Kučinskis: Jaunajā “hiperministrijā” tiek sakoncentrēti apmēram 60% no valstij pieejamajiem investīciju līdzekļiem

“Pēc pēdējās mūsu sarunas potenciālās jaunās valdības potenciālais premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pauda, ka lai gan JV un AS varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs “bet”, kas ir “fundamentāli būtisks”: jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jaunās Enerģētikas, vides un klimata ministriju,” ierakstā sociālajā vietnē “Facebook” raksta Māris Kučinskis, kurš ievēlēts 14.Saeimā no “Apvienotā saraksta”.

“Kas tad īsti slēpjas aiz šī jaunā, fundamentāli svarīgā Krišjāņa Kariņa piedāvājuma? Protams, ka šajā laikā, kad enerģētikas jautājums ir kļuvis svarīgs “kā nekad”: visas valstis meklē jaunus “instrumentus” kā efektīvāk nodrošināt tautsaimniecību un iedzīvotājus ar pieejamiem (un samaksājamiem) energoresursiem, iespējami ātri pāriet uz vietējo kurināmo, nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes, izslēdzot Krieviju, tas ir ļoti, ļoti svarīgi,” viņš turpina.

“Vārds “krīze” ir kļuvis par jau gandrīz ikdienā pieminētu vārdu. Uz tā fona, protams, ka mums visiem ir arī skaidrs – neizceļamies ne ar pārdomātiem un skaidriem lēmumiem, – jau par anekdoti vasarā kļuva pretrunīgie valdības pārstāvju paziņojumi: no rīta – gāze pietiks, vakarā – gāzes nepietiks u.t.t.

Topošajam (arī esošajam) valdības vadītājam bija jāpiedāvā un viņš piedāvāja: izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju.

Arī tas būtu saprotams, – tieši tāpēc nedēļas sākuma sarunās mēs, pirms pateikt “jā”, paprasījām parādīt jaunās ministrijas “saturu”, lai gūtu pārliecību, ka tā spēsim nodrošināt atbildes uz iepriekš minēto sabiedrības pieprasījumu. Un mēs saņēmām: 11 lapu aprakstu par jauno veidojumu:

1) tā tiek veidota, pamatojot to ar 2020. – 2021. gada ES un Latvijā pieņemtajiem dokumentiem, tās mērķis būs nodrošināt to izpildi (vārds “krīze” vai esošā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dokumentā netiek pieminēta);

2) tās īstenošanai tiek “izņemtas” nosaukumam atbilstošās struktūras (departamenti) no VARAM (vide, klimats) un Ekonomikas ministrijas (“iekopēti” vēl esošās valdības Rīcības plānā ietvertie struktūru uzdevumi), komplektā izņemot arī no Finanšu ministrijas pārraudzības VAS “Augstsprieguma tīkli” (ne “Latvenergo”) un AS “Conexus Balic Grig” valsts daļas pārvaldību;

3) dokumentā tālāk ir “iekopētas” visas valsts budžeta attiecīgās, jau paredzētās, fondu investīcijas – Atveseļošanās fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas, Kohēzijas un citi fondi, kur vien ir saskatāma kaut kāda saistība ar klimatu, vidi un enerģētiku (domāju, ka AS Augstspriegumu tīklu pārņemšana arī saistīta ar lielajiem projektiem, ko tā īsteno).

Kopumā jaunajā “hiperministrijā” tiek sakoncentrēti (atļaušos minēt) apmēram 60% no valstij pieejamajiem investīciju līdzekļiem.

Dokumentā, kura sastādīšana man (neskaitot Google meklētāju) aizņemtu apmēram 40 minūtes, nav nekā par jaunās ministrijas misiju, vīzijas, mērķu un uzdevumu definēšanu, t.sk., atbildot uz jautājumiem par rezultātiem pēc veiktajām izmaiņām.

Nav arī jaunās ministrijas darbības apraksta: kādas būs pilnvaras horizontālai darbībai? Kā tiks nodrošināts, lai arī Satiksmes ministrijas (atbildība par transportu) un Zemkopības ministrijas iekļautos kopējo mērķu īstenošanā?

Toties (pēc otrās sarunas piektdien, kurā vienīgā atbilde no potenciālā arī jaunās valdības premjera kandidāta puses bija par ierēdņiem, kuri ne tā uzrakstījuši) tagad no “Jaunās Vienotības” puses ir “stāsts” par “Balto tēvu” un ļaunajiem “Melnajiem spēkiem”, kas neļauj īstenot šo projektu.

Pat ja “Baltais tēvs” ir šo iecerējis ar vislabākajiem nodomiem un tikai nezina, ko aiz viņa muguras dara izpildītāji, pagaidām paliek jautājumi: vai nu piedāvājums ir nekompetence un profesionālisma trūkums (un tad ir problēma ar profesionāļiem valsts pārvaldē), vai arī kāds (kādi), kura galvenais mērķis ir tikt pie “naudas dalīšanas”, ir izplānojis patiesu enerģētisku krīzi pārvērst par patiesām iedzīvošanās iespējām. Un tad žēl ir valsti ar šādiem standartiem. Sarunas turpinās,” raksta M.Kučinskis (AS).

Kā zināms, ņemot vērā atšķirīgos uzskatus par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu, “Apvienotā saraksta” (AS) ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lika noprast pēc “Jaunās vienotības” (JV) un AS tikšanās piektdien.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!