Pēteris Apinis: Nofilmēta un neparādīta Jaungada uzruna

Labdien 2021. gadā! Šī ir mana neparādītā uzruna skatītājiem, un šajā uzrunā ir trīs vēlējumi:

• no koronavīrusa nav jābaidās, bet jāizvairās. Ar vīrusu galvenokārt inficējas iekštelpās un neievērojot distanci, tādēļ Jaunajā gadā izvairīsimies no tusiņiem telpās, kas ilgāki par 15 minūtēm un tuvāki par 2 metriem. Ventilēsim telpas;

• ar vīrusu var inficēties ievērojot visus piesardzības pasākumus, tādēļ mums jābūt gataviem vīrusu pārslimot bez simptomiem vai iespējami viegli. Īsumā tas nozīmē: iespējami daudz elpot svaigu gaisu, sportot, samazināt svaru, uzturā lietot probiotikas, zaļumus un D vitamīnu, ārstēt visas savas hroniskās slimības, skalot ar sālsūdeni degunu, ar listerīnu kaklu un mazgāt zobus, īpaši, ja tās ir protēzes, kroņi vai implanti, kā arī – mīlēt sevi, domāt labas domas un izgulēt labu miegu;

• vakcinēsimies! Tikai vakcīna mūs atbrīvos no šīs psihopandēmijas. Vakcīna nav bīstama, pie kam tā ar katru dienu kļūst labāka un drošāka. Tāda zinātnes izrāviena kā šobrīd virusoloģijā, pasaulē vēl nav bijis.

Šos vēlējumus iefilmēju arī nelielā Jaungada uzrunā un gatavojos ievietot sociālajos tīklos, bet tad aptvēru, ka man nāksies neklātienē sacensties ar citiem amatierrunu teicējiem – Kariņu, Levitu, Gobzemu, un, es viņiem ar lielāko varbūtību šajā amatieru līgā zaudētu.

Tiesa, pilnīgi negaidīti runu sacensībā iesaistījās arī viens profesionālas līgas spēlētājs – Imants Strads, kurš pārliecinoši nodemonstrēja – kāda ir atšķirība starp profesionāļa un amatiera uzrunu.

Šķiet, ka amatieru vērtējumā ar nelielu pārsvaru pēc punktiem vinnēja Gobzems, un arī tikai tādēļ, ka valsts vadītāji pēkšņi mainīja taktiku un runā neiepina nevienu jaunsvešvārdsalikteni, ko tautai apspriest.

Tiem, kam nav laika un jāsteidz uzrakstīt negatīvs komentārs – tālāk nav jālasa, jo galvenokārt raksts ir plašāks skaidrojums – kāpēc šādi vēlējumi.

VĒLĒJUMI VALDĪBAI

Valsts prezidenta un ministru prezidenta komendantstundas runas man radīja iedvesmu laba vēlējumus izteikt ne tikai tautiešiem bet arī valstsgribjiem, valstsdrebjiem un varnešiem, proti – valsts varas pārstāvjiem.

Un šis vēlējums ir:

• mācieties matemātiku;

• ievērojiet samērību;

• tūlīt atjaunojiet sporta nodarbības bērniem;

• padomu prasiet zinātniekiem! Piemēram, Kariņam es ieteiktu pieņemt par padomnieku Ivaru Kalviņu, kurš ne tikai prot atrast jebkuru vajadzīgo informāciju, bet pats personiski pazīst pasaules ievērojamākos zāļu radītājus un ražotājus (tas attiecas gan uz vakcīnām, gan pretvīrusu zālēm). Izcilas citējamas publikācijas vīrusu pētniecībā ir Indriķim Muižniekam, man šķiet – viņš par vīrusiem zina ievērojami vairāk par visiem valsts varas aparāta darbiniekiem kopā.

VALSTSVĪRIEM ATKĀRTOT ARITMĒTIKU UN ALGEBRU

Ko ar vēlējumiem valdībai gribēju paust? Ja iespēja inficēties ar vīrusu, skrienot maratonu, ir daudzkārt mazāka par 0.001%, bet, stāvot rindā pie kases lielveikalā ar vai bez maskas –, lielāka par 2%, tad liegumiem veikalā būtu jābūt 2000 reižu lielākiem.

Citiem vārdiem sakot – maratonu aizliegt bija bezjēdzīgi, bet ierobežojumi veikalā varētu būt stingrāki.

Vīrusus >90% gadījumu Latvijas iedzīvotāju iegūst telpās ar sliktu ventilāciju, uzturoties viens otra tuvumā vairāk par 15 minūtēm pietiekami tuvu (visvairāk darbvietās un mājsaimniecībās). Katra cilvēka iespējas izvairīties no vīrusa nozīmē izvairīties no komunikācijas iekštelpās ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju, tuvāk par 2 metriem. Pie jūras un mežā nav iespējams ieelpot vīrusu slimībai pietiekamā daudzumā.

Tātad valdībai vajadzēja katru dienu lūgt nekomunicēt telpās, bet gan – uz nebēdu komunicēt ārtelpās, kur ir pietiekami daudz vēja.

Kariņ un Viņķele, lūdzu, iemācieties savā mantrā lietot vārdus: „nesēdiet mājās, ejiet ārā, sportojiet!”

Tas ir muļķīgi, ka valdība savā starpā nesatiekas, nesarunājas un pat ir piemirsuši cilvēcīgas savstarpējas komunikācijas nozīmi. Tak varēja Daugavas krastā Ķīpsalā, Kariņa latifundijā visi 14 sasēst aplī mētelīšos vai kažociņos, bet policisti lai patramda nevēlamos interesentus attālāk. Būtu mazāk savstarpēju apvainojumu un nesapratnes, varbūt būtu viedāki lēmumi.

Kāpēc es savai valdībai aicinu mācīties matemātiku? Gluži vienkārši, drošību pret vīrusu var pārrēķināt skaitļos. Valdība ir izvēlējusies aritmētisko darbību – saskaitīšanu. Kariņš skaita un sapluso iespējami daudz aizliegumu un ierobežojumu, kas varētu mazināt iespējamo vīrusa pārnesi – sportošanas aizliegumu, roku mazgāšanu katra kantora priekštelpā, masku lietošanu veikalā, ministrijā, sabiedriskā tualetē un policijas iecirknī, zeķbikšu un pannu tirdzniecības aizliegumu, kategorisku liegumu ēst kafejnīcā, ēdnīcā vai restorānā, sestdienas un svētdienas tirdzniecības aizliegumu utt., pasažieru izsēdināšanu autobusā, atbilstoši dambretes gājieniem utt. Nelaime tā, ka valdība neprecizē, kurš aizliegums ir ļoti būtisks, bet kuru tā vienkārši rekomandē.

Tātad, ja valdība būtu lēmusi iegūt skaitli 100, kas nozīmētu pilnībā pārtraukt vīrusa infekcijas pārnesi, tad tai vajadzēt atzīt, ka maska atbilst ciparam 1, distancēšanās ciparam 10, bet vakcīna ciparam 50 (man pašam šķiet, ka vakcīna atbilst 90). Nu kaut kā būtu jāpasaka, ka maskas uzvilkšana nenozīmē atļauju saspiesties blīvi veikalā, īpaši vietās, kur saņem internetā pasūtītās preces.

Ja pērnā gada martā viss, kas saistījās ar Covid–19, mums bija nezināmais, un risinājums bija vienādojums ar visiem nezināmajiem, tad šobrīd vienādojumā mēs varētu beidzot ievietot cik necik saprotamus skaitļus. Piemēram, cilvēks, kas ir pārslimojis ar Covid–19, var atkārtoti inficēties, bet tas notiek ļoti reti. Tādēļ mēs varētu pieņemt, ka mūsu vienādojumā mēs varam rakstīt skaitli 0.98, un principiāli atļaut slimību pārslimojušam cilvēkam daudz vairāk brīvību, jo viņa iespējas slimību pārnest un vēlreiz inficēties ir 0.02. Gluži tāpat ir ar vakcīnu. Vakcīnas izgudrotājiem un ražotājiem vēl nav pieredzes – cik ilga būs imunitāte no vakcinēšanās, cik lielā mērā vakcīna pasargās no smagas slimības, bet cik lielā mērā no inficēšanās vispār vai pārneses kā tādas.

Un tomēr mēs varam pieturēties pie skaitļiem 0.9 – 0.95, un tas nozīmē, ka mums ir jādod zināma brīvība visiem izpotētajiem. Proti, ārstam Jānim Vētram junioram, kurš pirmais atļāvās vakcinēties pret Covid–19, pēc otrās vakcīnas saņemšanas būtu jāļauj ar medicīnisku masku, taču bez speciālā kombinezona iet un konsultēt insulta pacientus gan Covid+, gan Covid– nodaļās. Savukārt manam draugam profesoram Oskaram Kalējam, kurš arī pirmajā dienā vakcinējās, pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas vajadzētu ļaut ne tikai konsultēt jebkuru aritmijas pacientu, bet arī vadīt nodarbības studentiem tieši slimnīcā un spēlēt vecu vīru līgā basketbolu ar tādiem, kas jau Covid–19 pārslimojuši vai vakcinējušies. Manuprāt, ļoti loģiski būtu atļaut restorāniem un kafejnīcām ļaut ēdināt ļaudis uz terasēm vai zem nojumēm ārā, nu vismaz – kamēr Bricis mums neatnes sniegu un salu.

UZ DABAS TAKAS INFICĒTIES NEVAR, BET NOPELNĪT AR VĪRUSU IEROBEŽOŠANU IZDODAS ITIN LABI

Es šodien (2021. gada 1. janvārī) noskrēju 15 kilometrus – daļu gar jūru, daļu pa dabas taku. Vakar uz šīs dabas takas parādījās jaunas tāfelītes – turieties viens no otra divus metrus attāli vai uzlieciet maskas. Tāfelītes tādas glītas – no mūsu nodokļu maksātāju naudiņas ticis gan sabiedrisko attiecību kompānijai, gan rakstītājam, gan noformētājam, izgatavotājam un pat pie priedes piesitējam. Pa dabas taku staigājot vai skrienot, vīrusu noķert nevar nekad un nemūžam. Iespējams, ka uz dabas takas vīrusu var iegūt, ja nodarbojas ar seksu misionāru pozā trīsdesmit minūtes, pie kam ar skatītājiem. Covid–19 ir radījis jaunu paaudzi nodokļu naudas izpumpētājos – tie, kas visur sagatavo un izvieto pamācības – kā pareizi maskas uzlikt vai rokas mazgāt. Šobrīd ir radusies kovidindustrija, kad cilvēki pamanās tērēt valsts naudu visdažādākā veida pretvīrusu rosībā, kam gan nav nekāda sakara ar reālu vīrusu ierobežošanu vai slimnieku ārstēšanu. Bet vēl ir iespējas izaugsmei – vajadzētu aizsūtīt policistus ar mērlenti uz purva takas.

AR VĪRUSU INFICĒJAS IEKŠTELPĀS. KĀ TO LABĀK IZPRAST?

Atgriezīšos pie atšķirības starp iekštelpu un ārtelpu, tādēļ aicinu jūs veikt vienkāršu eksperimentu. Ļaujiet kādam telpā uzsmēķēt. Jūs sajutīsiet dūmu smaržu gandrīz uzreiz. Vienkāršoti – tas nozīmē, ka esat ieelpojis gaisu, kas pirms tam jau ir atradies otra cilvēka plaušās kopā ar dūmu daļiņām un arī ar vīrusiem, ja šie vīrusi šajās plaušās ir bijuši. Telpā ir praktiski neiespējami neievilkt plaušās gaisu, kas iepriekš pabijis cita cilvēka plaušās.

Slikti ventilētā telpā jūsu plaušas agri vai vēlu sasniegs gan dūmu daļiņas, gan vīrusi, kas nāk no cita cilvēka plaušām. Jautājums būs tikai – vai vīrusu skaits būs pietiekams, lai jūs saslimtu, jo ar vienu vīrusu tur nepietiek – vajag daudzus vīrusus un vāju elpceļu aizsardzību. Ārā, svaigā gaisā Jūs praktiski nevariet saņemt tādu vīrusa daudzumu, lai saslimtu. Jūs taču esat redzējuši miljonu cilvēku demonstrācijas ASV pret rasismu, Berlīnē pret Covid–19 ierobežojumiem vai Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā pret Lukašenko? Mūsu valdība jūsmo par šīm Minskas demonstrācijām, un arī es neesmu dzirdējis, ka saslimstība un mirstība Baltkrievijā būtu drausmīgi pieaugusi, tauta izmirusi, bet kaimiņvalsts galvaspilsēta aizaugusi ar Belovežas gāršu.

MASKAS UZLIKŠANA DAUDZIEM LĪDZCILVĒKIEM ĻAUJ PAZAUDĒT PIESARDZĪBU UN NEIEVĒROT DISTANCĒŠANOS

Nedaudz par maskām. Es pats nēsāju masku, un šis nav aicinājums masku nevalkāt. Paldies maniem kolēģiem, kas man ir atsūtījuši daudzus pētījumus un pierādījumus tam, ka maska tiešām no vīrusa pasargā, tiesa, visi šie pētījumi veikti ar kvalitatīvām maskām, un nekur nav pētījumu par to, kas notiek, ja daudzkārt lieto vienreizlietojamo masku, adītu vai tamborētu masku vai arī masku ar uzrakstu „Jaunā vienotība”. Tādēļ atkārtosim vēlreiz eksperimentu ar smēķētāju istabā. Uzlieciet masku un nostājieties netālu no smēķējoša cilvēka. Jūs sajutīsiet tabakas dūmus. Jebkurš, kas caur masku saož cigaretes vai tabakas izstrādājumu dūmus, var būt 100% pārliecināts, ka saostais ir dūmu daļiņas, kas nākušas no otra cilvēka elpošanas ceļiem. Dūmu daļiņas izmērs ir 20 līdz 300 mikrometri. Mikrometrs ir metra miljonā daļa.

Vīrusi ir daudz mazāki. Vīrusu lielums ir mērāms nanometros. Nanometrs ir metra miljardā daļa. Koronavīrusi ir visai lieli vīrusi – 80 līdz 120 nanometru lieli.

Tātad, jebkurš vīruss ir 1000x mazāks par dūmu daļiņas izmēriem. Ar šiem salīdzinājumiem es jūs aicinu saprast, ka attālums 2 metri un atrašanās ārā, svaigā gaisā ir tūkstoškārt svarīgāka par maskām. Maska nekādi nav attaisnojums neievērot 2 metru distanci. Mēģinājums nostādīt masku nenēsātājus pret masku nēsātājiem ir valdības mēģinājums novērst tautas uzmanību no savām ekonomiskām un politiskām neveiksmēm.

VAKCĪNU NEDRĪKST VIENĀDOT AR MASKĀM UN ZIEPĒM. VAKCĪNA PĀRTRAUKS PANDĒMIJU. PAR VAKCINĀCIJU JUMS IR JĀNOTIC UGAM DUMPIM, DACEI ZAVADSKAI VAI ILZEI VIŅĶELEI

Tas, kas mani visvairāk satrauc 2021. gada 1. janvārī, ir neticība un neuzticība vakcīnām. Mani pārliecināja Valmieras Augstskolas rektora, profesora Gata Krūmiņa pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo Covid–19 vakcināciju (raksts delfi.lv: Gatis Krūmiņš: Vakcīnas pret Covid-19. Kā šobrīd jūtamies un ko par tām domājam).

Lieta tāda, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pret vakcīnām ir noskaņoti kategoriski, bet vēl trešdaļa ir svārstīga. Manuprāt, tieši valdības un tās sabiedrisko attiecību ruporu hārdlaineru stils ir vainojams pie šādas tautas noskaņas. Ja Kariņš apgalvo: „tagad trīs nedēļas neej uz veikalu pirkt bērnu rotaļlietas un grāmatas, tad vīrusu mēs sakausim”, bet realitātē inficētība pieaug, daudzi sāk neuzticēties valdībai. Ja valdība piespiež visus iepirkties vienā piektdienas vakarā, jo pēc tam iepirkšanās būs liegta, tad šajā piektdienā ļaudis pamanās viens otram vīrusu dāvāt veikalā pa labi, pa kreisi.

Ja Re:čekisti apkaro visus, kas precīzi neatkārto valdības mantru „2 metri, maskas, ziepes, sēdi mājās”, tad ir grūti cerēt, ka viņiem noticēs, tad, kad aiz maskām viņi savā mantrā iestrādās vakcīnu. Analoģijā ar seno latviešu teiku par ganupuiku, kurš sauca: „vilks aitās”. Divreiz sauca – saskrēja visi ļaudis, bet vilka nebija. Trešoreiz, kad vilks tiešām bija aitās, ļaudis nenoticēja un glābt aitas neskrēja. Tā arī mūsu Re:čekisti un viņu līdzskrējēji medijos – visu laiku gānīja tos, kas iebilda pret bērnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalīgi attālinātām mācībām, bet tagad, kad visiem vajadzētu koncentrēties uz vakcināciju, kad vajadzētu konsolidēt tautu uz ticību vakcīnai un ministrijas izstrādātajam vakcinācijas kalendāram, ļaudis to neuztver nopietni. Kaut kādā mērā valdībai, bet īpaši valdības apmaksātiem mēdijiem būtu laiks saprast, ka vīrusa ierobežošanai nevar likt komatu starp ziepēm, masku un vakcīnu.

Un vēl – neko nedod vakcinācijas pretinieku lamāšana un publiska apņirgšana.

TAUTAS VAINOŠANA VISĀS LIGĀS UN APSAUKĀŠANA PAR KOVIDIOTIEM NEVEICINA IZVAIRĪŠANOS NO VĪRUSIEM

Savulaik, mācoties Rīgas Zentas Ozolas 5. vidusskolā, kas principiāli bija ļoti nacionāli noskaņota mācību iestāde, skolas partijas sekretāre un krievu valodas skolotāja vienā personā identificēja visu padomju varu. Es ar pateicību pieminu šo skolotāju, kas mani piespieda iemācīties no galvas Puškinu un Ļermantovu, orģinālā izlasīt Gogoli un Čehovu, un kas būtiski – viņa lasīja mums priekšā Jevtušenko un Ahmatovas dzeju.Taču viņa ar komunistes pārliecību mēdza sveikt bērnus ar iestāšanos pionieros vai komjaunatnē, teikt vēlējumus Jaunajā gadā, Padomju armijas dienā, Sieviešu dienā, Oktobra svētkos un citos jautros pasākumos, viņai labpatikās skaidrot biedra Brežņeva sacīto kompartijas XXIV kongresā. Bez tam, šī skolotāja bija ieradusi bērnus nostādīt ierindā un kolektīvi norāt. Piemēram, tad, kad kāds palaidnis uz klases sienas vai tāfeles (vai tualetes palodzes) bija uzrakstījis kādu nepiedienīgu vai padomju varai neglaimojošu sentenci, krievu valodas skolotāja visus skolniekus nostādīja rindā, un ilgstoši ar aizvainotu sejas izteiksmi krieviski skaidroja, ka tas ir nepareizi, un pieprasīja lai vainīgais atzīstas.

Lieki piebilst, ka vainīgais nekad neatzinās, bet par vainīgiem tika atzīti visi. Tiesa, vismaz ceturtā daļa skolēnu krievu valodu zināja tik slikti, ka lāga nesaprata partijas sekretāres uztraukuma iemeslu.

Otra ceturtdaļa izdarīja revolucionāru secinājumu, ka līdzīgs sauklis vai lamuvārds ir jāraksta atkārtoti, jo tas rada zināmu jautrību. Vēl viena ceturtā daļa, pie kuras diemžēl piederēju arī es, pamanījās uz šo skaidrojošo pasākumu nemaz neaiziet. Tā nu patiesībā krievu valodas skolotājas – partijas sekretāres pārmetumus uzklausīja un par vainīgām tika atzītas tikai klases čaklākās meitenes.

Nu gluži kā šobrīd, kad visai tautai tiek teiktas vainas apziņu veicinošas runas. Lai gan runas netiek teiktas svešvalodā, valodas stils un pamācošā intonācija nekādi neveicina valdības ieteikumu ievērošanu. Valdības satraukums un ieteikumi Covid–19 mazināšanā nesasniedz zināmu daļu Latvijas krievvalodīgās publikas, ko mēs varētu uzskatīt par pirmo ceturtdaļu. Bez tam šie partijas sekretāres stilā ieturētie rājieni otrajai ceturtajai daļai rada tikai un vienīgi pretestību un naidu pret valdību.

Trešā ceturtdaļa nekad neklausās valdības paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciālajām problēmām. Tādēļ valdības „uzbraucieni” lielākoties tiek tiem, kas maskas valkā pat mežā, rokas mazgā līdz āda noiet, degunu šņauc elkonī, griķus un tualetes papīru ir iepirkuši savlaicīgi, uz darbu ministrijā vai valsts iestādē brauc ar dienesta mašīnu vai skrien aiz tramvaja un slavē valdības viedumu.

Neviens nav vainīgs, ja ir inficējies vai saslimis ar Covid–19. Valdībai un žurnālistiem ir jāatņem tiesības vainot ļaudis, kas saslimuši.

Es itin labi pazīstu cilvēkus, kas pilnībā ir ievērojuši visus drošības pasākumus, bet tik un tā – saslimuši. Iespējams, ka viņi nonākuši nevēdinātās telpās, kur iepriekš uzturējies infekciozs vīrusa izplatītājs. Vēl murgaināk ir vainot sociālās aprūpes namu iemītniekus relatīvi plašā saslimstībā šajās iestādēs. Diemžēl – pie sociālās aprūpes nama iemītniekiem vīrusu atnes personāls, kurš saņem minimālo algu, uz darbu brauc ar trolejbusu, veikalu apmeklē darba dienas beigās, pie kam šim personālam nav finansiālu iespēju veidot uzkrājumu, teiksim nedēļai, un es pieļauju, ka dažs darba maskas pēc tam lieto veikalā. Bet es ar milzīgu varbūtību varu teikt, ka pretmasku pasākumos Daugavas krastmalā vai Valkā saslimušo nebija, jo šie pasākumi notika ārā.

TIEM, KAS LASA TIKAI IEVADU UN NOBEIGUMU

Rakstā atkārtoju to, ko esmu teicis kopš 2020. gada marta – no vīrusa nav jābaidās, no vīrusa ir jāizvairās. Labākā izvairīšanās ir 2 metri un iespējami minimāla komunicēšana ar svešiem ļaudīm iekštelpās.

Ar šo savu rakstu esmu saviem tautiešiem vēlējies Jaunajā gadā lūgt:

• iet ārā un iespējami daudz sportot;

• vakcinēties.

Aicinājums ministrei: „Ilze Viņķele! Lūdzu, iespējami ātri izdali divas vakcīnas devas premjerministram, lai viņš pārstāj drebēt un pieņemt pretrunīgus lēmumus!

Un vēl divas devas lūdzu izdali aizsardzības ministram, jo pretējā gadījumā viņš vīrusu sāks apkarot ar tankiem ielās”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!