Valainim kļūšana par LZS biedru sāk nest augļus

Jānis Lasmanis, neatkariga.nra.lv

Gatavojoties varas pārņemšanai pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada rudenī, Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas jau domā par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam. Latvijas Zemnieku savienība savu jau izraudzījusies – trīs Saeimas sasaukumu laikā trīs politiskos spēkus mainījušo Viktoru Valaini. Viņam gan būs vēl jākonkurē ar Latvijas Zaļās partijas izraudzīto kandidātu.

Zaļo un zemnieku savienība, kas šajā Saeimas sasaukumā tika izgrūsta no to politisko spēku loka, kas veidoja koalīciju, nopietni uzskata, ka Covid-19 ar tā radītajām krīzēm un pārbaudījumiem esošajai valdībai izgaismojis pie varas esošo partiju nespēju. Tādēļ iespēja, ka varas groži atgriezīsies ZZS rokās, tiek uztverta ļoti nopietni.

Lai uzvaras brīdi sagaidītu godam, organizāciju veidojošie politiskie spēki jau sākuši veidot darāmo darbu sarakstu jeb partiju apvienības vēlēšanu programmu. Tās pabeigšanai vēl nepieciešams laiks, taču potenciālais ZZS kandidāts premjerministra amatam jau tiek meklēts. Zemnieku un zaļo vienošanās paredz, ka abas partijas izvēlēsies pa vienam kandidātam, bet labāko starp diviem izraudzīsies ZZS valde. Sava teikšana būšot arī sadarbības partneriem – partijai “Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partijai.

Uzvar mazāk pieredzējušais

Zemnieki nopietni apsvēra trīs kandidatūras – bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju un bijušo satiksmes ministru Uldi Auguli un Viktoru Valaini.

D. Reiznieces-Ozolas kandidatūra esot atkritusi pirmā. Šādu lēmumu veicinājis arī fakts, ka viņa nav izrādījusi vēlmi saņemt šo nomināciju.

Iespējams, savu lomu nospēlēja arī tas, ka viņa bija teju vienīgā ZZS pārstāve, kas skaļi runāja par nepieciešamību saraut saites ar partijas “Latvijai un Ventspilij” līderi Aivaru Lembergu. Nepamanīts, protams, nepalika arī tas, ka D. Reizniece-Ozola pati nolika Saeimas deputāta mandātu, lai pievērstos savai sirdslietai – šaham.

Zemnieku kandidāts premjera amatam tika izraudzīts aizklātā balsojumā valdē. Tādēļ valdes priekšsēdētājs Armands Krauze nekomentēja ne vēlēšanu rezultātus, ne aiz strīpas palikušos. Viņš vien norādīja, ka pēdējos gados Viktors Valainis kā politiķis ir krietni paaudzies un daudz ko arī sasniedzis.

Novērtējuši atdevi darbam

“Domāju, ka cilvēki, ar kuriem ikdienā strādāju, kuri ir biedri, kas lemj par tiem jautājumiem, novērtējuši to atdevi, ko es veltu darbam. Tas novērtējums nāk no cilvēkiem, kas ir reģionos. Tie, kas ir reģionos, redz mana darba rezultātus. Man prieks par tādu novērtējumu,” pēc nominācijas saņemšanas saka V. Valainis.

Politikā viņš parādījās līdz ar Valda Zatlera vēsturisko rīkojumu, kura rezultātā tika atlaista 10. Saeima. 11. Saeimā V. Valaini ievēlēja no Zatlera Reformu partijas, bet vēl pirms 11. Saeimas pirmās sēdes viņš ar vēl pieciem partijas biedriem pameta to un pieslējās “Vienotībai”.

Nākamajās vēlēšanās, būdams Jēkabpils partijas biedrs, viņš kandidēja no “Vienotības” saraksta, bet 12. Saeimas sasaukuma vidū izstājās gan no frakcijas, gan no partijas un, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, paziņoja, ka kandidēs no ZZS saraksta. Vēlēšanās viņš Zemgales vēlēšanu apgabalā popularitātē apsteidza ZZS ilggadējo līderi Augustu Brigmani un iekļuva Saeimā.

“Tā pieredze kaut kur bija jāiegūst. Bija jāpaiet laikam, lai es saprastu, kur man kā politiķim būt,”

tagad saka V. Valainis, kurš uzskata, ka viņa darbības uzmanības centrā joprojām ir reģionu intereses, kas daudzām citām partijām esot vienaldzīgas.

Priekam pāragri

Latvijas Zemnieku savienība ar V. Valaiņa kandidatūru nav kļūdījusies, uzskata politologs Filips Rajevskis. Viņš norāda, ka V. Valainis pierādījis savas organizatoriskās spējas, startējot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Eksperts uzskata, ka V. Valaiņa vadītās kampaņas rezultāts – 4,06% – ZZS bijis ievērojams sasniegums, ņemot vērā, ka V. Valainis nav rīdzinieks, bet ZZS nav rīdzinieku partija.

“Viņš sevi parādīja labi, parādīja savu rīcībspēju. Viņam ir arī potenciāls tajā, ka viņš ir jauns, viņš iedveš nedaudz jaunības visā tajā stāstā. ZZS vienmēr kritizē, ka lauku papu partija, ka līderu vidējais vecums nopietns. Valainis iedod jaunības momentu ZZS,”

saka politologs un atgādina, ka V. Valainis diezgan agresīvā iekšējā cīņā izcīnījis arī LZS valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu un iekļuvis arī ZZS valdē.

Te gan jāuzsver, ka V. Valainim vēl būs jākonkurē ar Latvijas Zaļās partijas izraudzīto kandidātu. Labāko no abiem kandidātiem izraudzīsies ZZS valde.

Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nevēlas pašlaik atklāt, kādus kandidātus organizācija izvērtē tālākai virzīšanai, bet kuluāros runā, ka viens no kandidātiem ir bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Ja tā, tad V. Valainim šī būs tikai pašlepnumu veicinoša nominācija, jo maz ticams, ka reitingiem lielu nozīmi vienmēr piešķirošais politiskais spēks ignorēs R. Bergmaņa atpazīstamību un augstos reitingus laikā, kad viņš bija aizsardzības ministrs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: neatkariga.nra.lv