Rektoru padome atklātā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicina valdību nekavējoties novirzīt papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
Vēstulē norādīts, ka no 2008.gada līdz 2017.gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas ir bijušas otrās zemākās 33 pētītās Eiropas augstākās izglītības sistēmās, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi. Pēc vēstules autoru paustā, tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu.
Rektoru padome uzsvēra, ka janvāra beigās Eiropas Komisija (EK) izdeva Eiropas Izglītības telpai aktuālu dokumentu – Eiropas Stratēģiju universitātēm. Tajā tiek akcentēts, ka Eiropas Savienības fondu finansējums nav domāts nacionālā finansējuma aizstāšanai, bet tikai kā papildus līdzekļi pietiekamam nacionālajam finansējumam.
Vēstulē norādīts, ka Latvijā jau ilgstoši studiju vietas bāzes finansējums netiek segts pilnā apjomā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem ietvertajai formulai.
Rektoru padome atzīmēja, ka bez akadēmiskā personāla darba samaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām studiju vietas bāzes izmaksās ietilpst arī materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra, iekārtu iegādes, modernizēšanas un daudzas citas izmaksas.
Vēstulē Rektoru padome vērsa uzmanību uz to, ka deklarācijā par Kariņa vadītā MK iecerēto darbību tika noteikts turpināt pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu, tomēr premjera vadīšanas laiku šī punkta izpildes vietā lielas pūles veltītas deklarācijā neierakstīta uzdevuma pildīšanai – padomju izveidei valsts augstskolās.
Vēstules autori norāda, ka saskaņā ar Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētāja Ilmāra Dūrīša (AP) paustajiem aprēķiniem, studiju vietas bāzes izmaksas sasniedz tikai 57% no vēlamās summas.
Rektoru padome skaidro, ka papildus nepietiekamam bāzes finansējumam augstskolas cieš zaudējumus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju un valdības ieviestajiem ierobežojumiem.
2021.gada pirmajā pusē tika sagatavots ziņojums ar Izglītības un zinātnes ministrijas validētiem Covid-19 augstskolu zaudējumiem. Zaudējumi netiek kompensēti, un augstskolām jāpārvirza iekšējie līdzekļi, akcentēts vēstulē.
Rektoru padome vērš uzmanību uz vispārēju sadārdzinājumu, akcentējot, ka Kariņa valdība nepilda likumu un nenodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un Rektoru padomes aicinājums paliek bez atbildes.
Vēstulē atzīmēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā uzņēmums “KPMG” patlaban veic pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksu aktualizāciju, taču līdzšinējā valdības attieksme, Rektoru padomes ieskatā, pret augstākās izglītības jomu nevieš optimismu, ka pētījums varētu tikt īstenots dzīvē.
Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka Latvija ir vienīgā no ES dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008.gada krīzes.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas finansējums sāk izskatīties katastrofāli, norāda Rektoru padome. Ja Latvija pētniecībā un attīstībā iegulda 0,642% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Lietuva – 0,996% un Igaunija – 1,611%.
Vēstules autoru ieskatā, tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kas rīkojas neatbilstoši Eiropas Stratēģijai universitātēm, jo nacionālais finansējums izteikti nav pietiekams.
Vēstulē uzsvērts, ka ar Eiropas Stratēģiju universitātēm EK uzdod dalībvalstīm attīstīt adekvātu finanšu mehānismu augstskolām. Tātad, pēc Rektoru padomes paustā, ne tikai nacionālajam finansējumam būtu jābūt pietiekamam, bet tam arī jābūt adekvātam mūsdienu prasībām, kas tiek izvirzītas augstskolām.
“Arī šajā punktā Kariņa uzņemtais Latvijas augstākās izglītības nozares attīstības stratēģijas virziens ir pretrunā ar EK redzējumu. Pretēji valdības daudzkārtējiem apgalvojumiem sabiedrībai, finansējums, kas atbilstu izvirzītajām politiskajām ambīcijām, Kariņa valdības laikā joprojām nav piešķirts,” pauž vēstules autori.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: tvnet.lv
Grūst naudu tajās universitāšu parodijās ir kā caurā mucā.
Mīļie cilvēki visas problēmas par finansēm ir jārisina Eiropas komisijā, Eiropas padomē, ka arī jāinformē ES un ASV stratēģiskie partneri, lai tie izdara spiedienu uz mūsu biklajām, nevarīgajām, nezinošajām valdībām, kas cenšas akurāti izpildīt ES un ASV norādījumus.
Likvidēt IZM!
Nav te ko satrukties- visām augstskolām ir sava īpaši stratēģijski politiskā orientācija – jkp te pareizi ir ievirzījusi LU- var āra ekrānā katrs redzēt un nešaubīgi izvēlēties sev piemērotāko.
Vispirms vajag skolotājiem novirziet un vājās skolas slēgt. Tas pats ar augstskolām, ja nav zinātniskās darbības rezultātu un lielas programmas ar daudziem studentiem pēdējos piecos gados – atslēgu priekšā.
Te sācis kādam kaut kas pielekt vai? Neparasti, pavisam neparasti. Tik dedzīgi taču JKP aizstāvēja un sutēja nu vai no ādas ārā līda.. bet te jaut kas neparasts Gan jau ierādīs politpadomes šiem te jefiņiem, ka nav te ko lieki lekties Trauce te politiķiem un ministrei saulaino vasaru ar muļķībām
Nu ko , gatavojieties , kopā ar skolotājiem , septembrī uz vispārēju streiku , varbūt arī mediķi piedalīsies !
Vakcīnas vēl jāiepērk kādi pāris miljoni. Veselība svarīgāka par kaut kādu tur izglītību. A zinātnes vispār latvijā nav. Un flīģelis prezidentam jānopērk. Pats viņš no gaisa par velti nenokritīs