai atzītu kļūdu un kopīgi izdomātu, kā rīkoties, viņš man atbildēja: “Mums pieejama pilnā CV ir plašāk aprakstīta eksperta loma un darba pienākumi. Linkedin ne vienmēr atspoguļo visu vai pilnvērtīgu info.” Jā, nu, tik tiešām – kāpēc lai cilvēks savus sasniegumus liktu LinkedIn? Pilnvērtīgo CV mēs, protams, tā arī neieraudzījām, turklāt ministra padomnieks Valters vēl pielēja eļļu ugunī, pastāstot, ka viņš kopā ar minēto cilvēku strādājis PR aģentūrā un noraksturoja Andžānu galīgi ne tā, kā būtu raksturojams LIAA struktūrvienību auditors. Toties Bremšmitam pietika “iekšas” pateikt: līgumu taču slēdza EM, viņiem ir visa informācija. It kā viņš pats nebūtu ministrija… Bet viņš taču nezināja, ka es piezvanīšu arī valsts sekretāram, kurš man pateiks, ka teicis taču Bremšmitam, lai ar šo iepirkumu neuztaisa “podstavu”.
LIAA reformas ideja man pēc būtības ļoti patika – noīsināt dažādu blakus funkciju izpildītāju skaitu un koncentrēties uz investīciju piesaisti, manuprāt, ir ļoti pareizi un tā bija ministra Viktora Valaiņa ideja. Lieliska ideja! Bet šodien es sapratu, ka kontroles trūkuma dēļ, visticamāk, šī lieliskā ideja tiks sabojāta ar nožēlojamu izpildījumu.
Atgaiņājot domas par to, ka es strādāju ogranizācijā, kura, veicot reformu, “pa ceļam” nozog desmit tūkstošus un par to nevienam nekas nebūs, es ietvītoju, ka rīt man ir debija radio.
Nedēļa taču sākās tik labi! Bet jau otrdienas vakarā es atkal biju turpat kur pirms pirms dažām dienām. Manā prātā iezagās pirmās domas par to, ka varbūt jāmet miers un jāiet studēt. Es iegāju LU sistēmā, lai pēc mēneša izlaistu lekciju, pamēģinātu izpildīt iekrājušos mājasdarbus biofizikā un biotehnoloģijās, bet biju izlējusi jau par daudz ūdens, lai to būtu iespējams sasmelt un atgriezties pie studijām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!