Žogs izbūvēts 57 no plānotajiem 173 km; kaimiņvalstis uzskata Latviju par vājo posmu nelegālo migrantu plūsmas apturēšanā

Augustā aizritēs jau divi gadi kopš migrantu krīzes jeb Lukašenko hibrīdkara sākuma, taču nelegālo migrantu plūsma nebeidzas. 

Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite uzskata, ka

lielākās bažas reģionā rada tieši Latvijas robeža ar Baltkrieviju, jo gan Lietuvai, gan Polijai jau ir izdevies uzbūvēt fizisku barjeru.

Lietuvas iestādes novēro satraucošu migrantu skaita pieaugumu, kas ierodas valstī no Latvijas.

Tieši mēs – nevis Baltkrievija  – tagad esam galvenā Lietuvas robežsardzes un policijas aizturēto migrantu izcelsmes valsts. 

Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis piekrīt, ka Latvijas – Baltkrievijas robeža patiešām ir vājais posms.

“[Tas ir] objektīvi, ņemot vērā, ka mēs esam visvājāk aprīkoti, šis vairāku gadu posms mums faktiski ir nepiedodams. Kamēr Lietuva un Polija būvēja [žogu], es nezinu, ko mēs darījām.” 

Ministrs, kurš stājās amatā 2022. gada beigās, bet migrantu krīzes laikā un vairākus gadus pirms tam vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju, vaino savus priekšgājējus. Proti, jau 2017. gadā tika nolemts būvēt žogu gan uz robežas ar Krieviju, gan Baltkrieviju

Pirmais no tiem tika uzbūvēts, bet tad radās aizdomas par likumpārkāpumiem, kā rezultātā tika aizturēti gan būvnieki, gan robežsardzes priekšnieks. Kriminālprocesa dēļ darbi uz robežas ar Baltkrieviju tika atlikti.

“Kad sākās karš, pēkšņi visi attapās un uz ātro centās kaut ko labot,” norāda Kučinskis. Viņš atklāj –

to, ka Latvija ir vājais posms, ir pamanījuši arī kontrabandisti, tāpēc spriedze uz robežas ir liela. 

Pirmie pastāvīgā žoga kilometri Latvijā tika uzstādīti tikai 2022. gada vasarā.

Līdz šā gada maija vidum bija izbūvēti 57 kilometri no plānotajiem 173 kilometriem vajadzīgās infrastruktūras. To ir plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Taču arī tagad termiņi ir aizkavējušies, un

par projektu atbildīgie Valsts nekustamie īpašumi norāda, ka šoreiz iemesls ir sliktie laikapstākļi ziemā, kas apgrūtināja būvniecību purvainajā teritorijā. 

Tomēr ministrs uzsver, ka migrantu grupas, ko noķer kaimiņvalstīs, lielākoties ir nevis tagad nelikumīgi šķērsojušas robežu, bet gan aizbēgušas no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, kur viņi nogādāti humānu apsvērumu dēļ.

“Viņi pārsvarā noķer un atgādā atpakaļ tos, kas Muceniekos ir apsildījušies, tēju padzēruši un tālāk kaut kādā veidā tikuši. Nenoliedzu, ka kāds varbūt arī ir no zaļās robežas, bet tie ir atsevišķi [gadījumi],” saka Kučinskis. 

Robežsardzes statistika liecina, ka no Muceniekiem šogad patvaļīgi aizbēdzis 401 patvēruma meklētājs, no kuriem apmēram puse vēlāk aizturēti Lietuvā un Polijā, un atgādāti atpakaļ uz Latviju.

Avots: lsm.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!