Narkotikas paaugstina intelekta kapacitāti?

Vai narkotikas paaugstina intelektuālo kapacitāti?  Tā ir interesanta hipotēze, kas pēdējos gados kļuvusi aktuāla.

Ja patiešām eksistē noteikta saikne starp intelektuālo kapacitāti un narkotiku lietošanu, tad visticamāk ir vajadzīgs laiks, lai tā izveidotos. Taču nenoliedzami – vēstures gaitā ir bijuši vairāk nekā pietiekams skaits eksperimentētāju. Piemēram, šie desmit vēsturē nozīmīgus atklājumus veikušie zinātnes un tehnoloģijas intelektuāļi.

1. Karls Sagans — marihuāna

Izcilais astrofiziķis un kosmosa pētnieks Karls Sagans  (Carl Edward Sagan) ne tikai regulāri smēķēja marihuānu, bet arī bija dedzīgs tās lietošanas atbalstītājs intelektuālo centienu uzlabošanai, lai gan ne tik atklāts kā citi šajā sarakstā. Sagans rakstā 1971.gadā grāmatai ar nosaukumu Marijuana Reconsidered atklāj marihuānas lietošanas labās īpašības, izmantojot pseidonīmu „Misters X”. Īstā autora identitāte tika atklāta tikai pēc Sagana nāves.

 2. Kerijs Mullis — LSD

Kas ir Kerijs Mullis (Kary Banks Mullis), jūs, iespējams, vaicāsit. Teiksim tā, ja kopš 1980-iem gadiem esat strādājis biomedicīnas pētījumu laboratorijā, ļoti iespējams, ka veicāt polimerāzes ķēdes reakciju (PCR – laboratorijas tehniskais paņēmiens, ar kuru var pārvērst vienu DNS segmentu miljonos identisku kopiju – red.) vai esat par to vismaz kaut ko dzirdējis. Tas ir Muļļa nopelns. Lai gan viņš neizgudroja pašu PCR tehnisko paņēmienu, Mullis to uzlaboja tik būtiski, ka radikāli pārveidoja biomedicīnas pētījumu nozari, nodrošinot sev Nobela prēmiju ķīmijā.

Kāds bija zinātnieka panākumu noslēpums? 1994. gada septembra izdevumā California Monthly Mullis atzinās, ka viņš tobrīd „lielā mērā lietoja LSD”. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Mullis pat aizgāja tik tālu, ka nosauca savus „prāta atverošos” eksperimentus ar halucināciju radošajām narkotikām par „daudz svarīgākām nekā jebkādi kursi, ko [viņš] jebkad apguvis”. Pēc dažiem gadiem raidsabiedrības BBC intervijā dokumentālajā filmā Psychedelic Science viņš sprieda: „Kas notiktu, ja es nekad nebūtu lietojis LSD? Vai es tik un tā būtu izgudrojis PCR?”. Un pats atbildēja: „Es nezinu. Šaubos. Es nopietni šaubos par to.”

 3. Ričards Fainmens — LSD, marihuāna, ketamīns

Ričards Fainmens (Richard P. Feynman), Nobela prēmijas laureāts (kopā ar vēl diviem zinātniekiem par pētījumiem kvantu kinētikā). Kad runā par kvantu aprēķiniem un mistisko kvantu skaitļošanu, nedrīkst nepieminēt Fainmens, jo tieši viņš ir idejas autors.

Fainmens vienmēr bija uzmanīgs ar narkotiku lietošanu, baidoties no tā, ko tās varētu nodarīt smadzenēm. Viņš, piemēram, atteicās no alkohola, kad sāka just atkarības simptomus. Savā grāmatā Surely You’re Joking, Mr. Feynman! viņš raksta: „Redziet, man sagādā tādu prieku domāt par to, ka nevēlos iznīcināt šo visjaukāko mašīnu, kas padara dzīvi par tik lielu, jauku satraukumu. Šī paša iemesla dēļ es vēlāk negribēju eksperimentēt ar LSD, spītējot ziņkārei par halucinācijām.” Tomēr Fainmena ziņkāre guva virsroku, kad viņš iepazinās ar Džonu C. Lillī un viņa maņu atņemšanas kamerām.

Ričards Fainmens īsu brīdi eksperimentēja ar LSD, ketamīnu un marihuānu, ko lietoja, lai izraisītu izolācijas izraisītās halucinācijas ātrāk, nekā tas būtu noticis skaidrā prātā.

 4. Džons C. Lillī — LSD, ketamīns

Neiroloģijas zinātnieks Džons C. Lillī (John Cunningham Lilly) bija elektroniskās smadzeņu stimulācijas nozares pionieris. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš attēloja sāpju un baudas ceļu smadzenēs, izveidoja veselu zinātnes nozari, kas pētīja starpsugu komunikāciju starp cilvēkiem, delfīniem un vaļiem, izgudroja pasaulē pirmo maņu atņemšanas kameru un veica plašus personiskos eksperimentus ar tādām prātu uzmundrinošām narkotikām kā LSD un ketamīns.

Ir vērts pieminēt, ka Lillī eksperimenti ar starpsugu komunikāciju, personisko halucināciju izraisošo narkotiku lietošanu un maņu atņemšanu, bieži pārklājās.

5. Bils Geitss — LSD

Bils Geitss (William Henry Gates III), pasaulslavenās datoru tehnoloģiju korporācijas “Microsoft” dibinātājs, patiešām eksperimentēja ar LSD, lai gan fragments no 1994.gada intervijas žurnālam Playboy atklāj, ka viņš tik atklāti kā Džobs par to nerunāja:

PLAYBOY: Vai esat kādreiz izmēģinājis LSD?
GEITSS: Mani trakie jaunības gadi ir beigušies jau sen.
P.: Ko tas nozīmē?
G.: Tas nozīmē, ka bija lietas, ko darīju, pirms sasniedzu 25 gadu vecumu un kuras pēc tam vairs nedarīju.
P.: Vienu reizi pēc LSD lietošanas jūs cieši uzlūkojāt galdu, domājot, ka tā stūris iedursies jums acī.
G.: [Smaida] P.: Ā, atmiņas uzplaiksnījums.
G.: Tas bija robežas otrā pusē. Nenobriedis prāts var niekoties ar zināmām lietām, taču nedomāju, ka šajā vecumā es tā darītu. Nedomāju, ka cilvēks, kļūstot vecāks, ir tik spējīgs tikt galā ar miega trūkumu vai citiem izaicinājumiem, kādiem pakļauj savu ķermeni. Taču es neesmu izlaidis nevienu darbadienu.

3. Stīvs Džobss — LSD

LSD Stīvam Džobsam nozīmēja daudz. Cik daudz? Stīvs Džobss (Steven Paul Jobs) uzskatīja, ka eksperimentēšana ar LSD sešdesmitajos gados bija „viena no divām vai trijām svarīgajām lietām, ko savā dzīvē paveicis”. Bez tam viņam šķitis, ka cilvēki, kurus viņš pazina un ar kuriem kopā strādāja, nespēja saprast viņu pilnībā tikai tāpēc, ka nebija izmēģinājuši halucinācijas radošo narkotiku.

Šis noskaņojums parādās arī viņa biogrāfijā, kur Džobss sasaista to, ko interpretēja kā Bila Geitsa iztēles trūkumu, ar neeksperimentēšanu ar halucināciju izraisošajām narkotikām: „Bilam būtībā nav iztēles, un viņš nekad neko nav izgudrojis, tāpēc es domāju, ka viņš tagad jūtas ērtāk filantropijā nekā tehnoloģijā. Viņš vienkārši nekaunīgi nozaga citu cilvēku idejas. Viņš būtu daudz vispusīgāks, ja kaut reizīti būtu izmēģinājis šo narkotiku vai savā jaunībā devies uz ašramu”, tā Džobss par Geitu.

7. Pāls Erdešs — amfetamīns

Pāls (bieži atveidots kā Pauls) Erdešs (Paul Erdös), kurš bija slavens savas hiperaktivitātes dēļ, un kuram piemita paradums strādāt 19 stundas dienā pat cienījamā vecumā un tieksme parādīties pie savu kolēģu sliekšņa, pieprasot, lai viņi „atver prātu” matemātiskajam dialogam, ir viens no ražīgākajiem matemātiķiem, kāds jebkad dzīvojis un kurš publicējis vairāk laikabiedru recenzētus darbus nekā jebkurš cits matemātiķis pasaules vēsturē.

Kāds bija Erdeša noslēpums? Saskaņā ar viņa teikto – amfetamīns. Šeit ir iekļauts fragments no grāmatas, ko 1998.gadā publicēja Erdeša de facto biogrāfs, rakstnieks, kurš rakstīja par zinātni, Pols Hofmans, paskaidrojot Erdeša tieksmi uz amfetamīna lietošanu:

“Kā visi Erdeša draugi, [matemātiķis Ronalds Grehems] bija norūpējies par to, ka viņš lieto šo narkotiku. 1979.gadā Grehems saderēja ar Erdešu uz 500 dolāriem, ka pēdējais nespēs mēnesi iztikt bez amfetamīna. Erdešs pieņēma izaicinājumu un pilnībā pārtrauca narkotikas lietošanu uz trīsdesmit dienām. Pēc tam, kad Grehems samaksājis, norakstot 500 dolārus kā biznesa izdevumus, Erdešs teica: „Tu man parādīji, ka neesmu narkomāns. Taču es nevarēju pastrādāt. Es piecēlos no rīta un blenzu uz tukšu papīra lapu. Man tāpat kā parastam cilvēkam nebija ideju. Jūs esat pabīdījis matemātiku atpakaļ par mēnesi”. Viņš uzreiz atsāka dzert tabletes, un matemātikai tas nāca par labu.”

 8. Tomass Edisons — kokaīna eliksīri

1863.gadā franču ķīmiķis Andželo Mariani izgudroja bordo vīnu „Vin Mariani”, kas bija apstrādāts ar kokas auga lapām – aktīvu sastāvdaļu, kas patiesībā ir kokaīns. Etanola saturs bordo vīnā spēja iegūt no kokas auga lapām kokaīnu tādā koncentrācijā, kas pārsniedza 7 mg uz vienu unci vīna. Tomass Edisons — ražīgais amerikāņu izgudrotājs, kas bija bēdīgi slavens ar to, ka cieta no bezmiega (lai gan, iespējams, tas nav nekāds brīnums) – bija viens no daudzajiem tā laika cilvēkiem, par kuriem ir zināms, ka viņi regulāri lietoja kokaīna eliksīru.

9. Frānsiss Kriks — LSD

Frānsis Kriks (Francis Harry Compton Crick), britu mikrobiologs, kurš kopā ar Votsonu un Franklinu atklāja DNS struktūru, neskaitāmiem draugiem un kolēģiem stāstīja par saviem eksperimentiem ar LSD tolaik, kad strādāja pie molekulārās struktūras, kas ietver informāciju par visiem dzīvajiem organismiem.

2004. gadā intervijā Džerolds Harkers atceras, ka runājis ar Diku Kempu, Krika tuvu draugu, par LSD lietošanu Kembridžas akadēmiķu vidū un pastāstīja laikrakstam Daily Mail, ka universitātes pētnieki bieži lietojuši LSD mazās devās kā „domāšanas instrumentu”. Kā redzams, Kriks kādā brīdī bija pastāstījis Kempam, ka īstenībā ir „uztvēris divkāršo spirālveida formu, atrodoties LSD ietekmē”.

10. Zigmunds Freids — kokaīns

Freidam kokaīns nozīmēja vairāk nekā tikai personisku aizraušanos. Viņš to uzskatīja par īstu brīnumdari un daudzus gadus aizstāvēja kokaīna plašā pielietojuma spektru. Vēstulē, ko Freids rakstīja savai līgavai Martai, viņš teica: „Ja viss noritēs labi, es uzrakstīšu rakstu [par kokaīnu] un ceru, ka tas ieņems savu vietu terapijā līdzās morfijam un citiem pārākiem līdzekļiem… es regulāri to lietoju ļoti mazās devās pret depresiju un gremošanas traucējumiem, un tam ir lieliski panākumi.”

Freids publicēja šo rakstu 1884.gadā ar nosaukumu „Uber Coca”. Interesanti, ka Freida raksts bija viens no pirmajiem, kas ierosināja narkotiku aizstāšanu kā terapijas līdzekli pret atkarību. Lai gan morfija aizstāšana ar kokaīnu, kā mēs to tagad zinām, nav produktīvs atveseļošanās līdzeklis, koncepts par aizvietošanas terapiju ir dzīvs līdz pat šai dienai.

Puaro.lv BRĪDINA: NARKOTIKU LIETOŠANA NODARA NEATGRIEZENISKU POSTU VESELĪBAI UN RADA RISKU NOKĻŪT AIZ RESTĒM.