CEPA: Kā Putina izvēle nogalināt Prigožinu atšķiras no agresorvalsts vadoņa citu upuru slepkavībām

Putins

Vladimirs Putins pie varas nāca pēc masu slepkavībām (daudzdzīvokļu blokmāju spridzināšanas) un Čečenijas karu laikā. Līdz šim Vladimira Putina režīms slepkavoja konkurentus, kritiķus un pārbēdzējus gan Krievijā, gan ārvalstīs.

Eiropas politikas pētījumu centra (CEPA) pētnieks Edvards Lukas (Edward Lucas) skaidro, kā Vladimira Putina izvēle nogalināt Jevgeņiju Prigožinu atšķiras no citu V.Putina upuru slepkavībām.

“Vagner” grupas dibinātājs nebija bijusī elites persona vai tāds, kurš par to vēlētos kļūt. Viņš bija svarīgs iekšējās informācijas avots, kas raksturoja mūsdienu Krievijas elites pārstāvi, kurā saplūst bizness, valdība, propaganda un stulbums.

J.Prigožins, tāpat kā viņa biznesa impērija, bija V.Putina radīts. Bijušā šefpavāra darbs bija kalpot savam saimniekam, nevis izaicināt viņu. Tāpēc pēc jūnijā sarīkotā dumpja J.Prigožina nāvei vai ieslodzījumam vajadzēja noritēt ātri un bez liekām problēmām, nevis vilcinoties un ar lielām nekārtībām.

Divu mēnešu kavēšanās, kam sekoja aviokatastrofa, liek domāt, ka Krievijas līderis pārrēķinājās, pārdomāja un ķērās klāt pie teatrāliem gājieniem, lai atgūtu savu prestižu.

Ģenerāļa Sergeja Surovikina atlaišana no aviācijas spēku komandiera amata ir daļa no plašākas armijas tīrīšanas, lai atbrīvotos no cilvēkiem, kuri, iespējams, jutuši līdzi neveiksmīgajam apvērsumam vai pat sadarbojušies ar J.Prigožinu.  

Vladimira Putina lielākais sasniegums savas valdības laikā ir pietiekama personisko brīvību nodrošināšana un paredzamības sniegšana iedzīvotājiem, norāda E.Lukas. Krieviem noteikumi var nepatikt, bet viņi zina, kādi tie ir. Spēlējiet līdzi, un šodiena būs līdzīga vakardienai, un rīt tāpat, un visa atlikusī dzīve.

Pēc Rietumvalstu standartiem tas var šķist dīvaini. Savukārt Krievijā, kur gadsimtiem ilgi valdījis absolūtisms un patvaļa, šī ikdiena Krievijas iedzīvotājiem ir reta un lolota. E.Lukas atzīst, ka pēdējie 25 gadi ir bijis garākais “normalitātes” periods Krievijā, salīdzinot ar tās drūmo vēsturi. Vardarbīga sacelšanās grauj šo stabilitāti.

Tā arī grauj ilūziju par viszinību un visvarenību, kas ir V.Putina autoritātes pamatā. Tiklīdz šī ilūzijas sabruks, varu Krievijā sagrābs citi. Pašlaik V.Putins izskatās nepastāvīgs un atrauts no realitātes.

E.Lukas paredz, ka krīze nāks 2024. gada prezidenta vēlēšanās, kad V.Putinam būs nepieciešami 80% balsu, lai tas atbilstu viņa iepriekšējiem triumfiem. Tai vajadzētu būt tikai formalitātei, taču tagad tas izskatās par grūti sasniedzamu mērķi.

Tuvās vēlēšanas arī paaugstina likmes politisko manevru veikšanai pirms tam. Ja šķiet, ka boss paliek arvien vājāks, ir bīstami gaidīt. Nevienam nepatīk zaudētāji, īpaši Krievijā, tāpēc būs jāizdara likmes uz citiem, iespējamiem uzvarētājiem. Tas savukārt nozīmē vairāk paranojas, vairāk plānošanas, vairāk privātu armiju.

Īsāk sakot, J.Prigožina nogalināšana V.Putinam bija taktisks panākums, bet stratēģiska sakāve, norāda pētnieks.

Krievijas līderis ir parādījis, ka joprojām var izmantot varu, bet viņš to ir darījis tādā veidā, kas kaitē noteikumu, sodu un attiecību sistēmai, kas uztur viņa varu. Vardarbība kādreiz bija politiskā valūta Krievijas varas nomalē – tagad tā ir centrā.

E.Lukas paredz, ka šī, iespējams, ir pēdējā putinisma fāzē. Tā sākās ar stabilitātes un modernizācijas solījumu, tikai vēlāk pārauga atklātā antirietumnieciskā, militārismā un neopadomju imperiālismā. Burkānu bija daudz, un nūju mazāk. Vardarbības draudi bija efektīvāki par to izmantošanu. Šajā jaunajā fāzē sprādziens ir tukšs, ekonomika stagnē, uzvara nav redzama, un draugi (īpaši Ķīna) ir nepacietīgi un skeptiski. Spēks ir novājinātā līdera pēdējais un, iespējams, vienīgais līdzeklis.

Avots: Sargs.lv/CEPA

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Atkal preses pīle?
Atkal preses pīle?
1 g. atpakaļ

Vai ir arī kaut kādi pierādījumi ka Putins nogalinājis Prigožinu? Vai arī atkal kārtējā preses pīle, tāpat kā viss pārējais?

ruksis
ruksis
1 g. atpakaļ

Putlers ir viltīgāks par savu vārda brāli Hitleru.

a@a.lv
1 g. atpakaļ

“… V.Putinam būs nepieciešami 80% balsu, lai tas atbilstu viņa iepriekšējiem triumfiem. Tai vajadzētu būt tikai formalitātei, taču tagad tas izskatās par grūti sasniedzamu mērķi.” Kāpēc tas izskatās par grūti sasniedzamu mērķi? Es varbūt neesmu tik informēts kā analītiķi, bet man šķiet ka Putina pārvēlēšana būs ar VISMAZ 80-90%. * Reģionos cilvēki patērē pārsvarā kontrolētos medijus un to naratīvus, kas ir – viss ir lieliski, līderis visu dara pareizi, šis ir bijis plānots. * Telegrama utml kanālu anti-putina varoņi ir niecīgi un maz lai kaut ko darītu pretī. Pie tam viņi visi ir vai nu lielajās pilsētās vai ārzemēs, visi… lasīt vēl »