Ārkārtas vēlēšanām savs jaukums. Izstaigājot krietnu gabalu no Torņakalna un Arkādijas līdz pat Brīvības piemineklim, nav jāmūk no posterizēto politiķu maniakālajiem skatieniem, jo pilsēta, neraugoties uz vēlēšanu dienas tuvumu, ir praktiski reklāmas brīva.
Ja neskaita vienīgo, toties uz visiem stūriem izlīmēto Druvvalža Krīžplēša, iepriekšējā dzīvē Valža Dombrovska, dižportreju. Taisnībai par godu jāsaka, ka arī tā ir garāmgājēju saudzējoša, jo Krīžplēsis, iekšēja pārākuma smīnā pieklusis, raugās ne tikai garām, bet arī pāri visam viņa valdīšanas gadu prozaiskajam.
Un tikai mazs šķelmīgs sīkums atsedz šī tautas glābēja piesaisti realitātei: formāli neatkarīgas valsts premjers priekšvēlēšanu plakātā rotājies ar citas valsts karodziņu pie atloka. Tiem, kas nav pamanījuši druvvalžu kampaņas kreatīvo jociņu, lūgšu tomēr pievērst uzmanību: pie premjerpraķīša atloka ir divi karodziņi – viens latvju, otrs amerikāņu. Vai pat gluži otrādi, kā no kuras puses skatoties. Protams, amerikāņu specdienestu kliedzošas nekompetences dēļ nu jau desmit gadu mēs esam laimīgi iesaistīti mums it nekam nevajadzīgā karā, un tālabad pa lēto iesprukuši NATO. Skaidrs, ka jābūt pateicīgiem. Un mēs arī esam. Bet varētu tak savu bezgalīgi padevīgo pateicību izrādīt drusciņ pieklājīgākā veidā. Varētu. Bet izrādās nevajag.
Un tagad uz mirkli iedomāsimies, kādu ūberjandālu uzsāktu gaišo spēku aizstāvji, ja kampaņā Urbanovičs vai Jurkāns parādītos krievu karodziņu piespraudies, vai kāds no dzintarjūgenda ar šādu vai tādu krustu brošas vietā. Bet gaismas spēki drīkst darīt, kā grib, un vēl paņirgāties par dumiķīšiem, programmās daiļmuldot par augstākās izglītības pārnozīmību un reformējamību, tai pat laikā uz valsts augstāko izpildvaras amatu pseidonopietnībā piedāvājot blēdīgu kandidātu, kuram diploma vietā ir kāpurķēde, ko šamais zem tanka nemetīšot vis.
Lai nemet. Lai valda spēks un daile. Lai tanki brauc, kāpurķēžu metēju neapdraudēti. Karodziņiem rotāti. Kā sendienās Auseklis tēlojis:
Jūs meitiņas šurpu ar vainadziņiem,
Ar mētrām un ozola zariem.
Un puiši ar alu un karodziņiem,
Lai ziedojam slāpušiem gariem!
Autors: Mārcis Bendiks