Kādas raķetes Putina režīms pasūtījis Irānā un cik tās ir bīstamas?

Krievijas okupanti Ukrainā veic uzlidojumus ar Irānas bezpilota “kamikadzes” droniem, kuru mērķis ir iznīcināt kritiski svarīgo enerģētikas infrastruktūru un civilos objektus, kas tuvākajā nākotnē apdraudētu ukraiņu iedzīvotāju pamatvajadzības. Ilgu laiku Irānas amatpersonas izvairījās atbildēt par dronu “Shahed-136” piegādi Krievijai, taču 5. novembrī Irānas ārlietu ministrs oficiāli atzina, ka viņa valsts ir piegādājusi Krievijai bezpilota lidaparātus, uzstājot, ka piegāde notikusi pirms uzsāktā kara pret Ukrainu.

Par spīti Irānas centieniem noliegt ieroču piegādes Krievijai, ASV un Rietumu izlūkdienesti ir ieguvuši informāciju, ka tā, iespējams, gatavojas Krievijai piegādāt tuvas darbības ballistiskās raķetes.

Pēdējās nedēļās ASV un vismaz viena sabiedrotā valsts ir novērojušas pazīmes, kas liecina, ka Irāna gatavojas nodot šos ieročus, lai gan nav skaidrs, cik drīz tas varētu notikt. Kāda augsta ranga ASV amatpersona atzina, ka pagaidām ASV rīcībā nav nekādas informācijas, kas liecinātu, ka kādas raķetes būtu jau nosūtītas.

Ja tās tiktu piegādātas, tās būtu pirmās modernās, precīzi vadāmās raķetes, ko Irāna Krievijai ir piegādājusi kopš kara sākuma. Šādu ballistisko raķešu darbības rādiuss ir simtiem kilometru, un tās varētu palīdzēt Krievijai papildināt savus sarūkošos raķešu krājumus. Amatpersonas apgalvo, ka raķetes varētu būt daļa no aptuveni 1000 ieroču piegādes, ko Irāna varētu nodot Krievijai līdz šī gada beigām.

“Mēs joprojām esam nobažījušies par Irānas potenciālu piegādāt Krievijai raķetes zeme-zeme,” atzina ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs. “Tā ir ļoti aktīva iesaistīte Krievijas centienos slepkavot ukraiņu civiliedzīvotājus un nodarīt kaitējumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.”

Ja ASV izlūkdienestu novērtējumi apstiprināsies, Krievija drīzumā varētu papildināt Irānas “kamikadzes” bezpilota lidaparātu izmantošanu ar jaudīgām īsa darbības rādiusa Irānas ballistiskajām raķetēm “Fateh-110” un “Zolfaghar”.

Ballistiskā raķete “Fateh-110”, pirmo reizi tika izveidota 2001. gadā un tās darbības rādiuss ir 300 līdz 500 km, tika izstrādāta uz pagājušā gadsimta astoņdesmitajos  gados ražotās smagās artilērijas raķetes bāzes. Lai palielinātu ieroča precizitāti, “Fateh-110” tika pievienota vadības sistēma un kustīgi spārni, kas ļauj to vadīt, tuvojoties mērķim.

“Zolfaghar”, kas tika prezentēta 2016. gadā un kurai arī ir vadāmības iespējas, ir no tās pašas raķešu saimes kā “Fateh-110”, bet tā var lepoties ar daudz lielāku darbības rādiusu, jo tai izmantots vieglāks oglekļa šķiedras karkass un mazāka kaujas galviņa.

“Zolfaghar” izmantošana pret “Islāma valsts” ekstrēmistu grupējumu Sīrijas austrumos apstiprina, ka raķete spēj sasniegt vismaz 650 kilometru attālumu, kasir apliecinājums tam, cik ļoti Irānas taktisko raķešu programma gadu gaitā ir progresējusi. Irānas apgalvojums, ka “Zolfaghar” var aizlidot vēl tālāk, ļautu Krievijai ar šīm raķetēm uzbrukt arī Ukrainas rietumu pilsētām.

Lai gan šobrīd nav informācija par to, ka Krievija plāno iegādāties raķešu palaišanas sistēmas no Irānas, Krievijas militārie spēki varētu pielāgot raķetes jau tās rīcībā esošajam aprīkojumam, jo Irānas palaišanas iekārtas ir būvētas balstoties uz padomju laikos ražotajām sistēmām.

Irānas ballistisko raķešu “Fateh-110” un “Zolfaghar” hiperskaņas ātrums un to lielā trajektorija, krietni apgrūtina Ukrainas iespējas neitralizēt raķetes gaisā. Ukrainai ir nepieciešamas vairāk augstās tehnoloģijas pretraķešu baterijas.

Ukraina vairākkārt ir lūgusi Rietumiem modernākas pretraķešu aizsardzības sistēmas, ņemot vērā draudus, ko rada Irānas ballistisko raķešu piegāde. Tiek ziņots, ka Ukraina ir nosūtījusi oficiālu lūgumu Izraēlai par tās sistēmas “Iron Dome” iegādi.

Eksperti ir skeptiski par sistēmas “Patriot”, kas ir pierādījusi savu efektivitāti ballistisko raķešu notriekšanā, piegādi Ukrainai. Šīs sistēmas ir ļoti dārgas, un viena raķešu baterija spēj aizsargāt vienu pilsētu. Tāpat tās nav pieejamas tik lielā daudzumā.

“Shahed” Irānā ražotie “kamikadzes” droni

Irānas bezpilota lidaparātu “Shahed-136” un “Shahed-131” skaņa ir izpelnījusies tādus izsmiekla pilnus apzīmējumus kā “zāles pļāvēji” un “mopēdi”. Taču lēni kustīgie, zemu lidojošie droni ir pierādījuši, ka spēj trāpīt mērķī. Tāpat to ražošanas izmaksas ir ievērojami mazākas par šobrīd Krievijas rīcībā esošajiem šāda veida droniem. To spēja tikt izšautiem grupās – bieži vien no civilo kravas automobiļu aizsegiem – uzlabo to izredzes sasniegt mērķi.

Ukraina apgalvo, ka Krievija ir pasūtījusi 2400 Irānas pašnāvnieku bezpilota lidaparātus.

“Ukraiņi lielāko daļu no tiem aptur, taču šo dronu būtība ir tā, ka tie lido vairāki reizē. Pretgaisa aizsardzība ne vienmēr tos visus iznīcina. Reizēm pietiek, lai pat viens tiktu cauri,” sacīja Samuels Bendets, Virdžīnijā bāzētā Jūras spēku Analīzes centra pētnieks.Irāna apgalvo, ka “Shahed-136” spēj veikt 2500 kilometru lielu attālumu. Nedaudz mazāka un vecāka “Shahed-131”, ko izmanto Huti nemiernieki Jemenā, lai uzbruktu Saūda Arābijas pussalas mērķiem, darbības rādiuss tiek lēsts 900 kilometru attālumā, kā liecina Ukrainas armijas veiktie testi.

Tāpat Ukraina ir apgalvojusi, ka notriekusi arī modernāku Irānas kaujas bezpilota lidaparātu “Mojer-6”, kas spēj veikt gan izlūkošanas misijas, gan uzlidojumus no gaisa 200 kilometru rādiusā.

Eksperti apgalvo, ka notriekto Irānas bezpilota lidaparātu attēlos redzams, ka tie ir pārmarķēti, lai izskatītos kā Krievijā ražoti, un marķējums kirilicā tos dēvē par “Geran-1” (Shahed-131) un “Geran-2” (Shahed-136).

Novērotāji Krievijas noliegumus vērtē ļoti skeptiski, norādot, ka droniem ir identiski sērijas numuri. Pat Krievijas Aizsardzības ministrijas eksperti ir neviļus atzinuši, ka pašnāvnieku bezpilota lidaparāti ir no Irānas. Taču dronu pārmarķēšana, lai tie izskatītos pēc Krievijas droniem, ir radījusi iespēju, ka Maskava, ja tā to jau nedara, varētu mēģināt ražot vai montēt Irānas dronus savā teritorijā.

Irānas vēstnieks ANO Amirs Saīds Iravani ieroču piegādes apsūdzības nosauca par “pilnīgi nepamatotām” un atkārtoti apliecināja Irānas nostāju par neitralitāti karā. Irānas ārlietu ministra Huseina Amirabullahjana komentāri izskanēja pēc mēnešiem ilgiem neskaidriem ziņojumiem no Irānas par ieroču piegādi Krievijai.

“Ja Ukrainas rīcībā ir kādi dokumenti, kas apliecina, ka Krievija Ukrainā izmantoja Irānas dronus, viņiem tie mums būtu jāiesniedz. Ja mums tiks pierādīts, ka Krievija karā pret Ukrainu izmantoja Irānas dronus, mēs nebūsim vienaldzīgi pret šo jautājumu,” žurnālistiem Teherānā apgalvoja H. Amirabullahjans.

Tiesa, par spīti līdzšinējiem noliegumiem, aizvadītajā nedēļas nogalē Irānas Ārlietu ministrija oficiāli atzina, ka apgādājusi Krieviju ar droniem, tomēr jau atkal taisnojoties, ka tas notiucis vēl pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā.

“Mēs Krievijai nodevām ierobežotu skaitu lidrobotu mēnesi pirms Ukrainas kara,” pavēstījis Irānas ārlietu ministrs H. Amirabdolahjans.

Lai gan H.Amirabdolahjans atzinis lidrobotu piegādāšanu Krievijai, viņš apgalvo, ka Teherānai nekas neesot zināms par to izmantošanu Ukrainas bombardēšanai.

Irānas paramilitārā Revolucionārā gvarde iepriekš ir lielījusies, ka piegādā bezpilota lidaparātus pasaules lielvarām. Irānas augstākais līderis Alī Hoseinī Hāmenejī ir slavējis bezpilota lidaparātu. Tāpat arī valsts atbalstītās demonstrācijās par godu 1979. gada ASV vēstniecības sagrābšanai pūļi vicināja plakātus ar trīsstūra formas droniem kā nacionālā lepnuma apliecinājumu.

Avots: Sargs.lv/AP/ABC News/Washington Post/rferl.org/LETA/AFP

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!