Pēteris Apinis. Ķīnas medicīna – kāpēc mums tā ir interesanta?

Pēteris Apinis, ārsts

Pasaules iedzīvotāji ar vārdkopu “Ķīnas medicīna” visbiežāk saprot tradicionālo Ķīnas medicīnu, kas ietver akupunktūru, fitoterapiju un citas metodes, tā ir plaši atzīta un integrēta ar Rietumu medicīnu Ķīnā. Globāli ārstiem un pacientiem būtu aktuāla tradicionālās Ķīnas  medicīnas integrēšana savās veselības aprūpes sistēmās, īpaši hronisku slimību ārstēšanā un sāpju mazināšanā. 

Tomēr šobrīd pasaules medicīnas informatīvajā laukā arvien lielāku nozīmi gūst Ķīnas pētījumi un sasniegumi preventīvajā medicīnā, telemedicīnā, veselības datu analīzē, integrētā veselības aprūpē. Īsumā – Ķīna ir ieviesusi plašas programmas, kas veicina veselīgu dzīvesveidu un profilaktiskos pasākumus. Tas ir ļāvis samazināt hronisko slimību izplatību un uzlabot iedzīvotāju veselību kopumā. Ķīna ir līderis telemedicīnas jomā, īpaši attālos reģionos, kur piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota. Šī pieredze var būt noderīga citām valstīm, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un efektivitāti. Ķīna ir investējusi lielus līdzekļus veselības datu vākšanā un analīzē, kas ļauj labāk izprast slimību izplatību, prognozēt epidēmijas un izstrādāt efektīvākus veselības aprūpes politikas pasākumus. Ķīna ir ieviesusi integrētu veselības aprūpes modeli, kurā tiek apvienotas dažādas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas formas, sākot no primārās veselības aprūpes līdz specializētai ārstēšanai. Šāds modelis palīdzēt uzlabot veselības aprūpes koordināciju un efektivitāti. 

Ķīna ar savu tūkstošgadu ilgo vēsturi un straujo mūsdienu attīstību ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju globālajā veselības aprūpes laukā. Tūkstošgadu garumā ķīniešu ārsti ir uzkrājuši milzīgu pieredzi, kas balstīta uz klīniskajiem novērojumiem un empīriskajiem datiem. Atšķirībā no Rietumu medicīnas, kas bieži koncentrējas uz konkrētu simptomu ārstēšanu, Ķīnas medicīna uzsver cilvēka ķermeņa un prāta vienotību. Tā meklē slimības cēloņus dziļāk, ņemot vērā gan fiziskos, gan emocionālos faktorus.

Vēlos ievadā uzsvērt, ka Ķīnas medicīna ir nozīmīga kā pasaules farmācijas industrijas līderis. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko zāļu ražotāju. Daudzi starptautiski farmācijas uzņēmumi ir pārvietojuši savu ražošanu uz Ķīnu, lai izmantotu zemākās darbaspēka izmaksas un plašo ražošanas jaudu. Ķīna ražo gan ģenēriskās zāles, gan aktīvās farmaceitiskās vielas, kas tiek izmantotas daudzu zāļu ražošanā visā pasaulē. Lai gan tradicionāli jaunu zāļu izstrāde ir bijusi vairāk Rietumu farmācijas uzņēmumu domēns, Ķīna strauji investē pētniecībā un attīstībā. Ķīnas farmācijas uzņēmumi arvien vairāk pievēršas inovatīvu zāļu izstrādei, īpaši onkoloģijā, imūnterapijā un citās sarežģītās slimību jomās.

Ķīnas valdība ir noteikusi mērķi padarīt augstas kvalitātes zāles pieejamākas saviem iedzīvotājiem un globāli – arī tiem pasaules reģioniem, kam zāļu iegāde ir finansiāli sarežģīta. Tas ir veicinājis zāļu cenu samazināšanos un palielinājis piekļuvi zālēm daudziem cilvēkiem. Neatkarīgi no tā – vai kaut kādā mērā Ķīnas atbalsts Āfrikas un Dienvidamerikas valstīm ir vai nav Ķīnas politiska ekspansija, Ķīnas nozīme globālajā sabiedrības veselības jomā pieaug, un tās devums ir ļoti nozīmīgs. Ķīna aktīvi piedalās globālajās veselības iniciatīvās, piemēram, cīņā pret infekcijas slimībām un vakcīnu izstrādē. Ķīnas uzņēmumi spēlēja ļoti nozīmīgu lomu Covid–19 pandēmijas laikā, izstrādājot un ražojot vakcīnas un ārstniecības līdzekļus. Ķīnas pieredze Covid–19 ierobežošanā ir ļoti nozīmīgs globāls epidemioloģisks solis.

Manuprāt, galvenais iemesls Ķīnas veiksmes stāstam farmācijā ir Ķīnas valdības atbalsts. Ķīnas valdība ir noteikusi ambiciozus mērķus farmācijas nozarei un sniedz ievērojamu atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijām. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju skaits (vienkāršoti – Ķīnā dzīvo 1.4 miljardi iedzīvotāju, kas ir aptuveni 770 reižu vairāk nekā Latvijā) nodrošina lielu iekšējo tirgu farmācijas produktiem, kas veicina nozares izaugsmi. Salīdzinoši zemās darbaspēka izmaksas padara Ķīnu par pievilcīgu ražošanas vietu globālajiem farmācijas uzņēmumiem. Bez tam – Ķīnas farmācijas uzņēmumi arvien vairāk iegulda pētniecībā un attīstībā, lai izstrādāt inovatīvus produktus.

Vēl pirms gadiem desmit savās publikācijās mēdzu izteikt bažas par dažu Ķīnā ražoto zāļu kvalitāti. Ķīnas valdība pa šo laiku ir spērusi stingrus soļus, ieviešot stingrākus regulējumus. Vēl pirms desmit gadiem Ķīnas farmācija tika apsūdzēta par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, kas ir ietekmējusi tās attiecības ar citām valstīm, bet, šķiet, šobrīd šis jautājums ir pazudis no dienaskārtības. No dienaskārtības nav pazudusi atziņa, ka Ķīnas farmācijas uzņēmumiem ir jākonkurē ar lielām, labi nostiprinātām Rietumu farmācijas kompānijām, un Ķīnas uzņēmēju neatlaidība arvien vairāk liek domāt par globālā farmācijas tirgus pārmaiņām tuvākajā nākotnē. 

Sabiedrības veselība Ķīnā un risinājumi

Pasaules medicīnas literatūru arvien vairāk pārplūdina Ķīnas zinātnieku pētījumi sabiedrības veselības jomā. Manas zinātniskās intereses laukā – par smēķēšanas, mazkustības, liekā svara ietekmi uz iedzīvotāju veselību un korelāciju ar izglītotību un veselības pratību, ķīniešu pētījumu blīvums tuvojas trešdaļai no globālās citējamās literatūras apjoma. Pētījumi ir ļoti kvalitatīvi un raksturojas ar ļoti labu un plašu pētāmo pacientu izvēli. 

Mūsdienās Ķīna saskaras ar četrām svarīgām problēmām: neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, sabiedrības novecošanoos, pieaugošām izmaksām un klimata pārmaiņām. Šā gada novembrī globālo tīmekli pārklāja pētniecisko rakstu, komentāru, sērijas un apskatu krājumi, kuros bija izklāstītas šīs problēmas, kā arī apspriestas iespējas un stratēģijas, lai risinātu šīs sabiedrības veselības problēmas un mazinātu nevienlīdzību.

Neinfekcijas slimību izplatība Ķīnā ir kļuvusi nozīmīga. Ķīnieši medicīnu pēta kvantitatīvos rādītājos, un šādā skatījumā neinfekcijas slimības ir galvenais cēlonis mirstības un ar invaliditāti koriģēto dzīves gadu (DALY) rādītājos. Par galvenajiem riska faktoriem ķīnieši norāda smēķēšanu, sliktu gaisa kvalitāti – ieelpojamās cietās daļiņas, augstu glikozes līmeni plazmā, augstu nātrija līmeni (Ķīnas pētnieki īpaši uzsver pārliecīga vārāmā sāls iespaidu uz agrīnu mirstību) un augstu ķermeņa masas indeksu. 

Ķīnas valdība ar izlēmīgu rīcību un stingru roku lēmusi uzlabot iedzīvotāju veselību Ķīnā, proti – kontrolēt neinfekciju slimības un mazināt iepriekšminētos riska faktorus. Īpaša uzmanība tiek pievērta bērnu aptaukošanās jomai. 

Ar miljoniem iesaistītu personu pētījumiem aprakstīts straujais bērnu aptaukošanās pieaugums ar sarežģītām atšķirībām starp viņu sociālekonomisko statusu, kā arī lauku un pilsētu teritorijām. Aptaukošanās ir cieši saistīta ar citām neinfekciju slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām – ķīnieši pierāda, ka cilvēkiem ar aptaukošanos agrīnā vecumā nozīmē 58 % lielāku risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām vēlāk dzīvē nekā cilvēkiem ar veselīgu ĶMI. Šeit man jāpiebilst, ka Ķīnas Biobankas pētījumiem ir citi noteikumi nekā Eiropā, personas datu aizsardzība netiek tik stingri reglamentēta, kas ļauj ķīniešu pētniekiem vieglāk (ātrāk, mazāk birokrātijas) ar biobanku materiāliem strādāt.

Attiecībā uz Bērnu aptaukošanās problēmu risināšanu Ķīnā interesanta ir pieeja, kas integrē sociālās, ekonomiskās, kultūras un vides stratēģijas un atzīst draudus, ko rada komerciāli veselību noteicošie faktori.

Kā jau norādīju, mana zinātniskā interese ķīniešu pētījumos bija tabakas lietošanas problēma. Ķīnā smēķē vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. 2017. gadā Šanhajā tika ieviesti ļoti nopietni smēķēšanas aizliegumi (telpās, nojumēs, sabiedriskās vietās utt.), smēķēt atļauts tikai tam paredzētās vietās, pilsētā smēķētāju skaits samazinājās par 8.4 %, bet ikdienas patēriņš par piekto daļu. 

Pētījumi pierāda, ka, ieviešot tik visaptverošus smēķēšanas aizliegumus kā Šanhajā visā Ķīnā, tiktu gūti ievērojami ekonomiskie ieguvumi. Kaut smēķēšanas ierobežošana Ķīnā ir lokālo varasiestāžu jurisprudencē, arvien vairāk Ķīnas pilsētu īsteno politiku, kas paredz aizliegumu smēķēt iekštelpās, bet ļoti daudzas – sabiedriskās vietās un darbavietās. Ķīnas mērķis ir aizsargāt sabiedrību no tabakas dūmu iedarbības, mazināt smēķētāju skaitu un ievērojami mazināt ar tabaku saistītās slimības.

Interesanti sekot līdzi arī ziņojumiem par klimata pārmaiņām Ķīnā. Ķīna uzsākusi jaunu virzību uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Šī gada ziņojumā metodiski un nepārprotami atklāts klimata pārmaiņu radītais apdraudējums sabiedrības veselībai Ķīnā – īpaši karstuma viļņu iedarbības dienu skaits uz vienu cilvēku, kas palielinājās līdz 16 dienām, ar karstuma viļņiem saistīto nāves gadījumu skaits divkāršojās, laiks drošām aktivitātēm svaigā gaisā samazinājās par 60 % salīdzinājumā ar vēsturiski vidējiem rādītājiem, strauji pieaudzis karsto un sauso dienu skaits Ķīnā, palielinājusies sausuma iedarbība un meža ugunsgrēku iedarbība – par 43.9  % salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem.

Digitālā garīgā veselība – Ķīnas centieni un virzība

Vienā rakstā aptvert pasaules lielākās sabiedrības veselības kopienas problēmas un risinājumus ir neiespējami. ASV veseli institūti ar interesi seko un pēta ķīniešu pieredzi. Tomēr izvēlējos pieskarties jomai, kas Ķīnas autoru pētījumos ir interesantāks un plašāk skatīts nekā Eiropas pētnieku darbos. Saukšu to par digitālo garīgo veselību, jo esmu jau iepriekš latviešu valodā centies stāstīt par digitālās vides iespaidu uz mentālo veselību, iespējām izraisīt agrīnu demenci un ietekmēt bērnu un jauniešu psihi. Un vienlaikus – visa pasaule cenšas izmantot digitālo attīstību veselības veicināšanā. 

Digitālā garīgā veselība ir svarīgs sabiedrības veselības jautājums Ķīnā, ko vēl vairāk saasina psihiatrijas pakalpojumu trūkums. Ķīnā vismaz 30 miljoni bērnu un pusaudžu, kas jaunāki par 17 gadiem, cīnās ar emocionālām vai uzvedības problēmām. Ķīnieši atzīst, ka pārmērīga gadžetu lietošana palielina pishisko traucējumu plašumu tieši bērnu un pusaudžu vidū.

Lai cik tas neliktos dīvaini, ķīnieši risinājumus šai veselības problēmu risināšanai meklē tieši digitālajā jomā. 

Digitālās garīgās veselības intervences izmanto tehnoloģijas, piemēram, viedtālruņu lietojumprogrammas, lai uzlabotu garīgās veselības rezultātus. 

Psihes traucējumu slogs ir ievērojams visā pasaulē –  depresija un trauksme, kas ir divi izplatīti garīgās veselības traucējumi, rada visvairāk invaliditātei pielāgotos dzīves gados pasaulē. Saskaņā ar Ķīnas garīgās veselības apsekojuma datiem aptuveni katrs desmitais Ķīnas iedzīvotājs pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskāries ar garīgās veselības traucējumiem. Ķīnā ir vairāki unikāli kultūras un politikas faktori, kam ir svarīga loma garīgās veselības veidošanā. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā garīgās slimības pacientiem un viņu ģimenēm joprojām ir saistītas ar kaunu un stigmatizāciju. Šādi uzskati kavē meklēt palīdzību un veicina paļaušanos uz sevi un aprūpes kavēšanos, kas var pasliktināt garīgo veselību.

Stigmatizāciju Ķīnā pastiprina arī citi faktori, piemēram, slimības uun etniskā piederība. Ķīnā īpaši satraucoša ir garīgā veselība vecākiem, kuri zaudējuši savu vienīgo bērnu (Ķīnas politika ilgstoši sekmēja viena bērna politiku ģimenē), tiek lēsts, ka postraumatiskā stresa traucējumu izplatība šādos gadījumos ir ļoti augsta. 

Digitālā veselība attiecas uz digitālo, mobilo un bezvadu tehnoloģiju izmantošanu, lai atbalstītu veselības mērķu sasniegšanu. Digitālās garīgās veselības intervences izplatīšanā izmanto tehnoloģijas, piemēram, viedtālruņu lietojumprogrammas, virtuālo realitāti, valkājamās ierīces un ģeneratīvo mākslīgo intelektu.

Šādas tehnoloģijas, atbilstoši ķīniešu pētījumiem, uzlabo piekļuvi savlaicīgiem, uz pierādījumiem balstītiem garīgās veselības pakalpojumiem un palīdz mazināt atšķirības veselības jomā. 

Visbiežāk tiek veiktas terapeitiskās konsultācijas, lielākā daļa digitālo garīgās veselības intervenču tika sniegtas ar interneta starpniecību. Kopš 2021. gada Ķīnā ir ievērojami pieaugusi WeChat izmantošana intervenču vai vadlīniju sniegšanai.

Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas arī, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar neapmierinātību ar ķermeni, atkarību rehabilitāciju, vēža pacientu garīgo veselību, demenci un kognitīvo spēju pasliktināšanos, kā arī uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu simptomiem. Digitālās garīgās veselības intervences visvairāk vērstas uz bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem Ķīnā.

Lai panāktu vienlīdzību veselības jomā, ķīniešiem jāpārvar šķēršļi garīgās veselības pakalpojumu jomā. Galvenais strukturālais un organizatoriskais šķērslis ir garīgās veselības speciālistu trūkums. Ķīnā 2020. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem bija 8.6 garīgās veselības aprūpes darbinieki, salīdzinot ar 13 uz 100 000 iedzīvotājiem pasaulē. 

Ķīnā lauku pilsētās ir mazāk (nepietiekami) garīgās veselības aprūpes resursu salīdzinājumā ar attīstītajām provincēm vai pilsētām. 

2022. gadā Ķīnā bija 295 miljoni iedzīvotāju, kas darba dēļ migrējuši no laukiem uz pilsētām, vairums – jaunāki par 40 gadiem. Viņiem ir papildu grūtības ar mājsaimniecības reģistrāciju, lielu stresu darbā, pārmērīgu darba slodzi, kas viss kopumā rada riskus garīgajai veselībai. Digitālās tehnoloģijas piedāvā potenciālu uzlabot garīgās veselības aprūpes pakalpojumu pārklājumu.

Digitālo pakalpojumu integrēšana skolās, darbavietās un primārās aprūpes iestādēs pēc ķīniešu domām samazina šķēršļus aprūpei. Skaitliski nodrošinātas programmas parasti ir lētas, mazāk ierobežotas laika un vietas ziņā un, visticamāk, tiek pieņemtas arī no tiem, kuri dod priekšroku pašpalīdzībai. Turklāt digitālie saziņas līdzekļi palīdz mazināt bailes un kaunu, ko izraisa ārstēšanas meklēšanas process. 

Digitālai garīgajai veselībai ir potenciāls nodrošināt ātrāku, automatizētu atgriezenisko saiti par veselības stāvokli, pielāgotus norādījumus no pakalpojumu sniedzējiem un paškontroli, lai uzlabotu ārstēšanas ievērošanu un pieredzi. 

Zema digitālā pratība vai kompetence, kā arī lietotāja uztvere par digitālā produkta nedraudzīgumu kavē pakalpojumu lietotājus saņemt digitālo intervenci. Nepietiekama mobilo tālruņu lietošanas prasme ir visbiežāk sastopamais šķērslis pacientiem ar smagiem garīgās veselības traucējumiem (t. i., bipolāriem traucējumiem, smagiem depresīviem traucējumiem, šizofrēniju un šizoafektīviem traucējumiem).

Digitālās inovācijas sola uzlabot iedzīvotāju garīgo veselību un samazināt garīgās veselības atšķirības Ķīnā. Ķīna ir piemērs, kā ar pētījumiem un lielām pieliktām pūlēm risināt garīgās veselības problēmas, ar kurām saskaras neaizsargātas un nepietiekami aprūpētas neaizsargātas grupas, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar citām fiziskām un psihiskām slimībām. Tehnoloģiju izmantošana digitālās garīgās veselības intervencēs ir svarīgs nākotnes virziens, taču digitālās garīgās veselības veicināšana Ķīnā joprojām saskaras ar grūtībām, par ko liecina šķēršļi, kas saistīti ar kultūru un tehnoloģiju lietošanu, tam iemesls ir arī nepietiekams uz pierādījumiem balstītu digitālo intervenču efektivitātes un īstenošanas novērtējums. Lai uzlabotu pieņemamību un izplatību, būtiska nozīme ir kopienas iesaistīšanai, lai kopīgi veidotu kultūrvēsturiski jutīgas garīgās veselības programmas. Īstenojot digitālo garīgās veselības aprūpi Ķīnā, būtiskākās jomas pasaulei nododamajā pieredzē ir – nozīmīgā vēstures un kultūras iesaiste, iedzīvotāju skaits, piegāde, tehnoloģiju kompetence, vadlīniju modelis, datu drošība un iespējamā integrācija esošajos pakalpojumos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!