Mobilo sakaru operatori sūdzas par pielāgotiem iepirkumiem Rīgas pašvaldībā

Mobilo sakaru operators “Tele2” ceļ trauksmi par, iespējams, pielāgotiem iepirkumiem telekomunikāciju jomā.

Pēdējais gadījums ir saistīts ar Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas digitālā aģentūra” telekomunikāciju iepirkumu pašvaldības vajadzībām. Konkursa kritēriji esot jūtami labvēlīgi vienam operatoram – uzņēmumam “Latvijas Mobilais telefons” (LMT). Par to sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis gan cits operators – “Bite”. Iestāde likuma pārkāpumus iepirkuma procedūra nesaskata.

Šā gada maijā “Rīgas digitālā aģentūra” izsludināja iepirkumu par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām. Neilgi pēc tam konkursa nolikumu apstrīdēja telekomunikāciju uzņēmums “Bite”. Tagad publisku sašutumu par konkursa nolikumu pauž arī “Tele2”.

Nolikumā ir iekļauts kritērijs par bāzes staciju skaitu. “Bite” un “Tele2” ir pārliecināti, ka šis kritērijs ir labvēlīgs tikai vienam pretendentam – uzņēmumam LMT.

“Ja mēs paskatāmies uz citām industrijām, tiek veiktas izmeklēšanas, tiek noklausītas pirts sarunas. Telekomunikāciju jomā pilnīgi atklāti 20 gadus iepirkumi tiek pielāgoti vienam operatoram. Ir sajūta, ka mēs esam nevis Eiropas Savienības valsts, bet kaut kāda autokrātijas valsts, kurā šādas lietas var notikt,” sprieda Tele2″ komercdirektors Raivo Rosts.

Pēc publiski pieejamās informācijas – bāzes staciju skaits tiešām rada priekšrocības LMT. Viņiem ir vairāk nekā 1500, salīdzinot ar apmēram 1200 “Tele2” un vairāk nekā 900 “Bitei”.

2021. gadā Satiksmes ministrija bija izstrādājusi vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem. Tajās ir pateikts, ka aktīvo bāzes staciju skaitu nav vēlams izmantot kā kritēriju publiskajos iepirkumos, jo tas viennozīmīgi nenodrošina labāku pakalpojuma kvalitāti. Un tomēr “Rīgas digitālās aģentūras” konkursa nolikumā šāds kritērijs ir. Aģentūras pārstāvis gan norādīja, ka tā īpatsvars kvalitātes kritērijos ir vien 20%.

“Mums ir ļoti būtiska arī pakalpojuma kvalitāte. Šis kritērijs, par ko tiek pārmests pašvaldībai, ir viens no kritērijiem. Mūsuprāt, šie kritēriji ir sabalansēti. Un bāzes staciju skaits ir tikai viena neliela daļa no kopējā kritēriju skaita,” skaidroja “Rīgas digitālās aģentūras” telekomunikāciju nodaļas vadītājs Mārtiņš Jorens.

Šo situāciju Latvijas Televīzija lūdza komentēt IUB, kur atzina, ka kritēriju īpatsvara izvēle šādos konkursos jau sen ir strīdus jautājums. Taču birojā uzskata, ka arī šoreiz viss ir bijis likumīgi. 

“Vienlaikus mēs arī esam pievērsuši uzmanību un skatījušies uz šo kritēriju īpatsvaru.

Bet jānorāda, ka šeit tiešām ir kvalitatīvajiem kritērijiem lielāks īpatsvars piešķirts nekā cenai. Bet likums šādu situāciju atļauj,” teica IUB Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Evija Mugina.

Taču ir bijis gadījums, kad tiesa IUB lēmumu analoģiskā lietā ir atzinusi par prettiesisku. Piemēram, pērnā gada beigās Administratīva rajona tiesa atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada septembrī izsludinātajā konkursā par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!