KNAB sācis pārbaudi saistībā ar Navaļnija komandas pieļāvumiem par iespējamu Latvijas tiesībsargu uzpirkšanu

KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komandas veidotajā filmā izteiktajiem pieļāvumiem, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Krievijas naftas kompānijas “Jukos” bijušajam vadības pārstāvim Leonīdam Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem.

Iekšējās drošības birojā (IDB) norāda, ka tas izprot pastiprināto interesi par informāciju, kas izskanējusi sižetus, taču IDB nekādus komentārus nevarot sniegt.

18.septembrī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis TV3 sacīja, ka Latvija ļoti nopietni uztver un atbildīgi izvērtē filmā izteiktos apgalvojumus par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku iespējamo uzpirkšanu. Kozlovskim sākotnēji izskatoties, ka filmas veidotāji ir “salikuši kokteili” no dažādiem faktiem, cenšoties izspēlēt kādu savstarpēju spēli, kā rezultātā Latvijas tiesībsargiem izteiktie pārmetumi pirmšķietami neatbilst patiesībai.

Kā zināms, Navaļnija līdzgaitnieku nesen skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) no Ņevzļina sarakstes arī noskaidrojis, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukuma organizēšanā fonda direktoram Ivanam Ždanovam Ženēvā un ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā.

Filmā arī izskan apgalvojumi, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Bļinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.

Pats Ašurkovs gan Latvijas medijiem atklājis pavisam citu informāciju, proti, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu iztaujājušas par savrupmājas iegādi, kas agrāk piederēja Krievijas darbonim Grigorijam Guseļņikovam un “PNB bankai”, par kuras izputināšanu pēta tiesībsargi.

Saistībā ar “PNB bankas” bankrotu izmeklēšanu veic gan Valsts policija, gan arī bankas maksātnespējas administrators ir sācis tiesvedību, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. LTV raidījumam “de facto” vēstīja, ka zaudējumus 31,5 miljonu eiro apmērā veido bankas lēmums atbrīvot īpašnieku Guseļņikovu no vairāk nekā 12 miljonus eiro liela parāda un viņa brāli no 1,3 miljonu eiro liela galvojuma. 7,2 miljonus eiro banka aizskaitīja Guseļņikova advokātiem ASV. Tāpat banka pārdeva savu meitasfirmu “Calleri Limited”, kurai piederēja smalka savrupmāja Londonas pievārtē, neprasot samaksu uzreiz. Mājas vērtība lēsta 10 miljonu eiro apmērā. Kā pircējs norādīts tieši Londonā dzīvojošs Vladimirs Ašurkovs.

Latvijas prokuratūrā iepriekš apliecināja, ka prokuratūra ir informēta par publiskajā telpā pieejamo dokumentālo filmu, kurā cita starpā tiek apgalvots, ka bijušā “Jukos” līdzīpašnieka Mihaila Hodorkovska komanda esot kukuļojusi Latvijas policijas darbiniekus un prokurorus, lai tiktu sāktas krimināllietas pret Krievijas opozicionāriem. Pirms dokumentālajā filmā izskanējušo apgalvojumu izvērtēšanas prokuratūra informāciju nesniegs.

Savukārt Valsts policijā (VP) iepriekš norādīja, ka VP ir informēta par publiskajā vidē pieejamo dokumentālo filmu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, kas skar arī policiju. “Kategoriski noraidām paustos apgalvojumus par iespējamu policistu korupciju. Kamēr kompetentās iestādes veic izvērtēšanu, Valsts policija no plašākiem komentāriem atturēsies,” norādīja policijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments