Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien ir aizturējis valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš ilggadējo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, par kura iespējamām problēmām ar pielaidi valsts noslēpumam – galvenokārt saistībā ar viņa ciešajiem kontaktiem ar Krievijas dzelzceļa vadību – un sekojošu amata zaudēšanu tika baumots jau mēnešiem ilgi.
Jau pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka par aizturēšanas gatavošanu jau iepriekš ir bijis informēts satiksmes ministrs Anrijs Matīss – par to liecina ne tikai tas, ka šorīt pats ministrs personiski par aizturēšanu bija informējis abas ziņu aģentūras, bet arī tas, ka Matīss burtiski pirms pāris dienām ar acīmredzami sadomātu, nepatiesu ieganstu atteicies apmeklēt kādu tradicionālu dzelzceļnieku pasākumu.
Par to, ka Matīss jau laikus bijis informēts par aizturēšanu, liecina arī fakts, ka atšķirībā no citām līdzīgām situācijām ar KNAB veiktām aizturēšanām šoreiz ministrs nekavējoties bija gatavs paziņot, ka Magonis savu amatu zaudēs un ka vietā uz laiku nāks viņa pašreizējais vietnieks Aivars Strakšas, kurš ir uzņēmuma viceprezidents finanšu jautājumos. Ārkārtīgi operatīvi šorīt šī nomaiņa arī tika veikta.
Jau pirms divarpus nedēļām žurnāla Klubs baumu slejā bija publicēta šāda bauma, kas skaidri norādīja tieši uz Latvijas Dzelzceļu un Uģi Magoni: “Kamēr valsts tikusi pie jauna prezidenta, tikmēr krēsls saļodzījies kādam citam sevi par prezidentu nodēvējušam pilsonim. Milzīga valsts uzņēmuma šefa brāļošanās ar Austrumu kaimiņu tā nokaitinājusi NATO partnervalstis, ka mūsu specdienestiem pateikts “fas!” un ka amata ieņemšanai nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam atņemšana šim personāžam esot vairs tikai laika jautājums. Runā, ka glābiņš šoreiz nebūšot arī politiskā aizmugure un politiķu piebarošana ar dažādiem ziedojumiem – viņa liktenis esot izšķirts aiz valsts robežām, kur mūsējiem rokas par īsām. Tādēļ neformāli jau sākušies jauna “prezidenta” meklējumi.”
Šī nav pirmā reize, kad Latvijas Dzelzceļš pēdējos gados saskaras ar KNAB: pērn KNAB veikta kratīšana notika uzņēmuma Nekustamā īpašuma direkcijā, konkrēti – tās vidēja līmeņa darbinieka Mārtiņa Grundmaņa darba vietā.
Par šo lietu tā arī nekas plašāk gada laikā nav kļuvis zināms, taču bija norādes, ka Grundmani saista personiska pazīšanās ar Uģi Magoni, un abi tika raksturoti kā ģimenes draugi. Tas daļēji varētu izskaidrot, kādēļ jau sākotnēji KNAB viesošanās pie nevienam nezināma vidēja līmeņa darbinieka tika neoficiāli tulkota kā “sveiciens” Magonim.
Kāds avots pērn Pietiek skaidroja, ka tieši Nekustamā īpašuma direkcija, nevis koncerna iepirkumu birojs administrē visus iepirkumus, kas saistīti, piemēram, ar visu dzelzceļa staciju un infrastruktūras remontdarbiem, un starp tiem ir vērienīgi iepirkumi.
KNAB veikta kratīšana tik ietekmīgā un politiski jutīgā valsts uzņēmumā kā Latvijas Dzelzceļš nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka līmeņa darbinieku, nevis kādu no vadības, kuluāros pērn tika interpretēta kā “sveiciena nodošana Magonim”. Taču atšķirībā no šīs reizes pērn Satiksmes ministrijas, kas ir Latvijas Dzelzceļa valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, vadībā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā Pietiek teicās neko nezinām.
Pirms trim gadiem Pietiek bija veicis plašus pētījumus par Magoņa saimnieciskajiem darījumiem, kuriem toreiz tika veltīta arī KNAB pārbaude, taču tad šī pārbaude beidzās bez rezultātiem.
2011. gadā Latvijas Dzelzceļa vadītājs no kāda ārvalstu pilsoņa „u.c. ienākumos” – tikai vēlāk tika atklāts, ka tā ir aizdevuma atgūšana – saņēma 430 tūkstošus eiro: šī summa, ko Magonis bija deklarējis kā saņemtu no ārvalstu pilsoņa Ilkomjona Ahmadjonova, bija viņa gada lielākie ienākumi, kas vairāk nekā septiņkārt bija pārsnieguši Latvijas Dzelzceļā saņemto 39,6 tūkstošu latu lielo gada atalgojumu.
2012. gadā no arī iepriekšējos gados Magoņa dzīvē un amatpersonas deklarācijā bieži figurējušās Helēnas Bibikas viņš par trīs īpašumu pārdošanu (kā var noprast no amatpersonas deklarācijas) kopā bija saņēmis gandrīz 110 tūkstošus eiro un vēl 301,5 tūkstošus – kā atdotu parādu.
150 tūkstošu eiro parādu Magonim bija atdevusi līdz šim viņa īpašumā bijusī SIA Hanza kuģu aģentūra, bet jau pieminētais Ahmadjonovs Magonim bija nodrošinājis “u.c. ienākumus” 20 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to kopā Latvijas Dzelzceļa vadītāja pārējie ienākumi bija vairāk nekā deviņas reizes lielāki par viņa algu pamatdarbā.
Savukārt veikto darījumu vidū Magonis bija deklarējis ne tikai jau pieminēto summu saņemšanu un alimentus 20 tūkstošu latu apmērā, bet arī tādus mīklaini formulētus darījumus kā “zemes gabals Ādažu novadā” (divreiz pa 332 tūkstošiem eiro), “Mašīna MB SL” un “Mašīna BMW X6” (attiecīgi 17 757 un 35 784 eiro), kā arī “SIA Hanza Kuģu aģentūra 2500 kapitāldaļas” (56 457 eiro).
Tāpat, ja ticēt Magoņa amatpersonas deklarācijai, jau vairākus gadus strādājošā Krievijas uzņēmuma Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija daļu iegāde viņam bija izmaksājusi summu, kas mazāka par 4000 latiem, – deklarācijā šis darījums nav uzrādīts.
Savukārt iepriekšējos gados, spriežot pēc Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, LDz vadītājs sistemātiski nebija uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus.
Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu. Gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.
Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasību deklarēt lielos darījumus, – viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.
Informēta par šīm dīvainībām, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vēstulē lika noprast, ka Magonim esot veikti „nodokļu administrēšanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informēt par to rezultātiem. Tikmēr pats Magonis Pietiek atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arī neesot interesējies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.
Pēdējā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenī, kad viņš bijis toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus Kalvīša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek iepriekš atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.
Magonis atzina, ka pēc VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratīvi sodīts un VID aprēķinājis arī soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precīzi deklarācijā norādīt aizdevumu un tā atmaksu.
Pietiek iepriekš arī plaši aprakstījis to, kā, spriežot pēc Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Bibiku.
2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).
2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.
Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze neradīja pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.
2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.
Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?
Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nebija veikusi, un arī iepriekšējais – 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, ne.
Avots: Pietiek.com
apsveicami, cilvēks kas tiešām vismaz kaut ko dara lai latvijā ieplūstu nauda ir jānovāc no amata. ldz viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valsts kasē. ieliks amatā tādu pašu aunu kā igauņi un tad vispār nekas vairs nenotiks pārvadāšanas jomā.