Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 30. martā, lēma nodot izvērtēšanai pilsoņu kolektīvo iesniegumu ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus, paredzot aizliegumu turēt suņus pie ķēdes.
Iniciatīva tika publicēta 2012. gada decembrī un to pārstāv biedrība “Animal Rights Association”.
Iniciatīvas mērķis ir pietuvināt Dzīvnieku aizsardzības likumu Eiropas valstu likumiem, papildinot to ar pantu, kurā aizliegta suņu turēšana pie ķēdes kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
Iniciatīvas autori kā piemēru min Austrijas “Dzīvnieku aizsardzības likumu”, kas nosaka, ka suņus nekādā gadījumā nedrīkst turēt pie ķēdes vai citādi piesietus, pat uz laiku.
“Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi par suņu turēšanu ar obligātu atsiešanu vismaz uz 30 minūtēm katru dienu nav efektīvi, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav mehānisma, kā šo noteikumu izpildi kontrolēt. Nekontrolējami likumi rada tiesisko nihilismu. Bez tam, arī suņa piesiešana uz 23,5 stundas diennaktī ir suņa mocīšana,” uzskata iniciatīvas autori.
Iniciatīvas autoru pārstāve Jeļena Rumjanceva stāstīja deputātiem, ka suņi ir sociāli un aktīvi dzīvnieki, turpretī to dzīve pie ķēdes ir ciešanu pilna, nereti pat suņi mirst esot pie ķēdes.
“Dzīvnieks nav manta, bet ģimenes draugs. Turēt suni pie ķēdes signalizācijas vietā nav pareizi,”
pauda Rumjanceva.
Deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka pilsētā dzīvojošajiem un laukos dzīvojošajiem attieksme pret suņu labturību atšķiras. Pēc deputāta teiktā, laukos tāpat kā pilsētā suns ir cilvēka draugs, tomēr laukos sunim ir citi uzdevumi – sargāt māju, lopus vai mājputnus.
Rumjanceva stāstīja, ka viņas pārstāvētā dzīvnieku aizsardzības biedrība regulāri dodas izbraukumos uz laukiem, kur novērotas dažādas situācijas.
Viņa pauda pārliecību, ka ir jāmaina priekšstats par suņa labturību. Rumjancevas ieskatā, mainot suņu labturības prasības, ir jāparedz pārejas periods, kā arī suņa īpašnieki jāinformē par alternatīviem veidiem, kā turēt suni, piemēram, pie troses, jo tādējādi suns var vieglāk kustēties un sevi aizsargāt gadījumā, ja tas ir nepieciešams.
Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) atsaucās uz savu veterinārārsta pieredzi, norādot, ka suņu turēšanai pie ķēdes ir vairākas negatīvas blaknes, piemēram, šādā veidā dzīvniekam nav iespējams normāli socializēties, šādiem dzīvniekiem ir tik pat kā neiespējami sniegt veterināro palīdzību, tāpat šādos apstākļos suņi sevi traumē.
Dūrītis pateicās iniciatīvas autoriem un aicināja šo priekšlikumu turpināt vērtēt.
Komisija vienojās nodot minēto iniciatīvu izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!