Latvijas militārās rūpniecības attīstību kavē banku atteikums izsniegt komerckredītus, pielīdzinot nozari narkotiku tirdzniecībai un prostitūcijai

Latvija šobrīd cenšas attīstīt tās militārās spējas, ko nav pienācīgi darījusi pēdējos 30 gadus. Tajā skaitā ražot lādiņus, kas līdz šim iepirkti no ārvalstīm. Kā redzam Ukrainā – kara gadījumā ieroču un munīciju piegādes ir apgrūtinātas vai nenotiek vispār. Tāpēc ražotnes šeit Latvijā ir būtisks valsts drošības jautājums. Uzņēmējiem šajā nozarē ir grūti attīstīties, jo bankas militārai rūpniecībai kredītus nedod, vēsta TV3 “Nekā personīga”.

Kā raidījumā intervijā norāda Valsts prezidents – ja bankas vēlas, lai sabiedrības acīs to tēls uzlabotos, tas ar steigu jāmaina.

“Kad esam saražojuši lodi, esam saražojuši čaulu, tad nākošais – mūs jāsaliek munīcija,” saka SIA “Vairog EU” valdes priekšsēdētājs Juris Viktors Ozols.

“Vairog EU” ir vienīgais uzņēmums, kurš Latvijā uz vietas mūsu armijas vajadzībām ražo strēlnieku lodes. Tā īpašnieks saka – valstij jāspēj sevi aizstāvēt pašai. Līdz šim ieročus un munīciju esam pirkuši no ārzemēm. Tas bija lēti un vienkārši. Tikmēr Polija, Čehija un citas mūsu reģiona valstis attīstīja militāro rūpniecību un nu spēj izgatavot daudzus ieroču un lādiņu veidus. Militāra konflikta gadījumā miera laika piegāžu ķēdes nedarbosies, trūks izejvielas.

“Tas nav gada jautājums, tas nav divu vai trīs gadu jautājums. Tas ir jautājums uz daudziem gadiem. Mums pašiem jau tas ir redzams, ka, lai uzceltu fabriku, tas nav nekas vienkāršs. Tai jābūt ilgtermiņa domāšanai. Tas jau mums bija jāsāk 30 gadus atpakaļ,” saka Ozols.

Uzņēmuma īpašnieks Juris Viktors Ozols ir inženieris. Kopā ar kolēģiem daļu no rūpnīcas iekārtām pārbūvējuši pašu rokām. Dažas pilnībā samontējuši no jauna. Radījuši arī savus ložu prototipus. Nesen mazā partijā izlaista snaiperu munīcija. Lodes lidojot līdz kilometram un esot pat precīzākas nekā ārvalstu. Tagad top arī šāviņi, kas spēj caurtriekt bruņas.

“Lai šādu lodi nopirktu no ārvalstīm, mēs varētu maksāt līdz pat pāri 10 eiro gabalā. Bet, ražojot to Latvijā, cena krīt divas trešdaļas. Jo mēs esam izstrādājuši produktu. Mēs esam izgudrojuši, mums nav jāliek tie milzīgie procenti kā ārvalstis to dara. Mēs varam saprātīgā cenā, saprātīgā laikā to saražo. Nav jāgaida, kad vajag, tad var uzražot.”

Pretbruņu lodēm čaulītes ir ar volfroma dzelkšņiem un titāna uzgaļiem. Izejvielas jāpērk ārvalstīs. Arī šaujampulveris, kas ir kritiski svarīgs jebkuras munīcijas ražošanai. Bet valsts līmenī ilgtermiņā būtu jāplāno, lai krīzes situācijām pamatīgi izejvielu krājumi būtu šeit uz vietas. Privātie uzņēmēji tādus apjomus nodrošināt nespēj. Kaut vai tāpēc, ka neviena banka šo nozari nekreditē. Tāpēc “Vairog EU” radīts bez banku naudas tikai no saviem iekrājumiem.

“Mums izaugsme ir bijusi ļoti lēna, jo mēs paši to esam darījuši. Un mēs to esam darījuši bez bankām, bez jebkāda atbalsta. Visi ir celtss ar mūsu pašu rokām, ar mūsu pašu naudu. Un vēl arvien turpinām. Mēs, protams, esam dabūjuši atbalstu no valsts sakarā ar grantiem. Piemēram, mums ir balistikas laboratorija. Tur bija grants, ko mēs no aizsardzības ministrijas saņēmām,” raidījumam saka SIA “Vairog EU” valdes priekšsēdētājs.

“Banku politikā pat tagad, neskatoties uz to, kas notiek Ukrainā, militārā ražošana ir ievietota, lai cik tas paradoksāli nebūtu, vienā kategorijā ar prostitūciju un narkotikām, un ļoti grūti saņemt militārai ražošanai komerckredītus. Arī Eiropas Centrālās bankas politika nav mainījusies,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Valsts prezidents un Aizsardzības ministrijas vadība uzskata, ka pamazām militāro ražošanu izdosies iekustināt ar jaunās SIA “Valsts aizsardzības korporācijas” izveidi. Viens no tās uzdevumiem būs palīdzēt vietējiem uzņēmumiem attīstīties. Kā arī ar Eiropas naudu veidot rūpnīcu 155 milimetru artilērijas lādiņu ražošanai. Tomēr vajadzību mūsu armijai ir daudz. Turklāt ir kāds būtisks ieroču veids, no kā pielietošanas Latvija ir atteikusies. Tās ir kājnieku mīnas.

Avots: TV3 “Nekā Personīga”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!