Viesturs Kleinbergs: Asfalta klāšana rīdziniekiem izmaksātu par 40% mazāk. Ja vien Ķirsis un Pulks to gribētu

MĀRIS KRAUTMANIS, Neatkarīgā

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.

Kas notiek ar ceļu remontiem un ielu klāšanu Rīgā? Kāpēc tik maz notiek darbu? Pavasarī būšot vēl sliktāk…

Visticamāk, ka vārdi par to, ka “viss apstājas, jo viens cilvēks ir atstādināts no amata”, ir patiesība. Acīmredzot šis viens cilvēks – Rīgas domes Satiksmes departamenta jeb Ārtelpas un mobilitātes departamenta, kā to tagad sauc, direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods – ir vienojies mutiski par kaut kādiem darbiem Rīgā un, atstādinot amatpersonu, uzņēmēji vairs nezināja, vai kāds par darbiem bez līguma samaksās. Jādomā, ka ir kādi Rīgas domes politiķi, kuri arī par to zināja.

Šajā situācijā es uzskatu, ka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks piesedz kādas darbības, kas notiek Satiksmes departamentā. Citādi nespēju izskaidrot kaismīgos centienus ar meliem un puspatiesībām par visu varu aizstāvēt vienu ierēdni, kurš turklāt arī pats gana labi māk aizstāvēties

Šobrīd jau zināms, ka pastāv audita ziņojums, kuru Rīgas domes deputāti joprojām nav redzējuši, bet tas, cik es saprotu no medijiem, jau 12. oktobrī ir bijis pabeigts un iesniegts domes priekšsēdētājam. Sanāk, ka ir pabeigts izvērtējums, bet deputāti par to uzzina pēc divām nedēļām no medijiem? Tā ir tā jaunā labā pārvaldība?

Vai taisnība, ka Rīgas domes vadība joprojām uztur attiecības ar uzņēmumu vai dažiem uzņēmumiem, kuri uzņemtās saistības par savlaicīgiem un kvalitatīviem ielu remontdarbiem nepilda?

Rīgā ir divi ceļu uzturēšanas līgumi ar divām pilnsabiedrībām, kurās abās AS “Ceļu pārvalde” ir galvenais uzņēmējs, kas ir piesaistījis arī citus uzņēmējus. Un pašlaik ir nesaprašana, kāpēc SIA “Roadex”, kas ir pilnsabiedrības biedrs Daugavas kreisajā krastā, cik zināms, pilda diezgan apjomīgus darbus Daugavas labajā krastā? Viņi ir izpildījuši darbus par gandrīz diviem miljoniem eiro bez nekāda līguma.

Tas izraisa bažas. Ja kāds bez līguma dara šādus apjomīgus darbus, tad es domāju, ka diezin vai tā var būt tīra lieta. Un to, ka “Roadex” kā apakšnieka saskaņošana labajā krastā vēl tikai tiek skaņota, kā Vaivoda kungs apstiprināja augustā vienā no komitejas sēdēm. Tātad augustā būs legalizējuši.

“Ceļu pārvalde” jau ilgstoši ir konfliktējusi ar valsti. Konkurences padome ir norādījusi, ka šis uzņēmums ir ceļu būvniecības kartelī. Valsts ieņēmumu dienestam šis uzņēmums ir parādā vairāk nekā miljonu eiro nodokļu naudas. Taču Rīgas domes vadība visiem spēkiem cenšas uzturēt attiecības ar šo uzņēmumu. Dažbrīd rodas iespaids, ka, ja šāda situācija būtu bijusi Nila Ušakova laikā, tad KNAB katru dienu rīkotu aizturēšanas, “masku šovus”, kratīšanas, žvadzinātu rokudzelžus…

Tam jāpiekrīt.

Ušakovs dzīvoja Mežaparkā, kurp viegli aizbraukt – ielā ar labi uzklātu asfaltu. Bet Pulka kungs un Vilnis Ķirsis nedzīvo Rīgā, un es domāju, ka viņus jautājumi par to, cik labi jūtas rīdzinieki, maz interesē. Viens dzīvo Mārupē, otrs – laikam Garkalnē. Bet viņi iebrauc Rīgā pa šoseju – viņiem vajag šoseju. Varbūt tāpēc dārga asfalta ieklāšana viņiem šķiet svarīgāka par uzlabojumiem pilsētas vidē – mierinātu satiksmi, vairāk zaļumiem centrā un citur, arī veloceļi bija jāizkaro ar lieliem strīdiem.

Turklāt tas uzturēšanas līgums vispār ir tāds īpatnējs dokuments, kura ietvaros ir gan ceļu uzturēšana, gan asfalta atjaunošana – tā gan sākotnēji bija paredzēta nelieliem gabaliem, tādēļ arī objektīvi dārgāk. Pašlaik, lai gan ir noslēgts vēl līgums, kuru iedarbinot varētu par 40% lētāk atjaunot asfaltu, tas netiek izmantots un tiek izmantots tas pats iepriekšējais uzturēšanas līgums. Kas interesanti, par šī jaunā līguma eksistenci mēs uzzinājām tikai tad, kad tirpinājām Vilni Ķirsi, vai nav riski, ka, “Ceļu pārvaldei” bankrotējot, neapstāsies asfaltēšanas darbi. Tad maija beigās viņš atklāja, ka vispār jau ir vēl viens līgums. Pirms tam par to noklusēja, lai arī regulāri tika jautāts, vai ir iespējams šos darbus veikt lētāk.

Es neredzu pamatu neizmantot šo jauno līgumu, kas ļautu asfaltu atjaunot par 40% mazāku cenu, izņemot, ja tur nav kādas politiskas intereses. Mums Vilnis apgalvoja, ka to nav iespējams izdarīt, jo tad nepieciešams projekts. Bet es pārbaudīju, un izrādījās, ka tas ir vienkāršs paskaidrojuma raksts apmēram uz astoņām lappusēm, kuru sagatavot un saskaņot nav tik sarežģīti. Turklāt kopš jūlija vidus pat arī šāds projekts vairs nav jāizmanto.

Vai tas nerada aizdomas, ka ir kādas amatpersonas, kuras ir vienojušās par kaut ko, par kādiem kukuļiem, vai kā?

Man jau nav nekādu pierādījumu, un amatpersonas vienmēr atradīs kādus attaisnojumus. Tajā Rīgas domes sēdē, kurā no šīs lietas tika atcelts izmeklētājs un iecelta komisija, kura izrādījās rīcībnespējīga, jau iezīmējās tas, ka nopietna izmeklēšana tiks sabotēta. Tika vilkti ārā it kā “pierādījumi”, ka viss notiek pareizi. Vilnis Ķirsis izvilka papīrus un tos demonstrēja, apgalvojot, ka, re, šeit ir audita ziņojums! Divas reizes esot auditēta uzturēšanas līguma izpilde. Bet pēc tam, kad es pavaicāju Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldei, par ko tad īsti ir bijuši šie ziņojumi, atklājās, ka neviens no šiem auditiem nav bijis tieši par asfalta ieklāšanu. Tie bija par ziemas uzturēšanas darbiem. Tas ir veids, kā ar puspatiesībām pamatot, kāpēc nevajadzēja pabeigt līdz galam ar asfalta klāšanu saistītās disciplinārlietas.

Kas notika ar disciplinārlietām? Kas ko izmeklēja sākumā un pēc tam?

Cik zinu, 31. maijā bija saņemts trauksmes cēlēja iesniegums, kas norādīja uz pārkāpumiem ar asfalta klāšanu. Cik atceros, toreiz Pulka kungu gan ne visai ļoti interesēja, kāds ir pārkāpums, bet vairāk tas, kurš ir iesniedzējs un “nodevējs”.

Jūnija vidū tika ierosinātas disciplinārlietas pret virkni amatpersonu, un tajā brīdī virkne politiķu laikam saprata, ka būs “ziepes”.

Lieta beidzās ne ar ko, jo tika atstādināts tās izmeklētājs, jurists Māris Knoks, un tika izveidota komisija, kura neko nepaveica. Jo divās nedēļās nebija iespējams tik komplicētu lietu nopietni izmeklēt. Šis bija iemesls arī Mārtiņa Staķa demisijai – mēs nespējām pārliecināt vairākumu, ka izmeklēšana jānoved līdz galam. Ar lielu interesi lasīšu jauno audita revīzijas atzinumu.

Grūti būs atrast vēl kādu galvaspilsētu pasaulē, kur ir tik bedraini ceļi. Kāds ir risinājums? Ko vajag darīt?

To, ka ceļu infrastruktūra Rīgā ir nolaista, mēs visi labi apzināmies, un arī iepriekšējais pilsētas mērs Mārtiņš Staķis uzstāja, ka ceļiem jādod pēc iespējas vairāk līdzekļu. No mūsu puses, no “Progresīvajiem” uzstādījums bija tāds, ka, ja tiek dots vairāk naudas ceļiem, tad tam jābūt caurskatāmam un jēdzīgam procesam. Jo trakākais, ko parādīja uzsāktā izmeklēšana, ka tieši kontrole ir lielākais trūkums.

Bet jautājums par to, ka ir iespējams darbināt līgumu, kas būs par 40% lētāks, “iznira” tikai pavasarī. Mēs esam par to, ka vajag labot ceļus, bet tas jādara jēgpilni un neizšķērdējot rīdzinieku naudu.

Mums visu laiku tika teikts, ka nav iespējams nekāds cits veids, kā tikai šis uzturēšanas līgums, bet izrādījās, ka ir jau bijis izsludināts iepirkums 2021. gadā par vispārīgo vienošanos, kas ļautu ietaupīt rīdzinieku naudu par 40%. Līguma noslēgšana ir notikusi 14 mēnešus vēlāk, 2022. gada rudenī.

Ārtelpas un mobilitātes departaments šo ilgo laika atstarpi ir skaidrojis ar to, ka kāds no pretendentiem ir pārsūdzējis konkursa rezultātus. Taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) šā pretendenta iesniegumu jau nākamajā dienā bija noraidījis. Departaments atrunājās, ka it kā gaidījis, lai beidzas tiesas process, taču visi juristi saka, ka tas nevarēja būt pamats, lai līgumu nevirzītu uz priekšu, it īpaši tāpēc, ka IUB jau bija noraidījis zaudējušā pretendenta prasību.

Kāds un kam varēja būt motīvs procesus stiept garumā?

Tas ir, lai Ārtelpas un mobilitātes departaments un arī pašreizējais mērs Vilnis Ķirsis varētu teikt, ka, lūk, mēs darbojāmies tā, lai asfalta klāšanas darbus varētu veikt lētāk, bet, lūk, kā nesanāca. Es uzskatu, ka ir imitēta darbība, tēlojot, ka tiek meklēts risinājums, lai darbus var veikt lētāk, bet patiesībā ir vilkts laiks.

Parastā iepirkumu “klasika” ir pēc tam, kad iepirkums noslēdzies un līgums noslēgts, paziņot, ka visam cenas ir cēlušās, projekta realizācija ir sadārdzinājusies, un “dīkt” no valsts vai pašvaldības papildu līdzekļus…

Šajā situācijā nekas nebija pat “jādīc”. Tā summa, kas uz līguma pamata ir atvēlēta asfalta klāšanai, ir par 40% lielāka, nekā tā izmaksā standartā. Turklāt to katru gadu indeksē. Šā līguma ideja bija tāda, ka tiks lāpītas bedrītes – mazi laukumi.

Bet, piemēram, veikt asfalta klāšanas darbus uz Ulmaņa gatves no “Spices” līdz Rīgas robežai? Un, kāpēc tieši vidējo joslu? Man ļoti gribētos redzēt, kurš to defektēja kā avārijas joslu remontam.

Laba prakse šoseju uzturēšanas darbos ir tāda, ka ik pēc kāda laika (pieciem gadiem) tiek noņemta augšējā kārta un vietā tiek uzklāta jauna. Kāpēc to neattiecināt arī uz Rīgas ielām?

Pilnīgi piekrītu. Tieši par to ir stāsts! Kāpēc šos darbus veica uz uzturēšanas līguma pamata, kas ir dārgāks, nevis uz vispārējās vienošanās pamata, kur bija lētāk?

Es domāju, pirmkārt, tas ir sliktas plānošanas dēļ, jo Satiksmes departaments, ko tagad sauc par Ārtelpas un mobilitātes departamentu, vēl aprīlī nevarēja pateikt, kurus konkrētus gabalus atjaunos ar šo metodi. Manuprāt, šādiem plāniem būtu jābūt jau vismaz trīs gadus uz priekšu. Lai rīdzinieki kādā virtuālā kartē var redzēt: “Ā, pie mans mājas asfaltēs pēc gada. Labi, pacietīšos.” Otrkārt, gan jau kādam nav izdevīgi, jo ir lētāk.

Ārtelpas un mobilitātes departaments atrunājas, ka tas bijis ļoti sarežģīti, bet, kā jau minēju, šis paskaidrojuma raksts bija salīdzinoši vienkārši saskaņojams dokuments. Turklāt ar komunikāciju turētājiem šāda apjoma darbi ir jāsaskaņo jebkurā gadījumā.

Līdzīgi viņi atrunājas par daudz ko – piemēram, cik zinu, Ģertrūdes iela arī joprojām nav nodota ekspluatācijā.

Rīgas domē var redzēt, ka “Progresīvajiem” ar “Jauno vienotību” attiecības ir diezgan “saskābušas”. Kā tas nākas, ka tajā pašā laikā “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” valdības līmenī tagad ir visdraudzīgākie partneri?

Es domāju, ka šeit ir runa par personālijām. Tas, ko mēs redzam Rīgā, ir izšķērdība un izsaimniekošana. Es nezinu, vai arī korupcija – par to lai spriež kompetentas iestādes. Šīs izšķērdības rezultātā tiek izlietoti rīdzinieku līdzekļi. Mums, “Progresīvajiem”, tas nav pieņemams. Mēs pret to iestājamies, bet citiem politiskajiem spēkiem tas laikam šķiet pieņemams vai arī viņi, iespējams, ir kļuvuši par Viļņa Ķirša puspatiesību un melu upuriem. Jo viss notika tik ātri un objektīvi arī bija grūti visu izanalizēt, jo uz katru nākamo sēdi Vilnis atkal izvilka kādu vēstuli, kura pamato viņa taisnību, bet beigās tā izrādījās blefs.

Asfalta klāšana ir tikai viena lieta. Ir taču vēl lērums dažādu iepirkumu, kuros tāpat ne vienmēr ir pārliecība, ka viss norit korekti – ir, piemēram, dīvainības ar sabiedriskā transporta pieturu labiekārtošanu, ar reklāmas izvietošanu šajās pieturās…

Taisnība! Pirms nepilniem trim gadiem Ķirša kungs teica, ka līgumi ar firmu “JCDecaux” ir laikam mahinācijas, kas izveidotas Ušakova laikā, un šī shēma ir jālikvidē. Pirms diviem gadiem šķita, ka tas nav godīgi, bet tagad Rīgas dome atgriežas pie tās pašas shēmas. Kāpēc? Jo tas pats Ārtelpas un mobilitātes departaments un Ķirša un Pulka nu jau protežē Vaivods divas reizes neveiksmīgi ir veicis iepirkumu. Bet pajautājot reklāmas nozares pārstāvjiem, viņi jums pateiks, ka tie bija jau veidoti, lai iepirkums izjuktu.

Arī ar asfalta klāšanu Rīgas domes vadība saka, ka pie Ušakova nebija pareizi, bet atgriežas tieši pie tām pašām shēmām, kas bija “pareizas” Ušakova laikā.

Pat Rīgas domes sēžu grafiks ir atgriezies Ušakova sēžu ritmā – vienu reizi mēnesī! Paradoksāli, ka tieši Vilnis Ķirsis šo sistēmu ir atjaunojis.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!