Šā gada 1.janvārī minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” piektdien publicētie dati.
Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā ir vienīgi Bulgārijā (332 eiro).
700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā mēnešalga nepārsniedz arī Rumānijā (515 eiro), Ungārijā (542 eiro), Horvātijā (624 eiro), Slovākijā (646 eiro), Čehijā (652 eiro), Igaunijā (654 eiro) un Polijā (655 eiro).
Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro mēnesī.
Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro), Nīderlandē (1725 eiro), Beļģijā (1658 eiro), Vācijā (1621 eiro) un Francijā (1603 eiro).
Lielākā minimālā mēnešalga ES ir gandrīz septiņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga.
Valsts noteiktas minimālās algas pašlaik nav Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
avots: nra.lv
Tad te vajadzēja otru grafiku klāt pa produktivitāti…. un tur atpalicībā nevienam mūs nesasniegt..Arī par minimālo algu kaut kas ir jāzidara … bet ne jau pie mums… un tad te blēšana un ekonomistu amatieru blēšana ir beigusies pie arodbiedrībām vai kādām sektām
atbilstoši produktivitātei un padarītajam. Par to mums ir visvairāk padomjuuz 10 tkst iedzīvotājiem pasaulē un visvairāk putnu torņu!
Arī viszemākā produktivitate, vismazāk bērnu klaē uz vienu skolotāju, visvairāk grants ceļu kili=ometru uz vienu iedzīvotāju utt., bet visvairāk putnu torņu, visvairāk valsts un pašvaldību kalpotāju uz 10 tkst. iedzīvotājiem ar vislielāko administratīvo slogu un izmaksām uz vienu iedzīvotāju. Vēl simtiem analogu brīnumzemes ra’dītāju mums ir tādi, kuru nevienam nav lemts pārsniegt nekad.