Ņemot vērā jauniešu zemo interesi par dabas un inženierzinātnēm, kā arī nepietiekamo izglītības līmeni jauno studentu vidū, ir radusies ideja izveidot jaunu eksakto zinātņu izglītības iestādi – STEAM liceju, ceturtdien Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ikgadējās konferencē pastāstīja mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde.
Liceja nosaukumā STEM abreviatūrai, kas ietver dabas zinātņu un tehnoloģiju priekšmetus, pievienots arī burts “A”, kas apzīmē “Arts” jeb mākslu. Liceja nosaukumā tā pievienota kā norāde uz radošumu un uz lietotāju orientētu dizainu. Plānots, ka STEAM liceja A daļas mācību programma būs kā atbalsts 10.-12.klašu skolēniem zināšanu uzlabošanā matemātikā, ķīmijā un fizikā, savukārt B daļas programma būs pielāgota mūžizglītības un profesionālās pārkvalifikācijas nepieciešamībai, veidojot kursus pēc nozaru pieprasījuma.
Binde skaidroja, ka tas būs kā starpposms starp vidusskolu un augstskolu, vienlaikus palīdzot topošajiem studentiem gūt padziļinātas zināšanas interesējošajās zinātnēs un profesionāļiem celt kvalifikāciju jau zināmās jomās.
STEAM liceja projekta ideja un stratēģiskais redzējums tapis LMT sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).
Plānots, ka STEAM liceja darbības sagatavošanā un nodrošināšanā varētu tikt iesaistītas Valsts prezidenta kanceleja, Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija.
“Pieprasījums pēc speciālistiem ar tehnisku vai eksaktu izglītību arvien turpina pieaugt, taču jauniešu interese par dabas un inženierzinātnēm samazinās. 2020.gadā centralizētos eksāmenus fizikā kārtoja 5% vidusskolēnu un ķīmijā – tikai 3%. Novērojama arī tendence, ka pat jaunieši, kuri vēlētos studēt šajās jomās, no skolas sola augstskolā nonāk nepietiekami sagatavoti,” sacīja Binde.
Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā eksporta un inovāciju attīstību, stratēģiski izvērtējot situāciju izglītībā un darba tirgū ilgtermiņā, ir skaidrs, ka Latvijas izglītībai ir nepieciešams spēcīgs atbalsts no malas. “STEAM licejs būs izglītības iestāde, kas aizpildīs zināšanu robus vidusskolēniem, lai viņi būtu pilnībā sagatavoti eksakto zinātņu studijām. Tā arī sniegs iespēju pārkvalificēties speciālistiem, kuri vēlas atjaunināt savas zināšanas saskaņā ar jaunākajām tehnoloģiju inovācijām,” skaidroja Binde.
STEAM liceja projekta realizēšanā sadarbosies vairākas institūcijas. Kā projekta galvenie virzītāji būs LDDK un RTU, ar satura izstrādi plāno iesaistīties arī LMT un citi uzņēmumi, gala eksaminēšanas pārbaudījumi tiks saskaņoti ar Valsts izglītības satura centru. Paredzēts, ka mācību programmas tiks izstrādātas 2022.gadā, bet darbu STEAM licejs sāks 2023.gadā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ļoti laba doma un tam jāpieliek vēl profesionālie priekšmeti, jo IZM, ja nevar apgūt naudu, pat pirkstu nepakustinās izglītības sakārtošanā.
Problēma jau nav tajā ka nav kur mācīties, bet tāpēc ka negrib. Jo vidēji tehnoloģiju jomā nemaz tik daudz nepelna. Parasts flīzētājs nopelna tikpat labi. Jā protams, labam programmētājam alga bus liela, bet tāpat labam skolotājam privātskolā, labam ārstam vai labam juristam. Jaunieši ies uz jomu, kad tur tiešām būs atdeve par ieguldīto. Tagad neatmaksājas censties, ja alga nekāda.