Somijas pieredze: Veiksmīga obligātā militārā dienesta ieviešana atkarīga no labiem militārajiem līderiem

Ar četrdesmit gadu pieredzi militārajā jomā Somijas armijas atvaļinātais pulkvedis Vesa Nissinens (Vesa Nissinen) ir viens no tiem ekspertiem, kurš bijis klāt laikā, kad attīstījās Somijas bruņotie spēki, tostarp arī obligātā militārā dienesta sistēma.

Savā vieslekcijā “Militārā dienesta sistēmas attīstība Somijā no 1990. gadiem līdz mūsdienām” viņš uzsvēra – veiksmīga obligātā militārā dienesta ieviešana atkarīga lielākoties no labiem militārajiem līderiem. 

Kā veiksmes formulu, lai jauniesauktie būtu apmierināti ar nepilnu gadu ilgo dienestu, viņš min ticību sev, uzticēšanos militārajam līderim, komandas garu un tehniskās apmācību iespējas, lai dienesta laiks būtu interesants un vērtīgs.

Kā ieteikumu Latvijai, kas sākusi darbu pie valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas, viņš iesaka obligātajā dienestā iesauktajiem jauniešiem piedāvāt arī tādas iemaņas, kas pēc tam noderēs civilajā dzīvē, piemēram, dažādu kategoriju auto vadīšanas tiesības, jo, piemēram, Somijā aptuveni 90% smago kravas automašīnu vadītāji šīs prasmes un licenci ir ieguvuši tieši obligātā militārā dienesta laikā.

Eksperts atzīst, ka Somija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, no obligātā militārā dienesta savulaik neatteicās tieši tā iemesla dēļ, ka profesionālā armija Somijā nav tik liela, lai vajadzības gadījumā aizstāvētu valsti, tāpēc vajadzīgs ievērojams rezervistu skaits. Skaidrs, ka šie cilvēki, visticamāk, nebūs frontes pirmajās līnijās, bet viņi būs militāri apmācīta “aizmugure”, kas zinās, kā atbalstīt profesionālā dienesta karavīrus.

Latvija pārņēmusi arī Somijas prasmi

Kā Somijas militārā eksperta vieslekcijas sākumā norādīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, kaut arī daļa Latvijas sabiedrības neizprot, kāpēc Latvijā svarīgi atjaunot obligāto militāro dienestu jeb valsts aizsardzības dienestu, vairums cilvēku tomēr apzinās, ka šī brīža ģeopolitiskā situācija un Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā daudzām valstīm licis pārdomāt nākotnes aizsardzības stratēģiju.

Jā, Latvija ir NATO dalībvalsts, un, kā to vairākkārt ir apliecinājis alianses ģenerālsekretārs, NATO aizstāvēs katru dalībvalsts teritorijas centimetru, taču par savas valsts drošību un aizsardzību, pirmkārt, ir jāspēj parūpēties arī katrai valstij pašai. Pēdējos gados tas Latvijas bruņotajos spēkos notiek ļoti sistemātiski – tiek ieviestas jaunas spējas un stiprinātas esošās, iepirkts jauns bruņojums un tehnika, attīstīta Zemessardze un profesionālais dienests. Turklāt Latvijas karavīru profesionalitāte un prasmes tiek augsti vērtētas ārvalstīs, jo pēc starptautiskām militārām mācībām no sabiedrotajiem dzird tikai labas atsauksmes par viņu sniegumu mācībās. 

T. Rostoks atzīst, ieviešot valsts aizsardzības dienestu, Latvija daudz mācījusies arī no citu valstu, tostarp Somijas, pieredzes.

“Mums bija svarīgi mācīties labāko un varbūt arī ne tik labo pieredzi no citām valstīm. Somijas lektors šeit ir tāpēc, ka gaidāmā valsts aizsardzības dienesta izveidē Latvija ir iedvesmojusies no Somijas modeļa. Somijā pieredze ar obligāto dienestu ir veiksmīga, jo sabiedrībā ir ļoti augsta gatavības kultūra, un cilvēki ir gatavi brīvprātīgi iziet šo obligāto militāro apmācību,” viņš saka.

Nevis sods, bet iespēja

Kā veiksmes atslēgu tam, ka Somijā obligātais militārais dienests tiek uztverts nevis kā sods, bet gan iespēja apgūt daudz jaunu un arī civilajā dzīvē noderīgu prasmju, viņš min militārā dienesta sistēmas pilnveidi, kas veikta pēdējo desmit gadu laikā. Apmācot jauniesauktos pilsoņus, fokuss ir uz mācību kvalitāti un uz tādām pamata prasmēm, kā līderība, kaujas iemaņu, tostarp ieroču un ekipējuma, apmācība un fiziskās sagatavotības uzlabošana. Daudz laika tiek veltīts mācībām reālā vidē – poligonā.

“Veiksmes faktori kaujas laukā ir uzticēšanās sev, uzticēšanās militārajam līderim, komandas gars un kaujas gatavība, turklāt šo atslēgas vārdu nozīme pilnībā atšķiras miera laikā un kara laukā. Ja karavīrs uzticas sev, uzticas līderim, ja viņam ir vienota komanda un visas iespējas būt veiksmīgam kara laukā, tad tas ir viss, kas nepieciešams,” viņš uzsver.

Eksperts stāsta, ka obligātā militārā dienesta kvalitāti viņi mēra, pēc mācībām aptaujājot rezervistus, jo svarīgi uzzināt viņu viedokli, lai sistēmu uzlabotu. To nevar notēlot, jo daudzie karavīri pēc tam mājās stāsta par šo laiku dienestā, un tā ir labākā reklāma. V. Nissinens atzīst, ka tāpēc ļoti svarīga ir militārās līderības kultūra, turklāt gados jaunie cilvēki ir atvērti jaunām zināšanām un ciena līderus, kuri viņus apmāca.

Kopš 1999. gada katram jaunajam rezervistam anketās jautā pieredzi, un tā kā tas notiek pēdējā dienā pirms došanās mājās, tad parast visi atbild godīgi atbild.  Katru gadu tiek aptaujāti aptuveni 20 000 rezervistu, un šīs aptaujas parāda, cik ļoti viņi dienesta laikā uzticējušies militārajiem līderiem – virsniekiem un komandieriem, un tas parāda, ka 20 gadu laikā militārā kultūra ir ievērojami uzlabojusies. To pamanījusi arī pasaule, jo Somijas militārā dienesta modelis tiek ņemts par labo praksi, analizējot visaptverošas aizsardzības sistēmu un sabiedrības iesaisti tajā. “Īsta disciplīna nāk no iekšienes – kad cilvēks pats to grib darīt, nevis no ārpuses- no komandiera pavēlēm un rīkojumiem,” viņš saka, piebilstot, ka militārās līderības pamatā vispirms ir gatavība, kas veido uzvedību, un tai seko darbība un rezultāts.

Sociālais līgums ar valsti

Somijas militārais eksperts norāda, ka šī obligātā militārā dienesta pamatā ir sociālais līgums ar valsti. Tas nozīmē, ka katrs Somijas pilsonis konkrētā vecumā iziet šo militāro pamatapmācību, turklāt uztver to kā svētu pienākumu.

V. Nissinens saka, ka labāk to izdarīt ātrāk, uzreiz pēc vidusskolas, kad vēl ir vairāk brīva laika, jo vēlāk jau būs darbs, ģimene, un grūtāk būs saplānot.

“Tas jau ir tas sociālais līgums – pilsonis nāk obligātajā dienestā neatkarīgi no tā, vai viņš ir labi pelnošs baņķieris vai jurists,” viņš norāda, piebilstot, ka neviens to nedara atalgojuma dēļ, jo kompensācija par šo dienestu ir neliela.

Uz jautājumu, kā panākt arī Latvijas sabiedrības, īpaši studentu auditorijas, viedokļa maiņu, ka dienests ir iespēja, nevis no dzīves zaudēts gads, eksperts atkal min šo sociālo līgumu. Jāparāda cilvēkam, ka dienesta laikā “zaudējumu” ir mazāk, nekā ieguvumu.

Piemēram, lielākā daļa Somijas augstskolu piešķir kredītpunktus tiem studentiem – rezervistiem, kuri iziet obligāto dienestu un tā laikā apgūst militārās līderības kursu. Turklāt šādu kursu studenti nevarētu apgūt nekur citus, jo armijā viņus māca reāli militārie līderi – instruktori un virsnieki. “To nevar iemācīties no grāmatām, bet tikai no pieredzes,” saka V. Nissinens.

Ieguvumi civilajai dzīvei

Somijas obligātā militārā dienesta laikā jauniesaucamie var apgūt vairākus papildu kursus, saņemot sertifikātu vai licenci, ieskaitot arī dažādu kategoriju auto vadīšanas apliecību. Turklāt Somijā ap 90% smago kravas automašīnu vadītāju šīs prasmes un licenci ir ieguvuši tieši obligātā militārā dienesta laikā.

Stāstot par iesaukšanas kārtību, V. Nissinens min, ka visi 18 gadu vecumu sasniegušie somi saņem paziņojumu par militāro dienestu. Viņi tiek aicināti pirms tam paši iziet ārstu komisiju un tad ierasties uz papildu testiem un interviju. Tās laikā pat iespējams izvēlēties, kurā spēku veidā un kādā specialitātē jaunietis gribētu dienēt.

Taču diemžēl aptuveni 20% no jauniesaucajiem dienestam tomēr nekvalificējas, galvenokārt veselības problēmu dēļ. Kādam ir krimināla pagātne, mentālās problēmas, narkotiku lietošanas epizodes, līdz ar to šie cilvēki obligātajā militārajā dienestā nenonāk.

Stāstot par sievietēm, kurām obligātais dienests ir izvēles opcija, V. Nissinens saka, ka 2021. gadā šo iespēju izmantoja gandrīz 2000 sieviešu, salīdzinot ar 793 sievietēm 1995. gadā. Viņš arī novērojis, ka sievietes bieži vien ir labāk motivētas un fiziski sagatavotākas, nekā dažs labs vīrietis tajā pašā vecumā.

Iesaukti tiek arī ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi, un daudzi no viņiem tiešām atbrauc un šo apmācību iziet. Ir arī gadījumi, kad cilvēks ar divām pilsonībām – Somijas un vēl kādas valsts – izmanto šo iespēju, kaut pēc likuma viņam tas nebūtu jādara obligāti.

“Mūsdienās mums jābūt gataviem modernajai karadarbībai, un tā nav tikai militārais spēks. Visiem vajag šīs prasmes, ne tikai vīriešiem tas ir jāmāk. Dienestā katrs var būt noderīgs un iemācīties kaut ko,” pauž eksperts.

Kā zināms, 4. oktobrī Latvijas Kara muzejā notika Somijas militārā eksperta atvaļināta pulkveža Vesas Nissinena vieslekcija “Militārā dienesta sistēmas attīstība Somijā no 1990. gadiem līdz mūsdienām”, ko rīkoja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs.

V. Nissinens lekcijā aplūkoja Somijas militārā dienesta sistēmas pārveidi kopš 1990. gadu beigām, kad valsts īstenoja visaptverošu reformu, kā arī iepazīstināja ar sabiedrisko līgumu starp sabiedrību un valsti attiecībā uz militāro dienestu.

V. Nissinens ir guvis militāro pieredzi, dienot Somijas bruņotajos spēkos kopš 1983. gada. Militārās karjeras laikā V. Nissinens ir ieņēmis dažādus amatus, tostarp bijis Somijas bruņoto spēku īpašais padomnieks un vadījis Somijas bruņoto spēku Pētniecības aģentūru.

Kopš 2006. gada V. Nissinens ieņem asociētā profesora amatu Lapzemes Universitātē. Šogad V. Nissinens ieguva doktora grādu Helsinku Universitātē, aizstāvot disertāciju par militāro līderību.

Šobrīd V. Nissinens vada konsultāciju uzņēmumu “Deep Lead” un ieņem Somijas Šaušanas federācijas prezidenta amatu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv