Militāru draudu gadījumā Latviju pamestu un bēgļu gaitās dotos teju piektā daļa valsts iedzīvotāju, savukārt Latgalē kara draudu gadījumā šādi rīkotos katrs trešais, liecina pēc portāla “Delfi” pasūtījuma aprīlī veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.
Vairāk nekā puse – 55,4% – respondentu ir pārliecināta, ka šādā situācijā paliktu Latvijā. Savukārt 18,2% atbildēja, ka pamestu valsti, bet 26,4% nezina, kā rīkotos.
Latgalē 31% respondentu atzina – ja rastos nopietns militārs apdraudējums, ka citas valsts karaspēks var iebrukt Latvijā, viņi dotos prom no Latvijas, bet 46% atzina, ka paliks Latvijā. Latgalē ir arī mazākais to cilvēku skaists, kas atzina, ka nezina, ko darītu, – 22%.
To respondentu īpatsvars, kas pamestu valsti, vismazākais bija Rīgā, kur tā rīkotos 14% cilvēku. Vidzemē šādu atbildi sniedza 17%, Kurzemē – 18%, bet Zemgalē – 16% aptaujāto.
Par došanos prom no valsts kara draudu gadījumā pārliecinātākie ir jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – 32% no viņiem uzskata, ka rīkotos šādi. Savukārt no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, tikai 7% atbildēja, ka pamestu valsti. Ja jaunākajā aptaujāto grupā pārliecināti par palikšanu ir 38%, tad vecākajā – 70% aptaujāto.
Tie iedzīvotāji, kas mājās runā latviešu valodā, 14% gadījumu atbildēja, ka emigrētu no valsts, savukārt tie, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, 24% gadījumu sacīja, ka rīkotos šādi. Latvijā paliktu attiecīgi 61% un 47% abu grupu iedzīvotāju.
Ne tik izteiktas ir Latvijas pilsoņu un nepilsoņu atbilžu atšķirības – par labu emigrēšanai sliecās 18% pilsoņu un 21% nepilsoņu.
Tie respondenti, kuru ģimenē ir nepilngadīgi bērni, biežāk – 24% gadījumu – teica, ka dotos prom no valsts, nekā tie, kuru ģimenēs nav bērnu vecumā līdz 18 gadiem (15%).
Vērojams arī, ka iedzīvotāju ar salīdzinoši augstiem ienākumiem vidū ir nedaudz vairāk tādu, kas apgalvo, ka nopietna militāra apdraudējuma gadījumā pamestu Latviju, – iedzīvotāji ar vidēji augstiem ienākumiem šādu atbildi izvēlējās 20% gadījumu, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – 21%.
Martā līdzīgā Lietuvā veiktā aptaujā 16,7% Lietuvas iedzīvotāju sacīja, ka dotos prom no valsts, bet 46,9% respondentu atbildēja, ka paliktu Lietuvā, liecina “Delfi.lt” pētījums.
Avots: BNS
Bez jebkādiem kara draudiem bēgļu gaitās iz aizbraukuši vismaz tik pat, ja ne vairāk, un vēl 40% domā par līdzīgu rīcību, kā iespējamo risinājumu tālākai dzīvei.
Jā, iespējams, daudzi dotos bēgļu gaitās, bet mēs nekad svešās zemēs necenstos mainīt pastāvošo iekārtu, nekad neuzspiestu savu ticību, mēs dzīvotu tīrībā un daudz strādātu, apgūtu valodu. Vienmēr šādā masā būtu nevēlami izņēmumi, taču kopumā mēs neesam agresīvi viesi uzņēmējvalstīs, atšķirībā no āfrikāņiem un arābiem.