“Rīgas siltums” izslaucis naudu gan no iedzīvotājiem, gan no valsts

ARNIS KLUINIS, Neatkarīgā

Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Nesen aizvadīto 2022./2023. gada apkures sezonu RS iesāka ar siltuma cenu 85,45 eiro par megavatstundu (MWh) un pabeidza ar 183,86 eiro/MWh. Šobrīd pieejamais RS finanšu pārskats par laiku no 1. oktobra līdz 31. martam rāda, ka uzņēmumā apgrozīti 398,6 miljoni eiro, kuru izrādījies 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada. Tādos naudas plūdos kā sīka skaidiņa peld 17 miljoni eiro, kas uzņēmumam uzkrituši kā no gaisa – saņemti no VID, jo nodokļos nesamaksātā un no VID saņemtā nauda jāskaita kopā. Tādai naudai RS kasē nevajadzēja būt, vadoties no RS maksājumiem iepriekšējo gadu laikā un no vispārējas gudrības, ka valsts un pašvaldību monopoluzņēmumi ir viens galvenajiem valsts budžeta balstiem. Tomēr RS dabūja naudu, kas dažos salīdzinājumos jau izskatās liela.

No valsts dabūtā nauda gandrīz nemaz nav palielinājusi RS šā gada 31. martā fiksēto 18,5 miljonu peļņu, kas atbilst iepriekšējā gada rādītājam. Vēl citā salīdzinājumā tie paši 17 miljoni eiro kļūst no lielas par milzīgu summu. RS darba specifikai pakārtotajā finanšu gadu skaitīšanā pēdējā gadā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim RS klienti ļāvuši uzņēmumam nopelnīt tikai 1,6 miljonus eiro jeb desmitreiz mazāk, nekā devusi valsts VID personā. Tāpēc vajag tikt skaidrībā, no kurienes šie 17 miljoni radušies, kur palikuši un vai tiešām nodokļus nemaksājošs uzņēmums bija spiests sadārdzināt katru patērētājiem piegādāto siltuma megavatstundu par gandrīz 100 eiro.

Šoziem nesamaksātie parādi kļuvuši mūžīgi

Jautājumu var uzdot arī tā, vai rīdzinieki un visi pārējie, kas maksājuši par Rīgā ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kuru cenās iekļauti izdevumi par siltumu, nav samaksājuši dubultā par to pašu arī kā nodokļu maksātāji. No kaut kurienes VID taču bija jāizrauj nauda, ar ko nosegt no RS nesaņemtos vairāk nekā 10 miljonus un RS atdotos 6,6 miljonus eiro. VID pūliņi nodokļu maksājumu sloga pārdalīšanā gan neko nedotu, ja valsts nebūtu aizņēmusies kārtējos miljardus eiro, taču tas nozīmē, ka arī par RS radīto iztrūkumu mums draud maksāšana bezgalīgā apjomā bezgalīgi ilgā laikā, jo par to nav runas, ka Latvija vispār kaut kad spētu sākt atmaksāt savus parādus un galu galā tikt no tiem vaļā. Runa ir tikai par kreditoru iecietību, aizdodot Latvijai naudu, lai tā uz lielāka parāda rēķina spētu apmaksāt mazākus parādus.

Naudas plūsmas valsts iekšienē un kreditoru uzticība ārpusē būtu sabrukusi, ja VID būtu daudzus valsts un pašvaldību uzņēmumus aplaimojis tā, kā aplaimoja RS. Nekas tāds gan nav noticis. Šādi monopoluzņēmumi, jo sevišķi komunālo un medicīnas pakalpojumu nozarēs, ir palikuši kā viens no galvenajiem valsts ieņēmumu avotiem. Arī tāpēc skandalozs ir RS kritiens no 110. – 115. vietas līdz 149 804. vietai VID publicētā sarakstā, kur visi VID reģistros iekļautie uzņēmumi sarindoti valstij samaksāto nodokļu secībā. 2022. gada sarakstā ar 110. vietu sākas uzņēmumi ar nodokļu nomaksu ap 10 miljoniem, bet 116. izņēmumam maksājumi ir jau zem deviņiem miljoniem. RS kritienu var traktēt arī kā pacēlienu līdz ļoti augstajai, tieši tāpēc pamanītajai piektajai vietai, ja skaita no saraksta beigām. Par naudas atgūšanas 2022. gada čempionu kļuvis privātuzņēmums “Latvijas propāna gāze” ar 10,5 miljoniem uzņēmumam plusā, bet valstij jeb pārējiem nodokļu maksātājiem mīnusā.

Maksājumi lēkā kā temperatūra drudža slimniekam

Mulsinoši ir arī tas, ka līdzīgi drudža slimnieka temperatūrai svaidījušies arī nodokļu maksājumu apjomi uzņēmumiem, kas pie vienādiem Covid-19 un energoresursu cenu pieauguma nosacījumiem nodarbojušies ar vienu un to pašu un ir pietiekami lieli, lai šo maksājumu izmaiņas neatrastos pilnīgā nejaušību varā:

RS neto maksājumu mīnuss nenozīmē, ka uzņēmums pilnībā pārtraucis barot valsti. Lai nu kā tiek sadalīti līdzekļi uzņēmuma iekšienē, monopoluzņēmuma statuss dod tam iespēju saviem 665 darbiniekiem kopā samaksāt daudz naudas. No tās pērn atrēķināti 5,4 miljoni kā sociālās iemaksas un 2,8 miljoni – kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Salīdzinājumam: no privātuzņēmuma “Sanitex” 628 darbinieku sociālās iemaksas pērn bijušas 3,2 miljoni eiro un ienākuma nodoklis – 1,5 miljoni eiro. Tik taupīgi dzīvojot, darbinieku ienākumi ir acīm redzami mazāki, bet kopumā privātais uzņēmums spējis ar samaksātiem 30,8 miljoniem eiro izcīnīt ļoti augsto 30. vietu maksātāju sarakstā.

Valsts ar vienu roku ņem un ar divām – dod. Dažiem

Tātad, no RS valsts ar vienu roku naudu ņēmusi, bet ar divām rokām devusi. Kā parasti tādos gadījumos, naudas plūsmu pārvērtības notiek, izmantojot trīs maģiskus burtus PVN. Jā, tas ir pievienotās vērtības nodoklis. Tā jēga ir izspiest naudu proporcionāli patēriņam, jo patērēšana taču apliecina patērētāja maksātspēju. Tad lai nu šādi patērētāji dalās ar tiem, kuriem naudas mazāk. Ar šādu cēlu mērķi Latvijas valsts pērn iekasējusi PVN 3,6 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē vairāk par pusi no 6,1 miljarda nodokļu ieņēmumiem un vairāk par trešdaļu no 8,3 miljardiem kopējiem ieņēmumiem (neskaitot aizņēmumus).

Komunālo pakalpojumu un tieši RS gadījumā nauda jākāš atbilstoši platībai, kādu RS klienti apdzīvo. Jo lielāka platība maksātājam, jo vairāk viņam jāpiemaksā valstij procentos no RS tarifa, kurā PVN maksājums nav ietverts. Valsts ir ieinteresēta, lai tarifi būtu pēc iespējas augstāki, jo tad arī PVN rēķins būs lielāks. Domas dalās tikai par patērētāju maksātspējas robežām. Sods par robežu pārkāpšanu ir naudas nesaņemšana vispār. Sekas PS tarifu un tiem pieskaņotā PVN celšanai pašlaik tādas, ka klienti parādu summa dubultojusies no 8,1 miljona eiro 2022. gada 31. martā līdz 16,1 miljonam šā gada martā. Te vēl nav ņemta vērā pēdējos pāris mēnešos izrakstīto rēķinu apmaksa. Pašu svaigāko rēķinu apmaksas kavēšanās vēl atstāj cerību, ka daļai kavējumu ir nebūtiski iemesli, kas neliek ķerties pie parādu piedzīšanas un norakstīšanas.

Kurš nākamajā ziemā maksās par tagadējo ballīti?

PVN maksātājs ir preču vai pakalpojumu gala lietotājs, bet viņam nepieciešamo produktu ražotāju un piegādātāju ķēde maksā valstij PVN priekšnodokli, kuru saņem atpakaļ tad, kad vai nu nākamais šo ķēžu dalībnieks samaksājis savu priekšnodokli, vai gala patērētājs – nodokli. RS ir maksājis priekšnodokli par nopirkto dabasgāzi un saņēmis tā atmaksu par pārdoto siltumu, kurā dzīvojošie par to samaksājuši valstij. Tā tas gājis gadu gadiem un no likuma burta viedokļa iet šobaltdien, bet reālās naudas plūsmas sajaukušas pagājušā rudens bažas par dabasgāzes pieejamību, t.i., par nepieejamību fiziskā vai cenu nozīmē.

“Iepriekš par dabasgāzi norēķinājāmies pēc fakta (par konkrētajā mēnesī patērēto apjomu) un attiecīgi konkrētā mēnesī tika atskaitīts arī priekšnodoklis. Savukārt 2022. gadā dabasgāze tika iegādāta lielos apjomos, visai 2022./2023. gada apkures sezonai, lai RS varētu nodrošināt nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi, un PVN priekšnodoklis tika atskaitīts saskaņā ar PVN likumu darījuma rašanās brīdī, t.i., kad tika iegādāta dabasgāze – 2022. gadā. Nākamajā 2023. kalendārajā gadā tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem augstāk minētajiem darījumiem vairs neveidosies,” “Neatkarīgajai” naudas atgūšanu no VID izskaidroja RS.

Dzīvosim – redzēsim, vai tas nozīmē, ka šogad RS vairs nesaņems no VID naudu līdz pērnā gada beigām panikā uzpirktās gāzes izlietošanai un vai šādu maksājumu apsīkums uznesīs RS būtiski augstākā vietā pēc 2023. gada nodokļu neto maksājumiem ne jau attiecībā pret RS tagadējo 149 804. vietu, bet pret 110. vietu, kāda piedien RS statusam. Sekosim, vai RS nenāksies nākamajā apkures sezonā celt tarifus tāpēc, lai nosegtu no VID vairs nepienākošos maksājumus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!