Norvēģijas pētniecības un augstākās izglītības ministre Sandra Borha piektdien atkāpās no amata pēc atzīšanās plaģiātismā.
Borha savā maģistra darbā bija piesavinājusies citu studentu darbu fragmentus, tostarp viņu kļūdas.
“Es izdarīju lielu kļūdu. Es izmantoju citu darbu tekstus, nenorādot avotus. Es to nožēloju,” paziņoja 35 gadus vecā Borha steidzīgi sarīkotā preses konferencē.
Norvēģijas mediji iepriekš bija ziņojuši par līdzībām starp Borhas 2014.gada maģistra darba tekstu un citiem darbiem, sevišķi divu citu studentu darbiem. Neviens no šiem darbiem nebija norādīts atsaucēs.
Kāds students, kas sociālā tīkla platformā “X” atklāja šo afēru, paziņoja, ka Borha bija vārds vārdā piesavinājusies rindkopu no cita maģistra darba, neizlabojot pārrakstīšanās kļūdas.
Šis jautājums ir sevišķi nepatīkams Borhai, jo viņa pagājušajā nedēļā vērsās Augstākajā tiesā pret kādu studenti, kuru apelācijas tiesa bija attaisnojusi pašplaģiātismā.
Borha, kas no 2021. līdz 2023.gadam bija lauksaimniecības ministre, pērn kļuva par pētniecības un augstākās izglītības ministri centriski kreisajā valdībā.
Borha 2014.gadā Norvēģijas Arktiskajā universitātē Trumses pilsētā aizstāvēja maģistra darbu par drošības noteikumiem naftas rūpniecībā.
Vairāki citi Norvēģijas valdības locekļi pēdējos mēnešos ir demisionējuši interešu konfliktu skandālu dēļ.
Latvijā plaģiators Uldis Cinkmanis turpina ieņemt prokurora amatu
Puaro.lv jau vairakkārt ir rakstījis par Ģenerālprokuratūras prokuroru Uldi Cinkmani, kuru pieķēra plaša apjoma plaģiātismā bakalaura darbā un tikai par mata tiesu pietrūka, lai tas pats tiktu konstatēts arī maģistra darbā. Latvijas Universitāte (LU) viņam bakalaura diplomu anulēja, taču viņš vērsās tiesā.
Prokurors Uldis Cinkmanis Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas tiesvedībā ir panācis, ka tiek atcelts Latvijas Universitātes (LU) 2021.gada lēmums anulēt vērtējumu Cinkmaņa bakalaura darbam un atņemt viņam sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, skaidro tiesa. Vienkārši runājot, “tas bija sen, tāpēc nav ņemams vērā – zadzis ir, bet par vēlu pieķerts”.
Jāatgādina, ka Biznesa augstskolas profesores Ingrīdas Veikšas veiktajā atzinumā ir nepārprotami norādīts, ka 2010. gadā tapušais Cinkmaņa darbs “Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā” ir plaģiāts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vikipēdijā uzzinām, ka problēmas ar plaģiatismu doktora disertācijā bijušas arī Urzulai fon der Leienai, tomēr to konstatācija un pat īpašs izvērtējums nav ietekmējis zinātnisko grādu un turpmāko karjeru.
Varbūt cinkmanis šo ietekmēja, lai novērstu uzmanību no sevis???
Vai tad Norvēģijā Stambulēšanas konvencija nav pieņemta, ka nabaga sievietei jāatkāpjas!? Tā taču ir vardarbōba pret sievieti!
Te āķis tāds, ka tas Cinkmanis nemaz NEZIN, kas vispār ir plaģiāts. No diviem viņam zināmajiem diplomdarba iegūšanas veidiem, t. I. , nopirkt vai norakstīt, izvēlējās laikam, viņaprāt, krutāko variantu…. ;-)
Tikai Mārim šo nesakiet, viņš sabēdāsies.
Jānim un Edgaram arī nesakiet, pārāk sapriecāsies.
Zemnieku ministri – tie jau tādi īpaši un nākuši no Arktiskās universitātes – pamēģinu nu pats tur kaut ko starp lāčiem un ledu savu sarakstīt. Pasākums nejēdzīgs, jo sievietēm ir tiesības izpausties un tā kritika bija vardarbība … nebija jau Stabula vēl spēkā