Novērsta vairāku iespējamo Krievijas militārpersonu iekļūšana Latvijā

Latvijas Valsts robežsardze ir novērsusi vairāku iespējamo Krievijas militārpersonu vai specdienestu darbinieku iekļūšanu Latvijā, aizsardzības nozares rīkotajā diskusijā par Latvijas austrumu robežas stiprināšanu sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Uz Latvijas-Krievijas robežas pastiprināta nelegālo migrantu kustība nav novērota un situācija esot visnotaļ mierīga, tomēr robežsardze epizodiski konstatē Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņus, kas pēc pazīmēm “attiecināmi uz militārpersonas-kaujinieka profilu”.

“Viņi mēģina nelikumīgi iekļūt Latvijā. Mēs esam tādus aizturējuši. Viņi pārsvarā melo [par mērķiem nokļūt Latvijā], stāsta pasakas. Viņu runa ir savstarpēji pretrunīga. Viņi neatklāj, ka šeit, piemēram, nāktu kaut ko dedzināt vai spridzināt, bet profils liecina par vismaz iepriekšēju piederību speciālajiem dienestiem,” norādīja Pujāts un piebilda, ka šīs personas ir izraidītas no Latvijas.

Runājot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Pujāts norādīja, ka ziemas mēnešos bija novērojams klusums un aptuveni septiņas nedēļas netika konstatēts neviens nelegālo migrantu mēģinājums iekļūt Latvijā. Vienlaikus robežsardzes rīcībā jau nonākusi “risku informācija”, ka pārkāpumu skaits atjaunosies. Piemēram, trešdien robežsardze konstatējusi jau 20 nelegālo migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu.

Pujāts vērsa uzmanību, ka patlaban klimatiskie apstākļi mainījušies un arī Somija savus robežkontroles punktus ar Krieviju ir aizvērusi, tāpēc nelegālos imigrantus novirza uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu. Sagaidāms, ka atjaunosies spiediens uz visu šo valstu robežām.

Latvijas robežsardze apzinās, ka Baltkrievija ir Krievijas satelīts un izpilda tās uzdevumus, sacīja Pujāts. Minētais nozīmē, ka nelegālo imigrantu maršruts sākas Maskavā, no kurienes tiek organizēta viņu nokļūšana Baltkrievijā, lai pēcāk viņus ar baltkrievu dienestu palīdzību mēģinātu iestumt Latvijā.

Pujāts pastāstīja, ka uz valsts austrumu robežas ir konstatēti arī mēģinājumi traucēt robežsardzes IT sistēmu darbību. Tāpat ir bijuši mēģinājumi pārņemt bezpilota lidaparātu kontroli, bet pretējai pusei tas nav sekmējies. “Ar šādiem mēģinājumiem mēs saskaramies, un ir rajoni, kur tas notiek visnotaļ regulāri,” piebilda Pujāts.

Kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 78 cilvēki. Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022.gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz šī gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu noteiktais pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms Baltkrievijas pierobežā no šā gada 11.februāra vairs netika turpināts, taču Silenes robežšķērsošanas vietas darbība netika atjaunota.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Valsts robežsardzi Latvijas austrumu robežas šķērsošanas punktos veic pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli.

Pārbaudes laikā iegūstot informāciju, kas liecina par ārvalstnieka radītiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, VDD sniedz robežsardzei rekomendāciju liegt ārvalstniekam ieceļošanu Latvijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!