Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāgulda krietni lielākas pūles, lai nodrošinātu jaunu pedagogu piesaisti un palikšanu profesijā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK skatījumā, IZM veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un kopā ar izglītības iestāžu dibinātājiem un vadītājiem sekmētu viņu noturību profesijā, jo trešdaļa jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā.
Savukārt iemesli, kāpēc aptaujātie pedagogi 2023./2024. mācību gadā ir vēlējušies pārtraukt darba attiecības, esot ļoti dažādi –
nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni saistībā ar plānotajām reformām.
Revidentu vērtējumā, skolu tīkla reorganizācija daļā revīzijas izlases pašvaldību veikta tikai “uz papīra”, bet finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un neesot balstīts pedagogu darba izvērtējumā.
VK atzīmē, ka katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu, un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr
33% jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā.
Pedagogu trūkuma cēloņi ir ne tikai pedagogu ataudzes plānošanas nepilnības un nespēja sagatavot nepieciešamo pedagogu skaitu, bet arī citi ar pedagoga darba atbalstu un nodrošinājumu saistīti faktori.
Pedagogu ataudze netiek plānota efektīvi, kas sekmētu nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un noturību profesijā, uzskata VK. IZM īstenotā valsts budžeta studiju vietu plānošana nav balstīta uz kvalitatīviem un pilnīgiem datiem par pieprasījumu, bet gan pamatā balstās uz iepriekšējos gados pedagoģijas izglītības programmās pieteikušos un uzņemto studentu skaitu. Ne visos mācību priekšmetos pēdējos sešos gados sagatavoto speciālistu skaits ir pietiekams.
Piemēram, dabaszinību, ģeogrāfijas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas priekšmetos pensijas vecumu sasnieguši 498 jeb 8% pedagogu un tuvu pensijas vecumam ir 1108 jeb 17% pedagogu, bet sagatavoti tikai 180.
Savukārt
ļoti pieprasīto speciālās izglītības pedagogu un sociālo pedagogu studiju vietu skaits pēdējos sešos gados sarucis par 72%.
Lai gan vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tās nodrošināšanu ar pedagogiem, tomēr iespējas pieņemt darbā pedagogu var ietekmēt trūkumi pedagogu ataudzes plānošanā, norāda VK.
Vienlaicīgi revīzijā secināts, ka dati par iemesliem, kāpēc pedagogi pārtrauc darba attiecības, netiek uzkrāti un analizēti.
Vidēji 65% studentu studiju laikā ir nodarbināti izglītības nozarē. Tas skaidrojams ar lielo pedagogu pieprasījumu un arī sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Studentu aptaujas rezultāti rāda, ka 39% studentu darba attiecības ir būtiski ietekmējušas mācībām veltīto laiku. Valsts kontroles ieskatā, pirmā kursa pilna laika klātienes studentu nodarbinātība, kas svārstās no 0,80 līdz 0,89 slodzēm, ir ļoti augsta un atstāj ietekmi uz kvalitatīvu mācība procesa nodrošināšanu.
Lai gan par pedagogu ir tiesības strādāt arī personai, kura tikai apgūst pedagoģisko izglītību, IZM līdz šā gada jūnija sākumam nav izstrādājusi un ierosinājusi normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu, pie kādiem nosacījumiem izglītības iestādē par pedagogu var strādāt persona, kura tikai apgūst pedagoģisko izglītību, lai neciestu mācību procesa kvalitāte izglītības iestādē, studentiem neradītu pārslodzi, izdegšanu un netiktu atstāta negatīva ietekme uz studiju programmas kvalitatīvu apgūšanu, kritizē VK.
VK atzīmē, ka IZM ir veikusi vairākas darbības, lai mazinātu pedagogu trūkumu izglītības nozarē, tomēr ne visas ir bijušas labi pārdomātas un efektīvas. Turklāt lielākā daļa darbību ir uzsāktas tikai 2023./2024. mācību gadā, kas, ņemot vērā pedagogu trūkumu nozarē, Valsts kontroles vērtējumā, tiek veiktas novēloti.
Pedagogiem ir nepietiekams profesionālais atbalsts, un kompetences pilnveides piedāvājums ir tikai daļēji balstīts pedagogu vajadzībās. Lai vismaz 8000 pedagogi regulāri pilnveidotu savu profesionālo kompetenci, katru gadu IZM no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums līdz 1,2 miljoni eiro.
Tomēr pedagogi tikai daļēji saņem vajadzīgo profesionālo pilnveidi, jo pedagogu profesionālās kompetences pilnveides piedāvājumu atbildīgās institūcijas veido, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, neapzinot un nenosakot pedagogu profesionālās pilnveides faktiskās vajadzības, uzsver VK.
Tikai 31% skolotāju aptaujā norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā apmeklētie kursi atbilda viņu vajadzībām un nodrošināja nepieciešamo kompetences pilnveidi.
Turklāt, Valsts kontroles vērtējumā, atbildīgās institūcijas nepietiekami vērtē īstenoto kursu kvalitāti un efektivitāti, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus. 53% skolotāju norādīja, ka kursi nav nodrošinājuši nepieciešamo kompetences pilnveidi zemās kvalitātes dēļ, to apguvei ir pietrūcis laika vai tēmas neatbilda vajadzībām.
Pedagogam ir nepieciešamas arī profesionālā atbalsta personas – mentors, mācīšanās konsultants, izglītības metodiķis, mācību jomas koordinators, kuras palīdzētu apzināties viņam nepieciešamās profesionālās pilnveides vajadzības un nodrošinātu nepieciešamās zināšanas un prasmes, ko pielietot mācību stundās, uzskata VK.
Tomēr pedagogu profesionālā atbalsta pasākumiem valstī iztrūkst sistēmiska pieeja un to pieejamība ir arī atkarīga no katras pašvaldības finansiālajām iespējām.
Aptaujā 79% pedagogu norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem nav bijusi sadarbība ar mācīšanās konsultantu, bet izglītības metodiķi ir nodarbināti tikai 31 no 43 pašvaldībām un 119 no 584 vispārējās izglītības iestādēm.
Sociālais un emocionālais atbalsts pedagogiem ir atšķirīgs un daļēji pieejams. Pedagogu emocionālās veselības saglabāšanai būtu jāizveido emocionālā atbalsta sistēma. Par tās nepieciešamību liecina aptaujā iegūtie dati, proti, vismaz 85% respondentu bieži izjūt paaugstinātu stresu, ko rada mācību materiālu trūkums, neskaidrība par atalgojumu, necieņa no skolēniem un viņu vecākiem un nesamērīga slodze. Savukārt 41% pedagogu norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā darbavietā ir saskārušies ar emocionālo vardarbību, noskaidrojusi VK.
47% pedagogu ir pilnībā apmaksāta veselības apdrošināšana, ko nodrošina pašvaldības. Lai 2024.gadā visiem vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem nodrošinātu veselības apdrošināšanu ar maksimālo pieļaujamo prēmijas apmēru, būtu nepieciešams aptuveni 18,2 miljoni eiro.
Būtiski faktori, kas ietekmē pedagoga vēlmi palikt profesijā, ir darba samaksa un darba slodze, izceļ VK. Lai gan piešķirtais mērķdotācijas apmērs pedagogu darba samaksai ar katru gadu pieaug, 2023.gadā sasniedzot 371 miljonus eiro, tomēr tas nav nodrošinājis izglītības nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumu vismaz līdz vidējam darba samaksas līmenim sabiedriskajā sektorā. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā bija 1397 eiro, vidējā algas likme pedagogiem svārstās no 1257 līdz 1780 eiro, vidējā bruto alga – no 485 līdz 1384 eiro.
Šobrīd noteiktais pedagogu slodžu sadalījums stundu vadīšanai ir līdz 65%, bet citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā. Tas neatbilst projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” noteiktajam pedagogu slodzes sadalījumam jaunā mācību satura un pieejas ieviešanai, kur tas norādīts 50:50, norāda VK.
Izlases pašvaldībās noteiktais darba slodzes sadalījums nedēļā (65/35) nodrošināts 22% līdz 42% izglītības iestāžu pedagogiem. Slodzes sabalansēšanu nav iespējams nodrošināt pedagogu trūkuma un slodžu sabalansēšanas nodrošināšanai nepietiekami piešķirtā finansējuma dēļ. VK norāda, ka tikai 18% skolotāju uzskata, ka slodze šobrīd ir sabalansēta. Turklāt revīzijā konstatēts, ka
ir skolotāji, kuri strādā divas, trīs un pat piecas slodzes, sasniedzot līdz 196 darba stundām nedēļā.
VK vērtējumā, spēkā esošais finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un nav balstīts pedagogu darba, t. sk. tā rakstura, pienākumu u. c. būtisku kritēriju, izvērtējumā. Pašvaldībās tiek pārdalīta mērķdotācija no izglītības iestādēm ar lielu izglītojamo skaitu (virs 600) uz izglītības iestādēm ar mazu izglītojamo skaitu (zem 45), liedzot izglītības iestāžu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību. Turklāt pedagogi joprojām savas atlīdzības apmēru jaunajam mācību gadam uzzina tikai mēnesi pēc tā sākuma, kas apgrūtina personīgo finanšu plānošanu.
Skolu tīkla reorganizācija daļā revīzijas izlases pašvaldību ir veikta tikai “uz papīra” – nevis likvidējot izglītības iestādes, bet pārveidojot tās par citas izglītības iestādes izglītības programmas īstenošanas vietām, vērtē VK.
Šāda pieeja nenodrošina ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidi pašvaldībā un rada risku ekonomiskai līdzekļu izlietošanai skolu ēku uzturēšanai, tā vietā lai novirzītu finanšu līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam un veicinātu darba slodzes pieaugumu līdz pilnai slodzei. Izlases pašvaldību izglītības iestādēs arī novērojām, ka mācību procesa īstenošanā apvienotas vairākas klases, kurās ir mazs izglītojamo skaits.
Revīzijā konstatēts, ka gadījumos, kad skolu tīkla reorganizācija patiešām ir veikta, tā nodrošinājusi pedagogiem darba slodzes un darba algas pieaugumu, piemēram, Saldus novadā 40% likvidēto izglītības iestāžu pedagogu palielinājās darba slodze un 47% pedagogu palielinājās darba alga. Tāpat reāli veikta reforma nodrošinājusi izglītojamo skaita pieaugumu citās izglītības iestādēs un attiecīgi arī klasēs, piemēram, Saldus novada Ezeres pamatskolā palielinājās izglītojamo skaits par 23%, un 2023.gadā Saldus novadam bija 329 003 eiro ietaupījums, kas novirzīts pedagogu darba algas likmes pieauguma segšanai.
“Cilvēkresursi ir bagātība, par kuru ir jārūpējas un kura ir jālolo. Diemžēl revīzijā esam secinājuši, ka atbildīgo institūciju īstenotā pārvaldība nav bijusi tāda, lai sagatavotu nepieciešamos pedagogus un motivētu jaunos speciālistus palikt šajā profesijā. Revīzijā veicām pedagoģijas studentu un pedagogu aptauju, kurā viedokli izteica vairāk nekā trīs tūkstoši respondentu. Saskaņā ar iegūtajiem datiem pedagogiem uzsāktā darba skolā turpināšanai visvairāk nepieciešama ir izglītības sistēmas stabilitāte, paredzama un konsekventa sistēmas attīstība, profesionālais atbalsts un nodrošinājums darba pienākumu veikšanai. Protams, arī atlīdzībai par padarīto darbu ir liela nozīme pedagogu motivācijai darbam izglītības sistēmā,” paudusi VK padomes locekle Inese Kalvāne.
“Ieviešot revīzijā sniegtos ieteikumus, tiks izveidota efektīva pedagogu ataudzes plānošanas un nodrošināšanas sistēma, ilgtspējīga profesionālā atbalsta sistēma, nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta darba slodze, kā arī izveidots ilgtspējīgs vispārējās izglītības iestāžu tīkls,” savu darbu vērtē VK.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ko jūs, nejauceņi, no andiņas gribat? Viņa tač tika iecelta ministrīšas godā, lai Latvijā skolas vairumā likvidētu, nevis ko attīstīt, atbalstīt, strādāt tautas labā!
Kauli un āda vien tik palikuši !
Skolēnam, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav bijis vairākās stundās, nav iespējas pašam mācīties – nav mācību grāmatas un uzdevumu krājumi. Par mācību līdzekļiem lepni nosauc materiālus skolotājiem, bet skolēni, lai skatās griestos.
Nav vajadzīga Valsts kontrole, lai saredzētu izglītības krahu. Jau kuro gadu desmitu sekmes dilst kā ledus uz karstas pannas. Par zināšanām nezin kāpēc IZM sauc viedokli ar ko tagad skolā aizvieto matemātiku, fiziku un citas zinātnes. Lielākais viedokļa ražotājs ir Skola 2030, kas pati par sevi ir eklektiska celtne, kur ir šis tas pagrābts no ASV publiskām skolām, kaut kas no GB un Somijas tam visam klāt Oliņas paštecinātais. Lai ko tādu varētu kādam ieteikt to bija jāpārbauda un par izmēģinājuma trusīti ar IZM gādību paņēma Latviju, kurā ar Skola 2030 palīdzību izglītība ir pilnā pakaļā.
Tiešām izcili! Vēl nezināju šo ģeniālo formulējumu: zināšanas ir viedoklis. To jau var novērot pēdējā laikā arī LU. Studentam jādod tikai tik daudz, lai iekļaujamie nepamestu studijas. Vai administratīvi birokrātiskie ierēdņi atbild par to, ka šādas nostājas rezultāts ir talantīgāko un spējīgāko jauno cilvēku nemācīšanās LU, bet došanās studēt ārzemās uz neatgriešanos?
Kontrole jau skaidri pasaka, ka IZM tantuku īpašā izlase kladzināt ministrītes politsaukļus ir sekmīgi apguvusi un ko vairāk te gaidīt nav nekāda pamata arī nākotnē. Gads valdībai pagājis tukšos salmus kuļot, jo nekur nekas nav ticis padarīts- tikai trokšņots. Kas bija arī jāpierāda. Te Siliņai jādomā arī ar savu, nevis partejisko Vienotības galvu… arī turpmāk visu laist svilpē un turināt izglītības degradāciju… vai ne gluži tā Valsts kontrole te nepārprotama- ar diegiem nav aršana
Nē jau ministri nosaka IZM virzienu, bet gan IZM ierdeņi, kuri sēž gadu desmitiem un kuriem jau nomainījušies padsmitiem ministru, ja nemaldos IZM struktūrās strādā ap 1000 ierēdņu cits pat ar augstu korupcijas risku, samazinoties skolu skaitam vajadzēja mest ārā arī ierēdņus, bet viņus tak nevar izmest, bet gan tik norotēt Ha Ha Ha
Latvijas “demokrātija” ir uzbūvēta pēc principa “aiz mums kaut vai ūdensplūdi”. Administratīvi birokrātiskie ierēdņi rūpējas tikai par vienu: vajag statistiskos rādītājus, tātad tie par katru cenu jāpiedzen: kāds tur nākotnes redzējums!? Tā LU administratīcas birokrātiski ierēdnieciskais aparāts nevis cenšas IZM stulbeņus nolikt pie vietas: tas, ka pirmajā kursā ir liels sudentu atbirums ir norma, it sevišķi ņemot vērā galīgi nolaisto vidējās izglītības līmeni, bet izdara spiedienu uz docētājiem, lai tie iekļaujamajiem visvisādi izpatiktu. Tas, ka šāda rīcība ir bumba ar laika degli administrāciju neuztrauc – neies tak ar IZM ierēdņiem strīdēties, neies tak cīnīties ar vēja dzirnavām!
Kāda ekonomika, tāda arī izglītība. Kaut arī precīzāk būtu teikt, ka pirmā sāka mirt izglītības sistēma un tagad jau mirst pati ekonomika. VK tikai konstatē faktu, ka izglītības sistēmas slimība ir smaga, praktiski bez cerībām uz izveseļošanos. Aiz žēlsirdības, lai nemokās, būtu jāieved mākslīgajā komā, izglītības ministrija jālikvidē, funkcija bez finansējuma jāatdod pašvaldībām. Ja kāds grib lai kaut ko mācās. Finansējums jānovirza RailBaltic un valsts aizsardzībai. Tur to vieglāk nofenderēt.