Saeimas vairākums ceturtdien, 5. septembrī, noraidīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Tiesībsargājošās iestādes par šo lēmumu paudušas bažas, vēsta delfi.lv.
Saeima ceturtdien skatīja grozījumus Krimināllikumā, tostarp vērtējot deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu likumā ietvert punktu par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā. Judins rosināja par aizliegtu vienošanos iepirkumos paredzēt kriminālsodu – sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Ja pārkāpumu izdarījusi organizēta grupa, Judina priekšlikums paredzēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Skaidrojot likuma izmaiņu būtību, Judins stāstīja, ka runa ir par publiskajiem iepirkumiem, par situācijām, kad valstij vai pašvaldībai ir vajadzīgs pakalpojums vai prece, tiek izsludināts iepirkums, un ir gadījumi, kad notiek vienošanās par cenām, rezultātā valsts un pašvaldības zaudē miljoniem eiro.
Judins skaidroja, ka viņa priekšlikuma būtība paredz – ja KP, veicot savu darbību, konstatē, ka juridiskā persona ir pārkāpusi likumu, KP piemēro administratīvās atbildības instrumentus, sauc pie administratīvās atbildības juridisko personu. Bet, ja ir zināms cilvēks, kurš ir vainīgs, KP nodod informāciju policijai, prokuratūrai, kuras pārbauda – ir vaina vai nav vainas. Ja vaina tiek konstatēta, tad ir pamats piemērot sodu.
Kā balsoja deputāti
Prokuratūra un KNAB pauž bažas
Prokuratūra un KNAB savā kopīgajā paziņojumā pēc Saeimas balsojuma uzsvēra, ka šādu grozījumu nepieciešamība ir būtiska, jo tas palīdzētu novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Iestādes norādīja, ka kriminālatbildība būtu jānosaka par trim viskaitīgākajiem aizliegtās vienošanās veidiem publiskā iepirkuma procedūrā, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus: pirmkārt, aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem, otrkārt, aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem, treškārt, vai aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Prokuratūra un KNAB arī norāda, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā, Ungārijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Norvēģijā un Īrijā – fiziskai personai par aizliegtu vienošanos ir paredzēta kriminālatbildība – cietumsods (visbiežāk līdz 5 gadiem) un naudas sods –, savukārt Polijā, Spānijā un Slovēnijā ir paredzēta gan kriminālatbildība (cietumsods), gan administratīvā atbildība (naudas sods).
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsver, ka karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kur uzņēmumi savā starpā vienojas par cenām, tirgu un iepirkumiem.
“Ja uzņēmumi vienojas par dalības nosacījumiem valsts un pašvaldību iepirkumos, iedzīvotāji var saņemt zemākas kvalitātes preces un pakalpojumus par tirgus situācijai neatbilstošām cenām. Vienkāršoti sakot – ļoti šaura cilvēku grupa savās interesēs saimnieko nodokļu maksātāju makos,” pauž Straume.
Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns piekrīt, ka publiski iepirkumi ir ar augstu korupcijas risku, iepriekš sarunātie iepirkumi kropļo godīgu uzņēmējdarbību, nodara kaitējumu valsts budžetam, ierobežo iespēju valsts līdzekļus virzīt sabiedrības vajadzībām, zūd iepirkuma jēga un tikai atsevišķa sabiedrības daļa prettiesiski iegūst līdzekļus savu personisko vajadzību apmierināšanai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!