Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi garīgo veselību vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem provizoriskie dati.
Aptaujā 52,8% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pauduši uzskatu, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, tikmēr 46,3% iedzīvotāju uzskata, ka tā neatstāja nekādu ietekmi, bet 0,9% iedzīvotāju Covid-19 krīze ietekmēja pozitīvi.
Vienlaikus aptaujā secināts, ka sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes ietekmei – 55,1% sieviešu un 49,5% vīriešu apgalvojuši, ka izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.
Pieaugot aptaujāto vecumam, negatīvā Covid-19 ietekme uz garīgo veselību samazinās: 59,1% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir izjutuši negatīvo ietekmi, savukārt 25-49 gadus vecu iedzīvotāju vidū uz pandēmijas negatīvo ietekmi norāda 56,3%.
Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vidū (50–64 gadi) negatīvo ietekmi izjūt 54,1%, bet starp senioriem (65 un vairāk gadu) – 47,2%.
CSP līdz 30. jūnijam veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Šajā aptaujā tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties attālināti. Provizoriskie dati ir iegūti no 3036 mājsaimniecību un 5148 personu atbildēm, kas ir aptuveni puse no gaidāmo atbilžu skaita.