Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite un civilās aizsardzības priekšnieks Edgars Geda iepazīstinājis ar izmaiņām civilās aizsardzības plānā un informējis, kā noris sagatavošanās iespējamai iedzīvotāju evakuācijai X stundā, raksta “tv3.lt“.
Lietuvas iekšlietu ministre uzsvēra, ka tiks uzsākta pašvaldības amatpersonu apmācība. “Ir integrētas vairākas lietas – gatavība gan militāriem, gan hibrīddraudiem,” sacīja iekšlietu ministre.
“Agrāk Lietuvā bija ap 1000 civilās aizsardzības speciālistu, tagad ap 100. Izprotot civilās aizsardzības nozīmi, pārskatījām krīzes pārvarēšanas modeli. Šobrīd esam pieņēmuši likumu, kas nodrošina, ka mums ir jauns modelis, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt krīzes. Prioritāti vajadzētu dot iedzīvotāju brīdināšanas sistēmām,” sacīja A. Bilotaite.
Iekšlietu ministre arī uzsvēra dežurantu nozīmi patversmju organizēšanā. “Mēs sākām no nulles veidot seguma tīklu, ko pamudināja karš Ukrainā. Vajadzīgi arī speciālisti – cilvēki ar kompetencēm, kas strādā šajā jomā, un, protams, finansējums. Ir jābūt cilvēkiem, kas ir atbildīgi par informācijas sniegšanu un krīzes situāciju pārvaldību. Viņu prasmes tiek atjauninātas un tiek nodrošinātas apmācības. Viņi būs atbildīgi par patvertņu izstrādi un evakuācijas plānu sagatavošanu,” sacīja A. Bilotaite.
A. Bilotaite atbildēja arī uz jautājumiem, kas saistīti ar evakuācijas plāniem.
Pēc viņas teiktā,
visas pašvaldības ir sagatavojušas plānus, bet martā tiks rīkotas mācības, kuru laikā praktiski tiks pārskatīts, kā varētu notikt iedzīvotāju evakuācija. Katrai pašvaldībai ir evakuācijas plāni, un ir attiecīgas institūcijas, kurām būs jānodrošina procesa droša organizācija.
Pēc A. Bilotaites teiktā, šobrīd patvertnes Lietuvā varētu aizsargāt līdz 900 tūkstošiem cilvēku. “Gribu uzsvērt, ka šī ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Ja sāksies karš, mēs veiksim visus pasākumus, mēs pievērsīsim maksimālu uzmanību šai tēmai. Pašvaldības ir atbildīgas par pašu patvertņu tīklu. Viņi vislabāk zina savu teritoriju, kuri objekti atrodas teritorijā, kas atbilst šim statusam. Ir izveidots tīks, kas ietver 3300 patvertnes visā Lietuvā,” sacīja ministre.
E. Geda uzsver, ka Lietuva ir sagatavojusi daudz lielāku noturību nekā citas Baltijas valstis: “Šodien mēs esam vadībā. Igaunijā patvertnes var uzņemt tikai aptuveni 10 procentus iedzīvotāju, Lietuvā – 31 %, bet Latvija šo procesu tikai sāk.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Dotācijas Regīnai!
Ja izlaiž tās fūres, ta trjūmēs vajag 2 papildus (roll)bārus.
Visi dziedās “šlerp šļerp bļurk” un peldēs uz Ķīli!
Zinu es šitās mācības. Svētdienās uz Lietuvas šosejas leišu mašīnas vien ir pa lielam. Viņiem tak šmigu nepārdod svētdienās, un vispār veikali pārsvarā ciet. Tā jau arī ir tā X stunda….. Lai jau mācās :-)
Var iedomāties kā tas pie mums izskatītos, ja pie mums VARAM ministr imitētu šadas mācības valstī– jo pamata darbību organizatoram un plānotājam ir jabūt pašvaldībām…. te pat biopurkšķis nesanāktu