Lieta par pensionārei nopostītajām kaņepēm joprojām Augstākajā tiesā, jo Ģenerālprokurors uzskata, ka par pazemojumu un izpostīto dārzu jāpietiek vien ar atvainošanos, nevis jāmaksā kompensācija

Pensionāre Dzidra Bruzgule Viļānu novadā, kurai policija atņēma visas kaņepes, domājot, ka tā ir marihuāna, joprojām nav saņēmusi 1500 eiro kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, lai gan kopš tiesas sprieduma pagājuši jau septiņi mēneši, vēsta LTV 4.studija.

Pagājuši jau trīs gadi, kopš Bruzgules mājās ielauzās policisti, izraujot visas kaņepes. Pensionāre palika bez kaņepju sviesta un ar iedragātu nervu sistēmu.

“Tas tā kā teātris, ja to dienu pārdzīvojumu neņem [nopietni]. Galvenais, ka nekādas skaidrības nav. Trīs gadi ne tur, ne šur. Kāda te kārtība? Tobrīd tas bija pārdzīvojums, bez šaubām. Kad tur demolē, visu izrauj, aizved, kad tu labi zini, ka viņas ir tīrs produkts, uztura kaņepe. Un tur nodemolē, aizved. Tas tā kā “Neprāta cenā”, ķinītis bija savulaik,” sajūtās dalījās sieviete.

Toreiz policisti izrāva 363 kaņepju krūmus, sastūķēja maisos un aizveda uz ekspertīzi. Tās rezultāti nebija sensacionāli – narkotikas zaļie augi nesaturēja.

Policisti Dzidrai gan atvainojās – esot pārcentušies. Tomēr kundze taisnību meklēja tiesā. Sākotnēji tiesa lēma atlīdzināt 27 eiro par izrautajām kaņepēm, bet noraidīt nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tomēr šī gada janvārī Administratīvā apgabaltiesa lēma daļēji apmierināt Dzidras pieteikumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzību saistībā ar īpašumā veikto kratīšanu un uzlika par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt pensionārei radīto skādi 1500 eiro apmērā. Ir pagājuši 7 mēneši, bet nauda joprojām nav saņemta.

“Piešķīra tos 1500 eiro, bet pārsūdzēja Ģenerālprokuratūra uz Augstāko tiesu. Un no Augstākās tiesas vēl nav nekādas atbildes, nav rezultātu,” pastāstīja pensionāre.

Ģenerālprokuratūrā skaidroja – tiesa, daļēji atbalstot Dzidras pieteikumu, nav veikusi pietiekamu izmeklēšanu, jo likumsargu pieredzē ir fiksēti gadījumi, kad narkotiskās kaņepes aug zem klajas debess, nevis kā pagrīdes audzētavās – speciāli izveidotās siltumnīcās. Tāpēc vērtējams, ka policisti nav pārkāpuši pilnvaras, vien veikuši savu darbu, lai novērstu iespējamu likumpārkāpumu.

Tātad – Administratīvās apgabaltiesas lēmumu Ģenerālprokuratūra pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, jo uzskata, ka kundzei par pazemojumu un izpostīto dārzu jāpietiek vien ar atvainošanos. 

“Tiesa, pārvērtējot kriminālprocesa veiktās kratīšanas pamatotību, pārkāpusi savas kompetences robežas, kā arī nav veikusi vispusīgu un objektīvu pierādījumu pārbaudi un nav ievērojusi vienlīdzības principu,” komentēja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka. Pēc viņas teiktā, Augstākajā tiesā jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vēl nav izlemts.

“Tā interesanti. Līdzīga prāva kā Lembergam. Tā tāda tā kā ņirgāšanās par cilvēku. Paskat, trīs gadi… Man personas kods jāskatās. Taču dzīve var izbeigties un nedabūt nekādu rezultātu par tām kaņepēm,” uzsvēra Bruzgule.

Augstākajā tiesā norādīja, ka, ja lieta nav prioritāra, tad līdz brīdim, vai izlemt ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, paiet mēnesis.

“Tālāk notiek sagatavošanās rīcības sēdei, un šādā procesa stadijā jau notiek kasācijas sūdzības jeb pārsūdzības sūdzības izvērtējums, pastāvošās tiesu prakses analīze, lai noteiktu, vai ir pamats uzsākt kasācijas tiesvedību lietā. Un Administratīvo lietu departamentā šis termiņš ir  vidēji desmit mēneši. Gadījumā, ja tiek izlemts tas, ka tiek ierosināta kasācijas tiesvedība, tad šī lieta tiek sagatavota izskatīšanai. Un šis laiks no rīcībsēdes lēmuma līdz lietas nodošanai izskatīšanā kasācijas kārtībā līdz pilnam nolēmumam vēl paiet no četriem līdz sešiem mēnešiem. Konkrētā lieta ir saņemta Augstākajā tiesā februārī. Tātad ir pagājuši septiņi mēneši. Līdz ar to

vēl šogad lietā noteikti būs rīcības sēdes lēmums,” par tiesu praksi stāstīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Baiba Kataja.

Gaidot kārtējo tiesas sēdi, pensionāre savā dārzā turpina rūpēties par kaņepju stādiem – tie tur aug no paaudzes paaudzē. Viņa smej – šķirni gluži vai “sertificējusi” Valsts policijas ekspertīze, apliecinot, ka tās nav narkotiskas un ir izmantojamas pārtikā. Šogad raža jau novākta, un kaņepju krūmi novietoti žāvēties. Pēc tam no tiem tiks ievāktas sēklas.

“Tagad man, kā es smejos, ar likumu ir jānes tās kaņepes, jāprezentē. Nu, kā – es taču baronese, man jānes ciema kukulītis līdzi. Man vienmēr jāatzīmējas, ka baronese esmu! Ar kaņepēm. Ar kaņepju sviestu vai tamlīdzīgi, vai ar kādu dzērienu,” uzsvēra Bruzgule.

Par viņas dārzā augošajām kaņepēm esot ieinteresējušies arī selekcionāri un audzētāji Latvijā. Iespējams, šo seno kaņepju šķirni sauks pavisam vienkāršā vārdā – “Dzidra”.

Kā zināms, 2018. gada augustā Viļānu novada Dekšāres pagastā pie saimnieces Dzidras Bruzgules atbrauca Valsts policijas darbinieki. Bija ierosināts kriminālprocess, un neviens negribēja pensionārei noticēt, ka kaņepes viņas dārzā ne tikai atbaida Kolorado vaboles, bet arī ir veselīga pārtika. Policisti izrāva 363 kaņepju stādus un aizveda uz ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai šīs kaņepes satur narkotiskas vielas. Tās neatrada,  kriminālprocesu izbeidza.

Bruzgule pēc piedzīvotā konsultējās ar juristiem, kuri ieteica – jāpieprasa no policistiem kompensācija par zaudējumiem un sagādātajiem pārdzīvojumiem. Sākumā tiesa lēma, ka Bruzgule par kaitējumu prasīto 4000 eiro vietā kompensācijā saņems tikai 27 eiro. Tomēr beigās tika daļēji apmierināta prasība arī par nemateriālo kaitējumu, nosakot, ka valstij kaņepju audzētājai jāmaksā 1500 eiro kompensācija.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv