BBC: Pieci scenāriji, kā karš Ukrainā varētu attīstīsies 2023. gadā

karš

Krievijas iebrukums Ukrainā tuvojas otrajam kalendārajam gadam. Britu raidorganizācija BBC vaicā vairākiem militārajiem ekspertiem, kā karadarbība varētu attīstīties 2023. gadā.

“Krievijas pavasara ofensīvai būs izšķiroša nozīme”

Tie, kas mēģina iekarot citu valsti jebkurā Eirāzijas stepes vietā, ir nolemti tur ziemot, saka Ekseteres Stratēģisko pētījumu institūta asociētais direktors Maikls Klarks.

Napoleonam, Hitleram un Staļinam bija jāturpina savu karaspēku kustība, saskaroties ar ziemu stepē. Tagad Vladimirs Putins ar savu armiju ziemā atkāpjas un vāc jaunus spēkus, lai pavasarī veiktu jaunu Krievijas ofensīvu.

Gan Krievijai, gan Ukrainai ir nepieciešama pauze, taču ukraiņi ir labāk sagatavoti un motivēti. Varam sagaidīt, ka viņi turpinās izdarīt spiedienu, vismaz Donbasā, uzskata Klarks.

Pie Kreminas un Svatoves ukraiņi ir ļoti tuvu lielam izrāvienam, kas krievu armiju atmestu aptuveni 60 kilometru atpakaļ uz nākamo dabisko aizsardzības līniju, kas būtu tuvu vietai, kur faktiski sākās viņu iebrukums 24. februārī.

Kijiva nevēlēsies apstāties, ja tūlītējā balva ir tik liela. Tomēr Ukrainas ofensīva varētu piebremzēties dienvidrietumos pēc Hersonas atgūšanas, saka britu eksperts.

Pāreja uz Dņepras upes austrumu pusi, lai izdarītu spiedienu uz Krievijas neaizsargātajiem autoceļu un dzelzceļa savienojumiem ar Krimu, varētu būt pārāk prasīga. Taču nekad nevar izslēgt iespēju, ka Kijiva var sākt negaidītu ofensīvu, uzskata Klarks.

Galvenais noteicošais faktors 2023. gadā – kāds liktenis piemeklēs Krievijas pavasara ofensīvu. Putins ir atzinis, ka aptuveni 50 000 no tikko mobilizētajiem karavīriem jau atrodas frontē, bet pārējie 250 000 no tikko mobilizētajiem trenējas nākamajam gadam.

Kamēr šis jaunais krievu karaspēks nav nonācis kaujas laukā, tikmēr nav citu scenāriju kā vien kara turpinājums.

Militārais eksperts gan piebilst, ka cits variants ir vienīgi īss un nestabils pamiers. Putins ir licis skaidri saprast, ka viņš neapstāsies. Savukārt  Ukraina ir skaidri norādījusi, ka tā joprojām neatlaidīgi cīnīsies, akcentē Klarks.

“Ukraina atgūs savu teritoriju”

Trimdā dzīvojošais Krievijas politikas analītiķis Andrejs Piontkovskis raidorganizācijai BBC norāda, ka Ukraina uzvarēs, pilnībā atjaunojot savu teritoriālo integritāti vēlākais līdz 2023. gada pavasarim. Šādu apgalvojumu nosaka divi faktori.

Pirmkārt, Ukrainas armijas un visas ukraiņu tautas motivācija, apņēmība un drosme, kas mūsdienu kara vēsturē ir bezprecedenta gadījums.

Otrkārt, pēc gadiem ilgas piekāpšanās Krievijas diktatoram Rietumi beidzot ir “izauguši”, lai apzinātos vēsturiskā izaicinājuma lielumu, ar ko tie saskaras. To vislabāk ilustrē NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenais paziņojums.

“Kamēr mēs par karu maksājam ar naudu, tikmēr ukraiņi maksā ar asinīm. Ja autoritārie režīmi redzēs, ka viņi ar brutālu spēku var sasniegt savus mērķus, tad mēs visi maksāsim daudz lielāku cenu. Tad pasaule mums visiem kļūs bīstamāka.”

Precīzu brīdi neizbēgamajai Ukrainas uzvarai noteiks ātrums, kādā NATO spēs piegādāt jaunu militāro ieroču paketi (tankus, lidmašīnas, tāla darbības rādiusa raķetes).

Galvenais noteicošais faktors 2023. gadā – kāds liktenis piemeklēs Krievijas pavasara ofensīvu. Putins ir atzinis, ka aptuveni 50 000 no tikko mobilizētajiem karavīriem jau atrodas frontē, bet pārējie 250 000 no tikko mobilizētajiem trenējas nākamajam gadam.

Kamēr šis jaunais krievu karaspēks nav nonācis kaujas laukā, tikmēr nav citu scenāriju kā vien kara turpinājums.

Militārais eksperts gan piebilst, ka cits variants ir vienīgi īss un nestabils pamiers. Putins ir licis skaidri saprast, ka viņš neapstāsies. Savukārt Ukraina ir skaidri norādījusi, ka tā joprojām neatlaidīgi cīnīsies, akcentē Klarks.

“Ukraina atgūs savu teritoriju”

Trimdā dzīvojošais Krievijas politikas analītiķis Andrejs Piontkovskis raidorganizācijai BBC norāda, ka Ukraina uzvarēs, pilnībā atjaunojot savu teritoriālo integritāti vēlākais līdz 2023. gada pavasarim. Šādu apgalvojumu nosaka divi faktori.

Pirmkārt, Ukrainas armijas un visas ukraiņu tautas motivācija, apņēmība un drosme, kas mūsdienu kara vēsturē ir bezprecedenta gadījums.

Otrkārt, pēc gadiem ilgas piekāpšanās Krievijas diktatoram Rietumi beidzot ir “izauguši”, lai apzinātos vēsturiskā izaicinājuma lielumu, ar ko tie saskaras. To vislabāk ilustrē NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenais paziņojums.

“Kamēr mēs par karu maksājam ar naudu, tikmēr ukraiņi maksā ar asinīm. Ja autoritārie režīmi redzēs, ka viņi ar brutālu spēku var sasniegt savus mērķus, tad mēs visi maksāsim daudz lielāku cenu. Tad pasaule mums visiem kļūs bīstamāka.”

Precīzu brīdi neizbēgamajai Ukrainas uzvarai noteiks ātrums, kādā NATO spēs piegādāt jaunu militāro ieroču paketi (tankus, lidmašīnas, tāla darbības rādiusa raķetes).

“Kara beigas nav redzamas”

Putins gaidīja, ka Ukraina pasīvi pieņems spēcīgā kaimiņa rīcību, bez citu valstu nozīmīgas iesaistīšanās. Šī nopietnā pārrēķināšanās ir novedusi pie ieilguša konflikta, kuram, šķiet, nav redzamas beigas, BBC pauž Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju departamenta pārstāve Barbara Zanketa.

Ziema būs grūta, jo Krievija ar uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai centīsies salauzt jau tā sagrauto iedzīvotāju morāli un izturību. Taču ukraiņu izturība ir izrādījusies apbrīnojama. Viņi turas stingri. Karš turpināsies. Un turpināsies.

Eksperte iespējamo sarunu iznākumu vērtē skeptiski. Lai panāktu iespējamo miera vienošanos, ir jāmaina vismaz vienas puses pamatprasības. Nekas neliecina, ka tas ir noticis vai notiks tuvākajā laikā.

Zanketa uzskata, ka kara beigas ietekmēs kara izmaksas – gan materiālās, gan cilvēku. Tās varētu salauzt Krievijas politiskās elites apņēmības līmeni. Izšķiroša nozīme būs Krievijas iekšienē.

Iepriekšējie kari, kuros izšķiroša nozīme bija nepareizam aprēķinam, noslēdzās tikai šādā veidā. Piemēram, ASV Vjetnamā vai Padomju Savienībai Afganistānā. Šajās valstīs mainījās iekšpolitiskie apstākļi, padarot iziešanu vai nu par “godīgu”, vai par vienīgo reālo iespēju.

Tomēr tas var notikt tikai tad, ja Rietumi stingri atbalstīs Ukrainu, ņemot vērā pieaugošo spiedienu, kas saistīts ar kara izmaksām.

Diemžēl šī būs ilgstoša politiska, ekonomiska un militāra apņēmības cīņa. Un līdz 2023. gada beigām tā, visticamāk, joprojām turpināsies, prognozē Zanketa.

“Nav cita iznākuma, izņemot Krievijas sakāvi”

Vēl ir pāragri plānot [Ukrainas] uzvaras parādi Kijivā, taču šobrīd viss impulss ir Ukrainas pusē, un es nešaubos, ka viņi uzvarēs šajā karā, iespējams, 2023. gadā, pauž bijušais ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Bens Hodžess.

Ziemas laikā viss notiks lēnāk, taču nav šaubu, ka Ukrainas spēki spēs tikt galā labāk nekā Krievijas spēki, jo no Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas tiks piegādāts viss ziemas aprīkojums.

Līdz janvārim Ukraina varētu sākt kampaņas pēdējo posmu – Krimas atbrīvošanu.

“Mēs zinām no vēstures – karš ir gribas un loģistikas pārbaudījums. Redzot Ukrainas iedzīvotāju un karavīru apņēmību un strauji uzlabojušos Ukrainas materiāltehnisko situāciju, es neredzu citu iznākumu kā Krievijas sakāvi,” uzskata militārais eksperts.

Pie šāda secinājuma Hodžesu daļēji noveda Krievijas armijas aizbēgšana no Hersonas. Pirmkārt, tas ir psiholoģisks stimuls Ukrainas tautai, otrkārt, tas ir pamatīgs apgrūtinājums Kremlim un, treškārt, Ukrainas spēki iegūst būtisku operatīvu priekšrocību – visas pieejas Krimai tagad ir Ukrainas bruņojuma sistēmu darbības zonā.

Hodžess uzskata, ka 2023. gada beigās Krima būs pilnībā atgriezusies Ukrainas kontrolē un suverenitātē, lai gan, iespējams, tiks panākta kāda veida vienošanās, kas ļaus Krievijai pakāpeniski samazināt daļu savas jūras spēku klātbūtnes Sevastopolē. Iespējams, pat līdz līguma termiņa beigām, kas pastāvēja pirms Krievijas veiktās Krimas nelikumīgās aneksijas, prognozē Hodžess.

Turpināsies Ukrainas infrastruktūras atjaunošanas darbi Azovas jūras piekrastē, tostarp svarīgo Mariupoles un Berdjanskas ostu rekonstrukcija. Vēl viens svarīgs projekts, kam tiks pievērsta uzmanība, būs Ziemeļu Krimas kanāla, kas novada ūdeni no Dņepras uz Krimu, atkārtota atvēršana.

“Turpināsies tas pats”

Izraēlas militārais eksperts Deivids Gendelmans, atbildot uz jautājumu, kā viss beigsies, britu raidorganizācijai vispirms izklāsta, ko katra puse vēlētos sasniegt nākamajā posmā.

Tikai aptuveni puse no Krievijas 300 000 mobilizēto karavīru atrodas kaujas zonā. Atlikusī daļa kopā ar spēkiem, kas ir brīvi pieejami pēc Hersonas atdošanas, dod krieviem iespēju sākt ofensīvu.

Luhanskas un Doneckas apgabalu okupācija turpināsies, taču liels Krievijas izrāviens, piemēram, virzība no dienvidiem uz Pavlogradu, lai aplenktu Ukrainas spēkus Donbasā, ir mazāk ticams.

Daudz ticamāka ir pašreizējās taktikas turpināšana – lēna cīņa pret Ukrainas spēkiem šauros virzienos un lēna virzīšanās uz priekšu, līdzīgi kā Bahmutas un Avdijivkas apgabalā. Iespējams, tāda pati taktika arī Svatoves-Kreminnas apgabalā.

Pēc Krievijas atkāpšanās no Hersonas tika atbrīvoti arī ievērojami Ukrainas spēki. Tiem stratēģiski visvērtīgākais virziens ir uz dienvidiem – Melitopoli vai Berdjansku – ar mērķi nogriezt Krievijas kontinentālo koridoru uz Krimu.

Tā būtu liela ukraiņu uzvara, un tieši tāpēc krievi nostiprina Melitopoli, saka Izraēlas militārais eksperts.

Vēl viens variants Ukrainai ir Svatove – panākumi tur apdraudētu visas Krievijas frontes ziemeļu flangu.

Lielais jautājums ir par to, cik daudz Ukrainas bruņoto spēku šobrīd ir pieejami ofensīvai. Kāds grafiks ir uz ģenerāļa Zalužnija galda, kurā norādīts, cik jaunas rezerves brigādes un korpusi būs gatavi pēc viena, diviem vai trim mēnešiem, ieskaitot darbaspēku, bruņumašīnas un smagos ieročus.

Pēc tam, kad dubļi būs sasaluši, mēs uzzināsim atbildi uz šo jautājumu. Un šī atbilde mūs nedaudz pietuvinās tam, “kā viss beigsies”, prognozē Izraēlas militārais eksperts.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: apollo.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

5 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
labākais variants
labākais variants
1 g. atpakaļ

Putlers varētu nosprāgt ar milzīgu blīkšķi.

Solveiga
Solveiga
1 g. atpakaļ

Nosapņoju , ka 2023 gada aprīlī Zeļa paraksta kapitulāciju , un iestăjas miers !

Rolands
Rolands
1 g. atpakaļ
Reply to  Solveiga

Vārds tev saulains,bet domas fastišiskas.Par savu bērnu,ja tādi ir,nākotni padomājī,gribi dzīvot kā tatār-mongoļi/krievi/?

Derdz
Derdz
1 g. atpakaļ
Reply to  Rolands

Un kā tad Latvijā dzīvo un sadzīvo, elite vai tauta

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ
Reply to  Solveiga

Vai tikai kaut ko nesajauci? Tev deva ziņu, ka Putins parakstīs kapitulāciju un tad tiešām iestāsies miers.