Žoga būvēšana uz Baltkrievijas robežas ieilgusi, bet tempu kāpināšana izmaksās ap 3 miljoniem

LTV raidījums “de Facto”

Viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem ir apņemšanās pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām. Faktiski tas sakrīt ar augusta beigās valdībā pieņemto lēmumu mobilizēt papildu spēkus, lai lielāko daļu žoga pabeigtu vēl šogad, bet daļu, kā arī infrastruktūras objektus – nākamā gada vidū. Šādi soļi tika sperti, jo robežas izbūve iekavējusies, un, ja to nedarītu, tad process iestieptos vēl 2025. gadā, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Turklāt, no jauna pieaugot migrācijas riskiem, nolemts mainīt prioritāri izbūvējamos objektus, darbu augšgalā paceļot žogu.

Kādā no gaisa uzņemtā kadrā uzskatāmi redzams, cik lielā grupā Baltkrievijas pusē sapulcējušies cilvēki, lai nelegāli mēģinātu šķērsot Latvijas robežu. Pēdējā laikā tās ne reti ir grupas ar piecdesmit un vairāk cilvēkiem. Un ne visi tiek apturēti pie robežas – par to liecina arī spraigie notikumi piektdien Aglonā, kur tika aizturēta grupa ar 21 latvijā nelegāli ieceļojušu cilvēku, galvenokārt – no Indijas. 

Pēdējo divu nedēļu laikā mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas robežu strauji pieauguši – par to liecina arī Valsts robežsardzes dati par atturēto personu skaitu, kas robežai nav tikušas pāri – līdz pat 256 cilvēkiem diennakts laikā.  Uz robežas fiksēti arī centieni izrakties pa žoga apakšu. 57 vietās žogs sabojāts, mēģinot izlauzties tam cauri. Kāds izmantojis improvizētas kāpnes.

“Laiks, atslēgas punkts ir laiks. Proti – žogs jebkurā gadījumā, ja tā ir ļoti liela grupa, pa vienam lienot cauri, tas prasa diezgan lielu laiku, un, protams, tas dod mums iespēju reaģēt un pārkāpējus notvert tuvā robežai attālumā,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Ja pērn visa gada laikā novērsti 5286 migrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu. Tad šogad tādu bijis jau vairāk nekā astoņi tūkstoši. Lai ar situāciju tiktu galā, piesaistīta armija, policija un kaimiņvalstu robežsargi. Žoga visā robežas garumā vēl nav, tomēr tā tapšanai seko arī hibrīdkara organizētāji. “Jā, viennozīmīgi pretējā puse seko situācijas attīstībai arī no mūsu puses, arī infrastruktūras izbūves posmiem un vietām. Jo, kas par to liecina, ir tie fakti, ka tomēr mēģinājumi izstumt personas uz mūsu teritoriju, uz Latvijas teritoriju visbiežāk tiek konstatēti tajās vietās, kur vēl nav izbūvēts pastāvīgais žogs,” saka  Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kublickis.

Jaunais žogs uzstādīts dažādās vietās aptuveni 78 kilometru kopgarumā, piebraucamie ceļi vietām ir, vietām vēl top. Robežsargi ar nepacietību gaida, kad varēs sākt izmantot tuneli zem dzelzceļa, kas ļaus šķērsot sliedes, nemetot pārdesmit kilometru līkumu. Šai vietā piebraucamie ceļi vēl top. Bija plānots, ka tie būs gatavi šovasar, taču termiņi pārcelti. 

Pie žoga uz Baltkrievijas robežas Latvija mēģina tikt jau vairāk nekā sešu gadu garumā.

Tāpat procesu apvija vairāki skandāli, lai tiktu pie pagaidu žoga brīdī, kad jau pāri robežai gāzās migrantu plūsma. Un tikpat grūti gāja ar mēģinājumiem tikt pie īstā žoga. Iesākto darbu apturēja pēc Valsts kontroles kritiska ziņojuma. Iekšējās drošības birojs ierosināja arī krimināllietas, no kurām daļa izbeigtas. Tagad, jau kopš aizvadītās vasaras process notiek, bet arī tas nenotiek tik ātri kā varbūt gribētos.

Par to, ka darbi, iespējams, neiet pārāk raiti, liecināja neparasts sludinājums šovasar. Pasūtītājs – “Valsts nekustamie īpašumi”, meklēja būvfirmas, kas varētu kļūt par apakšuzņēmējiem pagājušajā gadā par aptuveni 92 miljoniem eiro nolīgtajam ģenerāluzņēmējam “Citrus Solutions”.  

“Iezīmējas noteiktas problēmas jeb izaicinājumi – kā jebkurā citā būvniecības projektā, arī šis projekts nav unikāls un “Citrus Solutions” ir problemātiski piesaistīt apakšuzņēmējus (..) Apzinoties projekta nozīmīgumu, arī riskus valsts aizsardzībai, mūsu pienākums ir domāt radoši, ko tad mēs maksimāli vēl varam izdarīt, kā varam palīdzēt, un šis ir iekšējais uzņēmuma lēmums, kādā veidā mēs redzam, ko tad mēs varam darīt, kā iesaistīt vietējās pašvaldības un kā varam uzrunāt varbūt papildus uzņēmējus, ko Citrus nav spējis vai nav varējis kaut kādu apstākļu dēļ mobilizēt,” saka “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
 
Uz “Valsts nekustamo īpašumu” aicinājumu atsaukušies 30 būvuzņēmumi un informācija par tiem nodota “Citrus Solutions”. Pārrunas notikušas ar trešdaļu no tiem, līdz līguma slēgšanai varētu tikt viens vai divi, saka  “Citrus Solutions” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs. Par grūtībām piesaistīt darbu veicējus viņš nerunā, bet sludinājumu vairākkārt nosauc par apsveicamu pasūtītāja iniciatīvu. Un arīdzan uzsver, ka tagad strādnieku netrūkstot. 

Tomēr šai pavasarī, kad pilnā sparā bija atsākusies būvdarbu sezona, no objekta aizgāja apakšuzņēmums no Lietuvas, kas žogu būvējis arī mūsu kaimiņiem. “Jā, viņi bija rēķinājušies, ka darba fronte viņiem būs ātrāk, līdz ar to tad, kad mēs nonācām pavasarī, viņi vairs nevarēja nodrošināt nepieciešamo strādnieku kapacitāti, kas mums bija nepieciešama konkrēti šim projektam (..) Viņi pabeidza darbus sausajās zonās. Par purva zonām mēs vienojāmies, ka viņi neturpina, jo mēs redzējām, ka tie darbi neiet uz priekšu. Tad mēs piesaistījām citus apakšuzņēmējus, kas šobrīd ļoti veiksmīgi darbus pilda un mēs pabeigsim visus šos te purva zonas līdz šī gada beigām,” saka SIA “Citrus Solutions” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs. 

Ar apakšuzņēmēju no Lietuvas vēl tiek diskutēts par atsevišķu darbu kvalitāti. Tikmēr vairāki pakalpojumu sniedzēji Latgalē – viesu nami, ēdinātāji un citi, meklē palīdzību gan pie pasūtītāja, gan ģenerāluzņēmēja, jo pie viņiem izmitināti lietuviešu firmas nolīgtie strādnieki, bet par pakalpojumu tā nav samaksājusi. Un tie ir vairāki desmiti tūkstoši eiro.

“Mēs arī par šo esam informēti, tādēļ mēs mūsu ģenerāluzņēmējam “Citrus Solution” esam lūguši izskatīt šo detalizēti, lai šie norēķini ar viņu apakšuzņēmējiem tiktu veikti.  Juridiski mums nav instrumentu, kādā veidā mēs varam iesaistīties norēķinos, ja tur nebija līguma vai ka kāds no apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem nav samaksājis. Bet tas, ko mēs varam un kur mums ir līgumsaistības ar “Citrus Solution”, tad to mēs arī esam izrunājuši, akcentējuši, un tur arī sagaidām aktīvu rīcību no viņu puses,” saka Griškevičs 

“Mēs šo informāciju zinām, mums arī šī informācija nonāca caur pasūtītāju. Mēs šobrīd diskutējam par defektu novēršanu arī. Lūdzam šīm apakšuzņēmējiem norēķināties ar šīm te viesu mājām. Bet līgumiski tā bija viņu vienošanās ar šīm viesu mājām. No savas puses varam tikai viņus mudināt norēķināties ar šīm te viesu mājām,” norāda Kārlis Kostjukovs.

Pērn, kad slēdza līgumu ar “Citrus Solutions”, bija paredzēts, ka visu žogu un tam pieguļošos ceļus, laipas un pontonus uzbūvēs līdz 2024. gada vidum. Darbu sākšana pērn aizkavējās par trim mēnešiem – saistībā ar zemju atsavināšanu un nepieciešamo mežu izciršanu. Tad uznākusi ziema un izrādījies arī, ka jālabo kļūdaina topogrāfija. Rezultātā kā prognozētais būvdarbu gala termiņš parādījies jau 2025.gada vidus.

Renārs Griškevičs saka: “Tas, ko izdarījām mēs – apzinoties riskus uz robežas, Latvijas valstij izstrādājām mobilizācijas plānu ar “Citrus Solutions”, kas arī tika akceptēts un mobilizēja tehniku un arī darbiniekus, tad jaunais plāns ir pabeigt žoga izbūvi uz sauszemes līdz šā gada beigām un attiecīgi pie publiskajiem ūdeņiem pabeigt žogu nākošgad līdz jūlija beigām.”

Būvuzņēmējs sola, ka šoreiz ziema nebūs traucēklis darbiem. “Plāns ir, ka mēs pavasarī tiekam klāt šiem te posmiem, būvēt un pabeidzam darbus līdz vasaras vidum. Tur es neredzu nekādas problēmas. Mēs esam mobilizējuši ļoti lielu cilvēku skaitu,” saka Kārlis Kostjukovs.

Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis uzskata, ka šobrīd robežas izbūvi vairs nekas nevar traucēt: “Šobrīd visi šķēršļi ir noņemti. Visi mehānismi, kādi valstij ir iespējami, šobrīd ir iedarbināti, tāpēc nekādu traucējošo faktoru nav, ja neskaita jautājumu, kāpēc nebija vakar, kāpēc šodien, kāpēc nav jau rīt.” 

Valstij šī mobilizācija papildus izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!