Migrantu krīze uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas var ietekmēt arī Latviju, tādēļ Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs jau šobrīd aicina tiesu sistēmā apzināt iespējamos riskus un paredzēt to novēršanas modeļus.
Vēstulē, ko priekšsēdētājs nosūtījis visiem Tieslietu padomes locekļiem, uzmanība vērsta uz to, ka migrantu skaits, kas šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, palielinās. Ja šī tendence turpināsies, pastāv pietiekami liela varbūtība, ka migrantu jautājumu risināšana prasīs no tiesu sistēmas daudz vairāk resursu, nekā šobrīd ir tiesu rīcībā.
Uzturēšanās atļauju lietas, kas Latvijas tiesās izskatāmo lietu kopējā apjomā veido salīdzinoši mazu daļu, šobrīd izskata deviņi tiesneši. Lai gan migrantu lietas pārsvarā skars administratīvo tiesu, tomēr arī vispārējās jurisdikcijas tiesām slodze var pieaugt, jo tiesas varētu saņemt ar migrantiem saistītas krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas, iespējams, būs jārisina arī civiltiesiskie strīdi. Līdz ar to tiesu sistēmas resursi neprognozēta minēto lietu pieauguma gadījumā varētu būt ierobežoti un radīt nopietnus riskus tiesu sistēmai kopumā.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs norāda: tā kā bēgļu jautājumos problēmas parasti nāk pēkšņi un lavīnveidīgi, jau šobrīd ir jāmēģina apzināt iespējamos riskus un rīcību to novēršanai. Šobrīd “atslēgas punkti” ir tiesnešu skaits, kas izskata šo lietu kategoriju, un adekvāti atbalsta personāla resursi, it īpaši apmācīti tiesnešu palīgi un papildu atbalsta personāls – sekretāri un kancelejas darbinieki. Tāpat tiesām jāpārzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas aktuālā judikatūra šajos jautājumos, kā arī jābūt informācijai par aktuālo situāciju valstīs, no kurām paredzami ieceļotāji (šobrīd Lietuvā tie ir no Afganistānas, Kamerūnas, Irākas, Sīrijas). Tiesu rīcībā jābūt nepieciešamo tulku, kā arī attiecīgo vēstniecību kontaktinformācijai. Visbeidzot – jāapzina tiesu iespējas izmantot konvoju vai rīkot attālinātās tiesas sēdes, saslēdzoties ar bēgļu izmitināšanas centriem, jo īpaši, ja tiks veidoti jauni pagaidu centri.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs aicina tieslietu ministru sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju nodrošināt situācijas attīstības monitoringu un būtisku izmaiņu gadījumā savlaicīgi sniegt aktuālo informāciju Tieslietu padomei.
Senāta Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai uzdots apzināt aktuālo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru migrantu jautājumu risināšanā.
Tieslietu padomes priekšsēdētāja informācija darīta zināma arī visu tiesu priekšsēdētājiem.
“Šobrīd situācija neprasa aktīvu rīcību, tāpēc paliekam novērošanas režīmā. Cerēsim uz labāko, bet sāksim pamazām gatavoties sliktākajam,” aicina Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: AT Senāta mājaslapa