Edmunds Cepurītis

14. Saeimas deputāts, “Progresīvie”

Edmunds Cepurītis ir Latvijas politiķis, vides zinātnes speciālists un partijas Progresīvie pārstāvis. Viņš bijis Rīgas domes deputāts, vadījis pašvaldības Mājokļu un vides komiteju, bet 14. Saeimā ieņēmis Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja amatu.

Cepurīša politiskā darbība galvenokārt saistīta ar vides aizsardzību, klimata politiku, enerģētiku un mežsaimniecību. Viņa darbības laikā Rīgas domē izcēlās arī konflikts ar pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko, kurš politiķim izteica pārmetumus par iespējamu iejaukšanos iepirkumā. SM

Galvenie biogrāfijas fakti

• Dzimis: 1991. gada 19. jūlijā.
• Izglītība: dabaszinātņu maģistrs vides zinātnē.
• Profesija: vides politikas speciālists, politiķis.
• Politiskā piederība: partija “Progresīvie”.
• 2020-2022: Rīgas domes deputāts, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs.
• 2022-2026: 14. Saeimas deputāts.
• 2023-2026: Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs (līdz 17. jūnijam).
• Starptautiskā darbība: Latvijas delegācijas pārstāvis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Izglītība

2013 – Latvijas Universitāte. Bakalaura grāds vides zinātnē.

2016 – Latvijas Universitāte. Dabaszinātņu maģistra grāds vides zinātnē.

Studējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē.

Profesionālā karjera

Pirms ievēlēšanas pašvaldībā un Saeimā Cepurītis darbojās vides aizsardzības nevalstiskajā sektorā.

Viņš strādājis Latvijas Dabas fondā un Vides izglītības fondā, kur piedalījies vides politikas un izglītības projektu īstenošanā. Bijis arī biedrības “Zero Waste Latvija” valdes loceklis.

Viņa profesionālās darbības galvenie virzieni bijuši atkritumu samazināšana, depozīta sistēmas ieviešana, klimata pārmaiņu ierobežošana un dabas aizsardzība.

2017.-2018. gadā Cepurītis aktīvi piedalījās diskusijās par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, atbalstot tās izveidi.

Politiskā karjera

2018. gads – pirmā kandidēšana Saeimas vēlēšanās. Cepurītis kandidēja no “Progresīvo” saraksta, taču partija Saeimā neiekļuva.

2019. gads – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kandidēja no “Progresīvo” saraksta, priekšvēlēšanu kampaņā uzsverot klimata politiku un nepieciešamību mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas.

2020. gads- ievēlēšana Rīgas domē. Cepurītis kļuva par Rīgas domes deputātu un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš bija iesaistīts pašvaldības vides politikas, atkritumu apsaimniekošanas, mājokļu un pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos.

2022. gads – ievēlēšana 14. Saeimā. Cepurītis tika ievēlēts parlamentā no “Progresīvo” saraksta un nolika Rīgas domes deputāta mandātu.

2023. gada septembris – 2026. gada jūnijs. Vadīja Saeimas Eiropas lietu komisiju, kuras pienākumos ietilpst Latvijas pozīciju izskatīšana Eiropas Savienības jautājumos.

14. Saeimā darbojies arī Ārlietu komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā.

15. Saeimas vēlēšanas (2026)

2026.gada 3. oktobra vēlēšanās partija “Progresīvie” saņēma 7,879% balsu un ieguva 10 deputātu mandātus. Centrālā vēlēšanu komisija galīgos rezultātus apstiprināja 16. oktobrī.

2026. gada 15. Saeimas vēlēšanās Edmunds Cepurītis netika ievēlēts. Viņa pārstāvētā partija “Progresīvie” ieguva 10 deputātu vietas.

Skaļākie skandāli un pretrunas

1. Aļeksejenko apsūdz Cepurīti mēģinājumā ietekmēt pašvaldības iepirkumu (2021)

2021. gada janvārī izcēlās konflikts starp Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju Edmundu Cepurīti un pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko.

Toreizējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atstādināja Aļeksejenko no amata saistībā ar pārmetumiem par iespējamiem pārkāpumiem departamenta darbībā.

Aļeksejenko savu atstādināšanu nosauca par politisku izrēķināšanos un izvirzīja apsūdzību pašam Cepurītim.

Aļeksejenko apgalvoja, ka Cepurītis esot vēlējies panākt konkrēta uzņēmuma uzvaru pašvaldības konkursā. Viņš arī apgalvoja, ka esot politiķi no šādas rīcības atrunājis, pēc kā abu attiecības pasliktinājušās.

Tomēr Aļeksejenko neatklāja konkrēto uzņēmumu vai iepirkumu un atzina, ka tiesībsargājošajās iestādēs nav vērsies. Tādēļ šie pārmetumi nav uzskatāmi par pierādītu Cepurīša pārkāpumu.

2. Konflikts par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas meži” pārvaldību (2021)

2021. gadā Cepurītis aktīvi iesaistījās jautājumos par pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” darbību.

Viņš publiski norādīja, ka uzņēmuma auditā konstatētas sistemātiskas pārvaldības problēmas, nesaimnieciska rīcība un finanšu līdzekļu izšķērdēšana.

Cepurītis iestājās par pārvaldības modeļa maiņu, stingrāku finanšu kontroli un caurskatāmākiem lēmumu pieņemšanas procesiem.

Šis gadījums raksturo viņa iesaisti konfliktā par pašvaldības kapitālsabiedrības pārvaldību, taču pats par sevi nav skandāls, kurā būtu konstatēta Cepurīša prettiesiska rīcība.

3. Konflikti ar mežsaimniecības nozari par koku ciršanas ierobežojumiem

Cepurītis ilgstoši iestājies par stingrāku mežu aizsardzību un kritizējis priekšlikumus palielināt koku ciršanas apjomus.

2022.gadā viņš aktīvi iesaistījās debatēs par koku ciršanas regulējuma izmaiņām, savukārt 2024. gadā iebilda pret iecerēm palielināt pieļaujamās kailciršu platības.

Mežsaimniecības nozares pārstāvji šādai pieejai iebilduši, uzsverot ekonomiskās sekas un kokrūpniecības nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

Šajā gadījumā runa ir par politisku un ekonomisku interešu konfliktu, nevis personisku korupcijas skandālu. uaro.lv

4. Strīdi par klimata politiku un enerģētikas izmaksām

Cepurītis atbalstījis aktīvāku klimata politiku, atjaunojamās enerģijas attīstību un fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu.

Viņa nostāja izraisījusi domstarpības ar politiķiem un nozaru pārstāvjiem, kuri uzsvēruši klimata politikas pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju.

Savukārt Cepurītis savos publiskajos izteikumos uzsvēris enerģētiskās neatkarības un vides aizsardzības nozīmi.

Kā tiek vērtēta viņa politiskā darbība?

Cepurīša profesionālā un politiskā pieredze koncentrējas vides aizsardzībā, enerģētikā un Eiropas Savienības politikā. Viņa darbība aptver gan nevalstisko sektoru, gan Rīgas pašvaldību un Saeimu.

Publiskajā kritikā izšķirami divi jautājumu loki. Pirmais ir personiski izteiktie pārmetumi par iespējamu iepirkuma ietekmēšanu, kurus 2021. gadā izvirzīja Anatolijs Aļeksejenko, bet kuru patiesums nav pierādīts. Otrais ir politiskas domstarpības par mežu apsaimniekošanu, klimata mērķiem un enerģētikas izmaksām.

Nozīmīgākā atšķirība ir tā, ka pirmajā gadījumā izteikta apsūdzība par konkrētu iespējamu rīcību, savukārt pārējie konflikti galvenokārt attiecas uz atšķirīgām politikas prioritātēm.