Atbilstoši nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam ministrijas un citas centrālās iestādes ir pieteikušas 2024. gada prioritāros pasākumus, kuriem nepieciešamais finansējums sasniedz 1 983,4 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
No tiem neatkarīgās institūcijas iesniegušas pasākumus par 31,8 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1 951,6 miljoniem eiro, paziņojumā medijiem informēja ministrija.
“Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir samazināt valsts budžeta deficītu, tāpēc esmu gandarīts, ka nozaru ministrijas šogad budžeta plānošanā ir bijušas atbildīgākas un pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā iesniegti par 250 miljoniem mazākā apmērā nekā 2023. gada valsts budžetam,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Būtiskākie papildu izdevumi nākamajam gadam pieteikti pedagogu algām saistībā ar streika vienošanos, veselības aprūpes izdevumu pieaugumam un aizsardzības izdevumu pieaugumam.
Tāpat nozīmīgi ir zaudējumu segšanai pasažieru pārvadātājiem un universālā pasta pakalpojuma saistību izpildei, pieprasījumi iekšlietu sistēmas amatpersonu darba samaksas palielināšanai, uzturlīdzekļu apmēra piesaistīšanai minimālajai algai un “Rail Baltica” projekta papildu izdevumiem.
Visapjomīgākais pieprasījums ir Veselības ministrijai – 395,9 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai – 330,1 miljons eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 298,3 miljoni eiro un Satiksmes ministrijai – 244 miljoni eiro.
Mērķdotācijām pedagogu algām nākamgad prasīti papildus 8,3 miljoni eiro.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija nav iesniegusi pieprasījumus papildu finansējumam.
15. augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvos ziņojumus par makroekonomisko rādītāju prognozēm, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026. gadam un ziņojumu par nodokļu politiku 2024.–2027. gadam izstrādes virzību.
Budžeta iespējas nākamajam un turpmākajiem gadiem vēl koriģēs nodokļu pamatnostādņu ieviešana.
Saeimā 2024. gada budžeta paketi paredzēts iesniegt šā gada 12. oktobrī.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izglītībai ir jādod tikai tad, kad būs skaidrs kur to naudu liks. Ja rezultāti būs tādi kā rāda eksāmeni, tad nevis nauda jādod, bet jāprasa atpakaļ no ierēdņiem. Viņi uzstādīja skolotājiem tādu uzdevumu ko izpildot rezultāts ir tāds kā ir. Nu nevar uzticēt visu naudu IZM (tā visu ir izķiņķējusi, kas pierādījies turpat 30 gadu laikā), bet vismaz profesionālai, mūžizglītībai un pārkvalifikācijai paredzēto ir jāatdod ekonomikas ministrijai, jo bez līdzekļiem tā būs spiesta atbildēt par ieguldījumiem cilvēkkapitālā. IZM ir jāveic smags audits par visiem 30 gadiem un pamatīga ierēdņu profesionalitātes izvērtēšana, jo tālāk vairs nevar ļaut nelietderīgi iztērēt nodokļu maksātāju… lasīt vēl »
Pilnīgi bezjēdzīga darbošanās, pieprasot no ministrijām un iestādēm viņu vēlmes, šos bezjēdzīgos miljardus. Tātad valdībai nav vidējā termiņš budžets ar skaidrām prioritātēm. Prioritātes nedrīkst katru gadu mainīties.
Izglītība bija prioritāte, bet kur rezultāti? Iegūtie rezultāti nav rezultāti, bet katastrofa.
Tiesībsargs jansons spa saloniem un solārijiem ņems klāt vēl manikīru, frizieri un karsto akmeņu fizioterapiju
Tiesībsarga kantoris ir tīrs juristu kantoris, kas paskatās vai burti sakrīt un ja sakrīt, tad viss kārtībā.
Pedagogu algas. 2024. gadā – 8,3 milijoni. 2025. gadā – 5,9 milijoni.
Debīlā vergu tauta tādu valdību grib.
Aizsardzības ministrijai nav prioritāru vajadzību? NA ? Krievi nenāks ?
Viss loģiski, par sankcijām kādam ir jāmaksā. Tak 2022. gada marta sākumā eksperti stāstīja ka Krievijas ekonomika mēneša laikā sabruks. Laiks rāda ka ekonomika brūk sankciju licējiem.
Turi muti piektā kolonna.
“iestāžu” ?
Šī “bezgriestu” māžošanas ir turpinājums bezjēdzīgajai ilgstoši “izstrādātajai” koalīcijas programmai – pilnīgs administratīvi politiskais infantīlisms. Ceļš uz valdības krišanu un ārkārtas vēlēšanām vaļā. Politiske frīki imitē rosīšanos, izniekojot nodokļu naudu viņu algošanai .