Pērn reģistrēto jauno uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto

Foto: Pixabay

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015. gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence – jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023. gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019. gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. “Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts,” norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Apkopojot datus par 2023. gadā likvidētajiem uzņēmumiem un to darbības ilgumu, redzams, ka teju piektā daļa dibināta pirms vairāk nekā 20 gadiem, savukārt gandrīz 48% no pērn likvidētajiem bijuši reģistrēti pēdējo 10 gadu periodā.

Lursoft izpētījis, ka pērn likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 9 gadi. To vidū ir gan uzņēmumi, kas dibināti 1991. gadā, gan arī firmas, kas savu darbību uzsākušas tikai pagājušajā gadā. Teju puse no visiem likvidētajiem uzņēmumiem, kas dibināti 1991. gadā, ir individuālie uzņēmumi, taču to vidū arī savulaik plaši pazīstamais parfimērijas ražotājs AS “Dzintars”, kas jau kopš 2008. gada bija strādājis ar zaudējumiem.

Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka laika posmā no 2008. līdz 2017. gadam, kas bijis pēdējais periods, par kuru uzņēmums iesniedzis finanšu rādītājus, AS “Dzintars” kopējie zaudējumi veidoja jau 13,72 milj. EUR. Lursoft izziņā redzams, ka leģendārais parfimērijas uzņēmums AS “Dzintars” likvidēts aizvadītā gada 8. decembrī. 2023. gada decembra sākumā tika izbeigts uzņēmuma maksātnespējas process, kas ilga kopš 2019. gada. Process tika izbeigts, jo uzņēmums bija izpildījis kreditoru prasījumu segšanas plānu.

Vēl pirms tam, 2016. gada rudenī, tika ierosināts AS “Dzintars” tiesiskās aizsardzības process, kas gan izbeigts 2019. gada novembrī līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu, jo parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nebija pildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai iesniedzis šī plāna grozījumus.

Likvidācijas brīdī AS “Dzintars” bija uzkrājis vairāk nekā 6,2 milj. EUR lielu nodokļu parādu.

Lursoft izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kas likvidēti 2023. gadā, 97 nav nemaz sagaidījuši savu 1. gada darbības jubileju, jo reģistrēti vien pērn. Vairāk nekā puse no tiem (65 uzņēmumi) ir individuālie komersanti un nodarbojas ar sauszemes pārvadājumu veikšanu.

No visiem aizvadītā gadā likvidētajiem uzņēmumiem  78,9% bijušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet vēl 8,3% – individuālie komersanti (IK). “Apskatot pēdējo 5-6 gadu periodu, redzam, ka ik gadu Latvijā tiek piereģistrēti 600 – 700 jauni individuālie komersanti (IK), tomēr jau pirmajā darbības gadā aptuveni 10% no tiem tiek likvidēti. Tas ir liels īpatsvars un liek uzdot jautājumu un veikt papildu analīzi par to, kāpēc šāda tendence novērojama? Proti, vai uzņēmējam nav pietiekami skaidri zināma un saprotama atšķirība starp tiesiskām formām – IK un, piemēram, SIA –, vai arī tam  tomēr meklējami kādi citi iemesli,” uzsver D. Kiopa.

Starp pagājušajā gadā likvidētajiem arī vairāki citi labi zināmi uzņēmumi. Piemēram, būvkompānija SIA “Kalnozols un partneri”, kura līdzīpašnieks bija uzņēmējs, kādreizējais Saeimas deputāts Valdis Kalnozols. Lursoft Multi atskaites dati atklāj, ka lielāko apgrozījumu uzņēmums sasniedzis 90-to gadu beigās, kad SIA “Kalnozols un partneri” apgrozījums pārsniedzis pat 4 milj. EUR. Pēdējo reizi vairākus miljonus eiro liels apgrozījums būvniecības uzņēmumam bijis 2000. gadā, bet turpmākajos gados apgrozījums svārstījies robežās no 1 tūkst. EUR līdz 500 tūkst. EUR. Pēdējais pieejamais SIA “Kalnozols un partneri” pārskats ir vien par 2013. gadu. Uzņēmumam 2014. gadā tika pasludināts maksātnespējas process, kas izbeigts pagājušā gada vasarā, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns. Lursoft izpētījis, ka Valdim Kalnozolam šobrīd pieder daļas trīs uzņēmumos. Vienam no tiem jau kopš 2016. gada ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt abiem pārējiem ir aktīvi nodrošinājumi.

Tāpat kā SIA “Kalnozols un partneri”, maksātnespējas process iepriekš bijis kopumā 286 pērn likvidētajiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākajai daļai jeb 82,94% pērn likvidēto uzņēmumu jau bijusi apturēta saimnieciskā darbība vai arī reģistrēta darbības izbeigšana, savukārt teju trešdaļai uzņēmumu likvidācijas brīdī bija uzkrāts nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, 2023. gadā likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds uz likvidācijas brīdi sasniedza 66,8 milj. EUR. Lielākais nodokļu parādnieks to vidū bijis aizvadītā gada decembrī likvidētais AS “Dzintars”.

Tāpat kā iepriekš, arī 2023. gadā visbiežāk starp likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību pārstāvoši komersanti, savukārt trešais lielākais likvidēto uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā reģistrēts sauszemes un cauruļvadu transporta nozarē. Šī nozare ir līderpozīcijās arī jaunreģistrēto uzņēmumu vidū. “Tik liels uzņēmumu skaits izskaidrojams ar to, ka šo nozari galvenokārt reģistrē  taksometru pakalpojumu sniedzēji. Ik gadu lielais jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits šajā nozarē liek secināt, ka tajā ir liela tirgus dalībnieku mainība jeb rotācija,” piebilst Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Starp nozarēm ar lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu 2023. gadā arī nekustamo īpašumu joma, būvniecība, tāpat arī augkopība un lopkopība. Jāpiebilst gan, ka starp likvidētajiem augkopības un lopkopības uzņēmumiem vairākums ir zemnieku saimniecības. Vairāk nekā 60% no tām reģistrētas 90-to gadu sākumā.

Nozares, kurās 2023. gadā likvidēts visvairāk uzņēmumu:

  1. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 906 uzņēmumi;
  2. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 473 uzņēmumi:
  3. Sauszemes transports un cauruļvadu transports: 458 uzņēmumi;
  4. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 453 uzņēmumi;
  5. Specializētie būvdarbi: 383 uzņēmumi;
  6. Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības: 348 uzņēmumi;
  7. Ēdināšanas pakalpojumi: 291 uzņēmums;
  8. Ēku būvniecība: 272 uzņēmumi;
  9. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības: 251 uzņēmums;
  10. Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana: 244 uzņēmumi.

Pētījumā izmantoti LR Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta publiskota vispārpieejama informācija, dati uz 02.01.2024.

Avots: Lursoft

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

4 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
izpildkomiteja
izpildkomiteja
10 mēnešus atpakaļ

Pajoliņam ekonomikas ministrijā ir visas iespējas apturet to jauno uzņēmumu dibināšanu, kas tik un tā ir tikai starpnieki un čaulas var taču visu varu atdot padomēm

kaut kā tā
kaut kā tā
10 mēnešus atpakaļ

Daudzi reģistrē uzņēmumus jo šeit ir Latvija, viss paliek dārgāks. Tiem kas grib šajā valstī normāli dzīvot, audzināt izglītotu jauno paaudzi, ir jāshēmo. Piemēram, novembrī vajadzēja pirkt mājās jaunu datoru, vecais nobeidzās. Atcerējos ka čomam firma, un viņš uz firmas var dabūt bez pvn. Datoru dabūju bez PVN pa 1400 euro. Čoma firmai grāmatvedībā parādās izdevumi, uz rokas atdevu 1400 euro skaidrā naudā. Rezultātā man dators sanāca lētāk bez pvn (netaisos maksāt vairāk priekš Kariņa lidojumiem un lūžņu pirkšanas armijai), un čoms no firmas dabūja ārā skaidru naudu nemaksājot nodokļus. Pēc kāda laika firmu likvidēs un taisīs jaunu, kā parasti.… lasīt vēl »

Dindālz
Dindālz
10 mēnešus atpakaļ
Reply to  kaut kā tā

Un ņemot vērā ka Latvijā visu var “norakstīt” pēc garantijas laika beigām (1 gads), tad tam datoram firmā nav jāatrodas pat kaukādas VID pārbaudes laikā.
Gudri cilvēki arī kafiju/tēju un tualetes papīru pērk uz firmu. Ekonomija reāla. Tapēc jau turīgie ir turīgi, bet muļķīši būs nabagi kautvai dzīvojot Čehijā un saņemot Šveices algu.

Dindālz
Dindālz
10 mēnešus atpakaļ

Bezjēdzīga cipariņu stumdīšana.
Ja izbeigto SIA cipariņš būtu 0, tad varētu priecāties.