Pirms nedēļas TV3 raidījums “Nekā Personīga” jau ziņoja par kriminālprocesu, kas sākts pret Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem. Viņi bija no baseina vadības saņēmuši sāpju naudu par traģisko nelaimi, bet nebija to uzrādījuši savās deklarācijās. Šonedēļ par iespējams nesamērīgo vēršanos pret abiem vecākiem Saeimā skaidrojumu sniegt tika aicināts ģenerālprokurors.
Tomēr viņš gan deputātiem, gan arī intervijā “Nekā Personīga” apgalvo – lieta sākta un izmeklēta pamatoti. Pārkāpums, iespējams, ir formāls, bet likums par lielu summu nedeklarēšanu paredz kriminālatbildību.
Advokāts Edgars Pastars, vērtējot šo lietu, atzīst, ka ir lietas, ko var saprast un ir lietas, ko principā nevar saprast. “Ja mēs atejam no likuma burta, bet paskatāmies uz būtību – šis ir gadījums, ko neatceros sen. Ir daudz visādu jokainu lietu redzēts, bet kaut kas tāds vēl nebija”, norāda advokāts.
Vairāki šonedēļ aptaujātie juristi un advokāti pārmet policijai, VID un prokuratūrai, ka, tā vietā, lai atvainotos vecākiem, ka ir “pāršauts pār strīpu”, notiek skaidrošanās, ka likums šādu rīcību pieprasīja. Un pie vainas ir nevis izmeklējošo iestāžu formālā pieeja, bet Saeimas slikti un neprecīzi uzrakstīti likumu panti.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins “Nekā Personīga” sacīja: “Likums nav instrukcija. Likums ir domāts cilvēkiem, kas strādā ar galvu. Kas tieši analizē un mēģina saprast saturu. Ja mums būtu vajadzīga mehāniska pieeja, mums prokuroru un tiesnešu vietā būtu datori, kas visu precīzi aprēķinātu. Un šeit nebija gadījums, kur bija jāizmanto krimināltiesiska norma. Nevis tāpēc, ka tas nebija ļoti labi, jo tam nebija arī juridiska pamata. Un fakts, ka visa tā situācija sākas ar ļoti lielu nelaimi, no cilvēkiem, kas strādāja, tas bija ignorēts.”
Lietas būtība saistīta ar Krimināllikuma 219.pantu, kas nosaka, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt pat ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Pants uzrakstīts tā, ka tik bargu sodu var piemērot gan amatpersonai, kas apzināti slēpusi miljonus ofšoros, gan vecākiem, kuri saņēmuši par 10 000 eiro lielāku kompensāciju pēc traģiskas bērna nāves.
KRIMINĀLLIKUMS
219.pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas
(2) Par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, —soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
“Ir absolūti būtiska atšķirība, vai korumpēta amatpersona ar advokātu palīdzību mēģina zīmēt shēmas, lai noslēptu, ko viņš korupcijas rezultātā “sagrābies”, – tas ir viens stāsts. Otrs stāsts – parasts cilvēks, kas nekad nav saskāries ne ar kādu nodokļu likumdošanu, kuram dzīvē var būt nekad nav bijušas tādas summas, kura būtu pakļaujamas šādai deklarācijai,” spriež Saeimas deputāts (JKP), bijušais vecākais izmeklētājs Valsts ieņēmumu dienestā Juris Rancāns.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns Rancānam jautāja, vai viņš tādējādi uzskata, ka krimināllieta bija pareizi uzsākta un novesta līdz loģiskam noslēgumam, uz ko Rancāns atbildēja apstiprinoši. “No likuma viedokļa pazīmes ir, uzsākt varēja, varēja lemt arī neuzsākt, bet, ja izmeklēšanas iestāde to ir lēmusi un virzījusi uz prokuratūru, tad prokuratūrai bija vissaudzīgākais un atbilstošākais risinājums – izbeigt, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības,” pauda Rancāns.
Hronoloģija deklarāciju lietai bijusi šāda:
2018.gada 20.jūnijā abi bojāgājušā zēna vecāki noslēdz vienošanos ar SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Dažas dienas vēlāk savos bankas kontos viņi saņem kompensāciju. Kā tas ir apliecināts centra valdes priekšsēdētāja vēlāk sniegtajās liecībās policijai, nauda uzskatāma kā kompensācija kriminālprocesa ietvaros. Likums nosaka, ka no šādas kompensācijas nodokļi nav jāmaksā.
Pēc gada, 2019.gada 29.maijā, zēna māte iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) savu ikgadējo deklarāciju. Kompensācijas summu neuzrāda.
2020.gada sākumā deklarāciju VID iesniedz tēvs. Arī viņš dokumentā summu nenorāda.
Izmeklētāji, kuri jau vairāk nekā divus gadus tobrīd izmeklē, kurš vainojams noslīkušā zēna nāvē, 2020.gada 28.septembrī bankai “Luminor” pieprasa tēva konta izrakstu. “Swedbank” – ziņas par darījumiem mātes un “Olimpiskā centra “Ventspils”” kontos.
2020.gada 20.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālās nodaļas vecākā inspektore Baiba Ansberga secina – baseina lietas izmeklēšnas ietvaros esot “iegūtas aptuvenas ziņas”, ka vecāki ar olimpisko centru slēguši vienošanos, saņēmuši naudu. Bet to līdz 2019.gada 1.aprīlim nav deklarējuši. Inspektore Ansberga uzskata, ka notikušais uzskatāms par noziegumu pret tautsaimniecību un nosūtāms tālākai izmeklēšanai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei.
Šajā pašā dienā policija nosūta vēstuli “Olimpiskajam centram “Ventspils”” , Ventspils domei un Latvijas Olimpiskajai komitejai, lai pieprasītu vienošanās dokumentu ar vecākiem, par kura esamību esot kļuvis zināms izmeklētājiem. Vienošanos policija pieprasa izsniegt arī advokātam, kurš iesniegumā atbild, ka policijai likums šādu informāciju no advokāta prasīt aizliedz.
Latvijas Olimpiskā komiteja atbild policijai – Ventspils baseina vadība rīkojusies atbilstoši visiem tiesību aktiem. Rakstīts arī Valsts kontrolei – tā atbildējusi, ka bez revīzijas kompensācijas izmaksāšanas pamatotību policijas uzdevumā izvērtēt nevar.
Gandrīz mēnesi pēc lietas nosūtīšanas VID 2020.gada 10.novembrī prokurors Nauris Pinkovskis, kurš uzrauga “Ventspils baseina lietas” izmeklēšanu, aiziet uz abām bankām un apskatās abu vecāku un Ventspils baseina kontus un secina, ka tajos ir redzami kompensācijas izmaksa un saņemšana.
Desmit dienas vēlāk, 2020.gada 20.novembrī, pret abiem vecākiem VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti divi kriminālprocesi.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors apgalvo – vecākiem izmeklētāji esot prasījuši viedokli par kompensācijas saņemšanu, bet viņi atteikušies sniegt liecības. Bet vecāku advokāts Didzis Vilemsons apgalvo, ka izmeklētājiem uz galda jau bijis sagatavots dokuments, kurā abi vecāki atzīti par aizdomās turamajiem.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš uz jautājumu, vai savādāk rīkoties nebija iespējams, norāda, ka nevar atbildēt par citām valsts iestādēm, taču VID citādāk rīkoties nebija iespējams. “Tas nav iesniegums no kādas personas par viņa aizdomu, ka varētu vai nevarētu būt izdarīts noziegums. Te jau tika saņemts materiāls ar konkrētu norādi, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts. Tie materiāli tika izdalīti, saskaņoti ar uzraugošo prokuroru. Līdz ar to mums citas iespējas nemaz nebija,” skaidro Podiņš.
“22.februārī mēs ieradāmies un tur jau konstatējām to, ka uzaicināšanas iemesls ir abu vecāku atzīšana par aizdomās turētajiem par šī noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas, protams, maigi sakot, bija pārsteigums. Iepazīstoties ar šo lēmumu un pārrunājot jautājumu ar izmeklētāju, mēs arī pieteicām lūgumu izbeigt šo kriminālprocesu. Izmeklētājs konceptuāli mūsu viedoklim un redzējumam piekrita, bet viņš saka, ka tas nav viņa kompetences jautājums. Ja nekļūdos, tad tās pašas dienas vakarā vai nākamajā dienā tomēr saņēmām paziņojumu, ka mūsu lūgums ir noraidīts un līeta ir nosūtīta u prokuratūru,” apliecina cietušās ģimenes advokāts Didzis Vilemsons.
5.martā prokurore Rūta Leišavniece pieņem lēmumu saukt abas personas pie kriminālatbildības.
10.martā noslīkušā bērna vecāki un advokāts ierodas pie prokurores. Viņa piedāvā lietu izbeigt, bet tad paliek spēkā nosacīts sods abiem vecākiem – pārbaudes laiks pusgads. Viņu aizstāvis skaidro – šajā situācijā rīcības iespējas bijušas tikai divas.
Cietušās ģimenes advokāts Didzis Vilemsons: “Vai nu mēs piekrītam celtajai apsūdzībai, vai nu mēs tai nepiekrītam, tad lieta tiek sūtīta uz tiesu. Ņemot vērā, ka abi vecāki ir noguruši no visa šī procesa, tad tā bija viena no iespējām piekrist, neko neliecināt, ko mēs arī izdarījām taktisku apsvērumu dēļ, lai iegūtu laiku, jo nākošajā dienā es uzrakstīju prokurorei pieteikumu par šī Kriminālprocesa izbeigšanu – tas ir 11.martā. Šis mans lūgums prokuratūrā tika saņemts 12.martā un 16. martā tas tika noraidīts nevis tāpēc, kā šobrīd izskan, ka process jau ir bijis izbeigts, bet tāpēc, ka mans lūgums un tajā norādītie argumenti prokurores ieskatā nav bijuši pamatoti.”
Vecāku advokāts un ģenerālprokurors ir atšķirīgās domās, kā šajā gadījumā jātulko likumi. Juris Stukāns atsaucas uz likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā teikts – ja ienākumi pārsniedz 10 tūkstoši eiro gadā, deklarācija jāiesniedz tekošā gada laikā. Ja tas nav noticis – tas ir pārkāpums. Papildināt vai labot neuzrādīto lielā apmēra summu deklarācijā nevar.
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība
2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 euro gadā, izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38., 39. un 40.punktā minētos pabalstus vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātos pabalstus, kā arī šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 31.punktā minētos ienākumus. Deklarācijā neuzrāda algota darba ienākumus, kurus izmaksā mikrouzņēmums atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī saimnieciskās darbības ienākumu, kas gūts mikrouzņēmumā. Deklarācijā neuzrāda šā likuma 8.panta 4.1 daļā minēto ienākumu.
Vecāku advokāts uzskata – šis pats likums un likums par nodokļiem un nodevām deklarāciju ļauj labot turpmākos 3 gadus. Vecāki to izdarījuši. Kaitējums tautsaimniecībai nav izdarīts. Tāpēc principiāli viņi arī nepiekrīt kriminālprocesa izbeigšanai tā kā to piedāvājusi prokurore. Jo šādā scenārijā vecāki netiek reabilitēti. Vienkāršoti sakot – tiek pateikts, ka viņi bija vainīgi, bet sodu nesaņems.
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
30. pants. Maksātāja tiesības
Maksātājam ir šādas tiesības:
6) iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām“;
Likums “Par nodokļiem un nodevām”
16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības
6) iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā (ja deklarācijas labojums vai precizējums izriet no transfertcenas korekcijas, — piecu gadu laikā) pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1 daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2 daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;
Ģenerālprokurors Juris Stukāns komentējot to, kāds ir noziedzīgais nodarījums un kāds ir kaitējums, skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumu kaitējums šajā gadījumā netiek prasīts. “Tas ir formāls sastāvs, kur darbības izdarīšana vai neizdarīšana izraisa kriminālatbildību,” viņš norāda.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”): “Nodoms, attieksme, tur ir arī zināma ļaunprātība. Ja cilvēks domā, ka es neiesniegšu deklarāciju, jo tad visi uzzinās, ka man ofšorā kaut kas ir, jā, tad tas ir nodoms. Ja kāds domā – esmu amatpersona, es visu saprotu, bet nu šo es nenorādīšu – jā – te ir nodoms. Bet, ja cilvēkiem nav nekāda labuma no tā, nu man ļoti grūti… Nav skaidrs, kur viņi to nodomu konstatēja.”
“Manuprāt, procesa virzītājam būtu bijis jāvērtē, vai šis nodarījums ir radījis tādu kaitējumu, lai par to personu sauktu pie kriminālatbildības. Un, iespējams, ka te varēja paskatīties, vai te nav piemērojams Krimināllikuma 58.pants 1.daļa, kurā tiek noteikts, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu, ka izdarījusi maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu. Un savukārt likumā par spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību, cita starpā, par maznozīmīgu noziedzīgo nodarījumu saprot tādu nodarījumu, ar kuru radītais ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels. Līdz ar to – es navaru teikt, ka konkrētajā lietā tas ir viennozīmīgi bijis, bet izvērtēt to, manuprāt, varēja,” norāda Zvērināta advokāte Diāna Hamkova.
“Nosacīta atbrīvošana no soda nav reabilitējoša un mēs tai nepiekritīsim. Un šajā gadījumā – paskatāmies par ko mēs šeit runājam un kādi ir bijuši faktiskie apstākļi. Es uzskatu, ka tas ir nesamērīgi,” pārliecināts cietušās ģimenes advokāts Didzis Vilemsons.
Saeimas deputāta Andreja Judina Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē šo otrdien parlametārieši izvaicāja ģenerālprokuroru par to, kāpēc rīcība pret vecākiem bijusi tik barga. Secināts – Krimināllikuma pants ir neskaidrs un arī nākotnē varam piedzīvot līdzīgus gadījumus. Tāpēc tuvākajā laikā varētu lemt par to mainīšanu.
N.P.: To visu klausoties, rodas sajūta kā, kad cilvēki teica – nedod Dievs Covid-19 laikā nonākt slimnīcā, daudziem rodas sajūta – nedod Dievs – nonākt saskarē ar policiju, VID vai prokuratūru. Ka tā attieksme var būt tik sausa, bez šī te subjektīvi cilvēcīgā faktora. Kaut vai paskaidrojot, ka jūs varējāt rīkoties tā, bet nevis ejot šo te ceļu, kuru prokuratūra iet.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns: “Nē, redziet, jūs atkal mēģināt droši vien savu pagājušās nedēļas tēlu glābt. Bet nē – tas tā nav. Ja šī sieviete un šis vīrietis atnāktu uz VID un pajautātu, kādā veidā viņiem jāaizpilda un vai viņiem ir jānorāda šis darījums, tad viņiem tas tiktu izskaidrots un nekāda pārkāpuma nebūtu. Tur tā lieta. Kāpēc viņi neatnāca un nepaskaidroja. Bet viņi ir rīkojušies. Un, ja cilvēks ir rīkojies, vēlreiz – ne mēs izdomājam Krimināllikuma pantus. To pieņem parlaments.”
“Mums parasti patīk vainot likumus un nevis tā piemērotājus un, ja mēs turpināt šajās sliedēs, ja mēs vainojam likumu, tad, iespējam, varētu būt iespējams likumdevējam jāpadomā par to, ka, ja persona nav nodeklarējusi ar nodokli neapliekamu ienākumu un tas veido šo lielo apmēru, ka kriminālatbildība šajā gadījumā tomēr netiktu piemērota,” vērsa uzmanību advokāts Edgars Pastars.
“Viņi pazaudēja bērnu un man ļoti žēl, ka tagad mēs publiski būtībā viņiem atgādinām par šo nelaimi, kas notika viņu dzīvē. Tur bija jāpieliek punkts! Bet mums tagad diskusijas notiek,” iebilda Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Kā liecina Ventspils lietas materiāli, izmeklētāji formāli centās pārbaudīt kompensācijas izmaksāšanas tiesiskumu un vai “Olimpiskais centrs “Ventspils”” to varēja darīt. Pajautāts viedoklis Latvijas Olimpiskajai komitejai un Valsts kontrolei. Pēc atsūtītajām atbildēm secināts, ka “Olimpiskais centrs “Ventspils”” pārkāpumu nav izdarījis. Un tad viss izmeklēšanas smagums tālāk vērsts pret abiem vecākiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Skaties.lv
tik tieshaam ljoti ” netradicionaala ” domaashana…
Šis gadījums traģiski atspoguļo to, kas notiek mūsu valstī. Ir baisi, ka ģenerālprokurors jau sāk atgādināt pēc savas nežēlības Višinski – viņš arī tikai formāli pildīja likumu. Arī Stukāns uzskata, ka likums nav saistāms ar parastu cilvēcību. Aizmirsts ir jēdziens likuma gars. Pastāv tikai burts, un tas ir visvarens. Bet šis likuma burts nez kāpēc sit tikai pa vārgajiem. Kad KNAB veica pārbaudi par vakcīnu iepirkumu un konstatēja, ka noziedzīgs nodarījums nav noticis, pārsteigta, protams nebiju. Jo drīz jau parādījās nokaunējusies Viņķele, kura atzina, ka tā bijusi viņas politiska un stratēģiska kļūda. Pirms tam gan šī kundze bezkaunīgi meloja, ka… lasīt vēl »
Un tad tagad mums ir tāds ģenerālprokurors. Žēl to cilvēku, kuriem kaut reizi dzīvē nākas sakarties ar šo kantori. Kā var tik ļoti neieredzēt savu tautu, cilvēkus? Kā var nejust līdzi vecāku drausmīgajām sāpēm un meklēt, kur varētu viņiem piesieties un pataisīt par noziedzniekiem,Mēs neesam juristi, mēs nedzīvojām nepārtrauktā vainas sajūtā, ka esam kaut ko pārkāpuši, bet acīmredzot nāksies. Man reāli paliek bail.
Man žēl, ka esam tik naivi, un neesam iemācījušies visu laiku stāvēt pusboksa stājā, gaidot kārtējo varas sitienu.
visi šie augsti apmaksātie cilvēki tērē visu šo laiku un nervus tikai tāpēc ka likumā ir kkas rakstīts un cilvēks parastais izlaiž vienu aili. Kompensācija pat nebija ienākums, galu galā cilvēks ir zaudējis dēlu un tur pat nav jāmaksā nodokļi. Šitas ir kkāds Kafkas dzejolis… + ļoti interesants signāls parastajiem cilvēkiem par to, kas notiks ja viņi nebūs pietiekami juridiski un finansiāli kompetenti lai savlaicīgi visu datētu. Labu veiksmi tiem, kam ir zemāk par 12. klašu izglītību un principā arī pārējiem kas nav juristi un/vai ekonomisti. It kā 2021. gads, it kā neesam PSRS, bet vēl aizvien metodes tās pašas… lasīt vēl »
Ir reāli sūdīg dzīvot ar apziņu, ka valsts un tā saucamās tiesībaizsardzības iestādes ir pret tevi, pret tautu. Vairs nebrīnos un nenosodu daudzos aizbraucējus. Iemeslu palikt šeit kļūst arvien mazāk. Es varu raudāt, cik ļoti es mīlu šo zemi, savu pilsētu, savu ģimeni, Jāņus, dziesmu svētkus, bet ierēdniecība, šie izdzimteņi, dara visu, lai mēs te dzīvotu labākajā gadījumā kā cietumā.