Nils Konstantinovs: Kas vispār ir mentālās problēmas? Saslimšana, traucējumi, iedomas?

Kas vispār ir mentālās problēmas? Saslimšana, traucējumi, iedomas? Kas tās izraisa? Un galvenais – ko ar tām darīt?

Izrādās, nekas nav vienkārši, bet viss ir ļoti interesanti. Ar šiem jautājumiem nodarbojas tāda disciplīna kā psihopatoloģija. Un šeit ir super-īss ievads, mikroblogošanas vietnē Twitter raksta Nils Konstantinovs, bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists, Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs.

“Ilustrācijai iepazīsimies ar Ričardu – 14 gadīgu puisi, kurš pēdējos mēnešus jūtas nomākts, zaudējis interesi par hobijiem, īsti negrib uz skolu un sūdzas par nogurumu. Mēs viņam iedodam testu PHQ-9, viņš atbild uz jautājumiem, savāc 13 punktus un hops – vidēja depresija.

Tagad sākas interesantais. Ko nozīmē tas, ka viņam ir depresija? Kas to izraisīja? Vai to vispār var zināt? Ko ieteikt puisim, pie kura speciālista vislabāk vērsties? Šie jautājumi ir svarīgi, lai saprastu, kā Ričardam palīdzēt. Taču atbilde ir – kā uz to skatās.

Un skatīties var n veidos. Pirmais- bioloģiskais. Ričarda depresiju varam uzskatīt par problēmu smadzenēs – tās neizdala noteikta veida vielas vajadzīgā daudzumā, tādēļ Ričards jūtas slikti. Tas var būt iedzimts, var būt pastiprināts. Bet problēma ir smadzenēs jeb bioloģijā.

Otrs – kognitīvais jeb psiholoģiskais. Tas skaidrotu Ričarda problēmu ar domāšanas kļūdu – puisim šķiet, ka viņš nav līdzvērtīgs citiem sava vecuma zēniem, tādēļ cieš no zema pašvērtējuma, kas savukārt izraisa negatīvas emocijas. Arī ticami. Bet nekas vēl nebeidzas.

Psihoterapeits norāda uz psihodinamiskajā teorijā balstītu skaidrojumu. Ričarda depresija ir aizsardzība, kas ļauj izvairīties no daudz sāpīgākas pieredzes, kurai zēns vēl nav gatavs – pieaugšanas un seksualitātes. Tie ir neapzināti procesi, kurus atklāt prasīs daudz laika.

Pilnīgas muļķības – iebildīs biheiviorālās teorijas pārstāvis. Kas ir tas, ko mēs objektīvi varam novērot par depresiju? Tikai uzvedību! Un Ričarda uzvedība palīdz viņam sasniegt kaut ko pozitīvu – piemēram, neiešanu uz skolu vai iespēju saņemt pieaugušo rūpes un uzmanību.

Bet kurš teicis, ka depresija ir problemātiska? Ja reiz tā saglabājas mūsu gēnos, tā palīdz sugas izdzīvošanai! Evolucionārā psiholoģija norādītu, ka depresivitāte patiesībā palīdz izdzīvot, jo samazina vajadzību pēc enerģijas patēriņa gan smadzenēm, gan plašākai kopienai.

Sociālā teorija norādītu, ka depresija tiešām daudz vairāk piemeklē nabadzīgos un apspiestos. Bet tam tā nav jābūt! Ja mēs uzlabotu Ričarda ģimenes situāciju, ja mammai nebūtu visu laiku jāstrādā, ja tētis nedzertu un Ričards varētu justies droši, tad depresijas nebūtu.

Tam daļēji piekristu Attīstības teorijas pārstāvis. Ričarda depresija ceļas no tā, ka viņam nav apmierinātas attīstības vajadzības pēc drošas vīrieša piesaistes figūras. Tēvs tāds nav, skolā ir tikai kritiskas skolotājas, un puisis nevar tālāk psihoemocionāli attīstīties.

Bet vai vispār pastāv tāda lieta kā depresija? Un vai to var uzskatīt par traucējumu, kur nu vēl slimību? Kritiskā psihiatrija norādītu, ka depresija ir pilnībā normāla psihes reakcija uz nenormāliem apstākļiem. Un mēs nedrīkstam stigmatizēt normālas atbildes reakcijas.

Krāsainībai post-koloniāliste piebilstu, ka diagnozes ir veids, kā kontrolēt tādus puišus kā Ričards, kas neatbilst patriarhālajiem mačo ideāliem. Bet neo-marksists vērstu uzmanību uz to, ka depresijas ideja ienes miljardus farmako kompānijām bez redzama ieguvuma cilvēkiem.

Kam īsti no šiem ir taisnība? Nedaudz katram, bet pa īstam nevienam. Bet galu galā – vai tas vispār ir svarīgi? Jo galvenais jautājums mums tomēr ir, uz kurieni tad vest to nabaga Ričardu? Taču tas kā reiz ir atkarīgs no tā, kuru skatījumu jūs izvēlaties.

Ja ticat bioloģiskajai perspektīvai, tad Ričardam vajag dot medikamentus, kas maina smadzeņu ķīmijas. Tātad – psihiatrs. Ja kognitīvajai – tad vajag viņu apmācīt, kā atpazīt un aizstāt kļūdainās domas. To var izdarīt psihologs. Ja psihodinamiskajai – pie psihoterapeita.

Protams, reālajā dzīvē ir vienkāršāk. Populārākā ir bioloģiskā pieeja, lai arī no zinātnes viedokļa tā neiztur kritiku. Taču šī pieeja balstās ārstu autoritātē, kam palīdz arī milzīgs farma finansējums. Tas ir arī lēts, vienkāršs veids, kā radīt iespaidu, ka tiek palīdzēts.

Bet varbūt tas arī ir svarīgākais, jo placebo efekts varētu būt galvenais palīdzības faktors kā farmakoterapijā, tā psiholoģiskajās intervencēs.

Tikmēr psihoterapijai ir problēma ar to, ka tā ir pārāk dārga, un īsti nav ne pierādāma, ne pētāma pēc zinātnes kritērijiem.

Protams, reālajā dzīvē neviens arī tik daudz nedomā. Domāšana ir privilēģija, kam vajadzīgs ne tikai IQ, bet arī laba izglītība un daudz laika. Speciālisti vienkārši dara katrs, ko prot – ārsts izraksta zāles, psihologs māca atpazīt emocijas, terapeits pēta attiecības.

Tikmēr Ričards saņems to, pie kā apstākļu un ģimenes rocības dēļ nonāks. Ja pie psihiatra – antidepresantus. Ja pie psihologa – psihoizglītošanu. Ja pie terapeita – arī dažādi. Un ja nekur, tad neko. Kā rāda pētījumi, viņa rādītāji visos gadījumos būs diezgan vienādi,” tvītā pauž psihoterapijas speciālists.

Nils Sakss Konstantinovs ir bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists, Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs. Ieguvis zinātņu maģistra grādu psiholoģijā Lielbritānijā un specializējies bērnu psihoterapijā Oksfordas universitātes Varnforda mācību hospitālī. Britu Psiholoģijas asociācijas praktizējošais biedrs. Šobrīd strādā pie doktordarba pētījuma par pusaudžu garīgo nobriešanu psihoterapijas procesā (Wesley House, Cambridge). Iepriekš studējis arī reliģijas, iegūstot maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Publicists, vairāku grāmatu autors, LU lektors un zinātniskais asistents.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Twitter