Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina, vēsta db.lv.
Līdz ar to
“Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam,
teikts presei izplatītajā paziņojumā.
Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).
“Analizējot konkrētu 24 lietotāju pieslēguma piemēru Ķekavā, secināju, ka elektroenerģijas sadales sistēmas punktā, kur tehniski pieejamā kopējā pieslēguma slodze ir tikai 125 A, ir izveidoti 24 lietotāju pieslēgumi, kuru kopējā līgumos paredzētā pieslēguma slodze ir 634 A. Šādi pieslēgumi pastāv jau vairākus gadus, pirms stājās spēkā jaunie tarifi. To ietvaros “Sadales tīkls” uztur un nodrošina tikai 125 A slodzes pieejamību pie transformatora, no kura atzarojas divas kabeļlīnijas ar 24 lietotāju pieslēgumiem. Starpība starp “Sadales tīkla” reāli uzturētajiem 125 A un formāli tīklam pieslēgtajiem 634 A ir 509 A.Piestādot rēķinus lietotājiem, maksa par jaudas uzturēšanu tiek attiecināta uz tādu lietotāja pieslēguma slodzi, par kādu katrs no tiem ir noslēdzis līgumu ar “Sadales tīklu”.
Savukārt “Sadales tīkls” pie transformatora tehniski nodrošina tikai 125 A pieejamību, jo pie uzstādītajiem transformatoriem nav iespējams nodrošināt lielāku pieslēguma slodzi par 125 A. Tādēļ tehniski “Sadales tīkls” gan pirms, gan pēc jauno tarifu stāšanās spēkā visiem 24 lietotājiem kopā ir nodrošinājis un turpina nodrošināt tikai 125 A pieslēguma slodzes pieejamību.
Atbilstoši, pamatoti būtu iekasēt fiksēto maksu no šiem 24 lietotājiem par 125 A, nevis 634 A, kas formāli ir norādīta mājsaimniecību līgumos. Lai arī “Sadales tīkls” tehniski nemaz nevar šīm 24 mājsaimniecībām nodrošināt paredzēto 634 A pieslēguma jaudu, tomēr atbilstoši jaunajam tarifam saņem fiksētu maksu par visu līgumos paredzēto jaudu uzturēšanu. Tādējādi 24 lietotāji kopīgi apmaksā ne vien 125 A, bet vēl papildus 509 A pieslēguma jaudu, kuru “Sadales tīkls” vispār tehniski nenodrošina un neuztur,” norāda G.Lazda.
Viņaprāt, tarifiem ir jāsedz ekonomiski un tehniski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, bet SPRK, pieņemot tarifus, ir pienākums aizstāvēt lietotāju intereses. Turklāt iedzīvotājiem ir saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiski pamatotas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kurus “Sadales tīkls” patiešām sniedz. Samaksas iekasēšanu par nesniegtu pakalpojumu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotām sabiedriskā pakalpojuma izmaksām.
G.Lazda norāda, ka
SPRK kā nozares uzraugam, apstiprinot jaunus tarifus, ir pienākums uzraudzīt “Sadales tīkla” darbību, lai nepieļautu jaudas uzturēšanas maksas iekasēšanu no galalietotājiem par tādas elektroenerģijas pieslēguma jaudas uzturēšanu, kādu “Sadales tīkls” vispār nemaz neuztur.
“Tostarp pēc krāpniecības izskatās arī “Sadales tīkla” aicinājums lietotājiem samazināt savas līgumos paredzētās formālās jaudas. Lietotājiem no savas puses līgumos samazinot it kā paredzētās jaudas, no “Sadales tīkla” puses nekādas darbības varēs nesekot, jo “Sadales tīkls” faktiski šādu jaudu pieejamību lietotājiem tāpat nemaz nenodrošināja. Konkrētajā gadījumā, minēto 24 lietotāja izvēle mazināt līgumos paredzēto pieslēguma jaudu neietekmēs un noteikti nemazinās “Sadales tīkla” izmaksas par 125 A pieslēguma jaudas tehnisku uzturēšanu.
Tādejādi varam uzskatīt, ka SPRK amatpersonu bezdarbības dēļ uz lietotāju pleciem tiek pārnesta visa atbildība par izvairīšanos no sevis apkrāpšanas, nepieļaujot turpmāku nepamatotu elektroenerģijas pakalpojuma rēķinu pieaugumu,” pamato G.Lazda.
Avots: db.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja jau esat tik gudri un visu zinat tad rīkojaties citādi Kariņš drīz būs eiropas parlamentārietis un bez soda būs ieņēmis svarīgu amatu ar fantastisku atalgojumu. Eiropas strazdubūtim jāzin kādi putni cīlē
Cik mm^2 ?
Tas, ka jau no paša sākuma Latvenergo, pēcāk ST un AST visus rupji krāpj budžeta vārdā ar valsts atbalstu nav noslēpums, bet bija ļoti grūti pieķert. Viss tajos kantoros ir slepens un SPRK izsniedz rūpīgi piefrizētu informāciju ko tas lielākoties apstiprina tikai reizēm kaut ko noraida. Lazdas kungam būs jāsniedz visa iespējamā palīdzība, jo, izskatās, šoreiz ST būs pieķerti ar pierādījumiem. Tagad tiesībsargājošām struktūrām būtu labi atcerēties savus elektrības rēķinu par jūliju.
Gaajiens tiiri simbolisks, un izskataas ka labi argumenteets. Kas iecelj ST, Latvenergo, AT, SPRK valdes? Atbilde – valdoshaa koaliicija. Kas shobriid pie lemshanas? Atbilde – lielakaa dalja to pashu cilveeku kas bija laiku atpalalj kad shiis valdes ieceela. Vienotiiba vecaa, Jaunaa vai kaa vinji tur ir tie pashi kas uzbuuveejushi sho mega-birokraatisko aparaatu. Stukaans noraidiis kriminaal procesu un ar to arii beigsies, neies jau kost rokaa kas ljaus seedeet amataa un baroties.
Interesants gājiens. Vēl kāds varētu uz proķeni uzrakstīt par pārtikas cenām veikalos, apkures tarifiem, EIRIBOR iekasēšanu bankās