Meroni mantu atdot negrasās – pieprasa Latvijas valstij paskaidrojumus

Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs

Arestētās mantas glabātāja statusu zaudējušais Rudolfs Meroni pieprasa Nodrošinājuma valsts aģentūrai paskaidrojumus par mantas pārņemšanas veidu un mērķiem, pārmet Latvijas amatpersonām Šveices valsts valodas likuma ignorēšanu un uzdrīkstēšanos vērsties pie viņa ar vēstuli pa tiešo.

Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis Neatkarīgajai apstiprināja, ka krimināllietas materiālos iekļauta R.Meroni atbildes vēstule Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Tagad tā pieejama visiem procesa dalībniekiem.

Jāatgādina, ka šā gada 22.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra saņēma atbildi no R.Meroni uz viņam 19.augustā nosūtīto vēstuli, kurā bija lūgts nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā, rakstveidā informēt aģentūru par to, kā līdz šim tikusi nodrošināta krimināllietā arestētās mantas glabāšana. Nodrošinājuma valsts aģentūra bija arī lūgusi sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā notiks mantas nodošana glabāšanā aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu aģentūrai.

Nodrošinājuma valsts aģentūra šo R.Meroni atbildes vēstuli kādā pagaidām nenoskaidrotā svešvalodā (kā redzēsim tālāk, tas nebūt nav triviāls jautājums) pārsūtīja procesa virzītājam – Rīgas apgabaltiesai – kura šo vēstuli pēc iztulkošanas iekļāva t.s. Lemberga krimināllietas materiālos.

Meroni sašutums

Atbildes vēstulē R.Meroni nesola pildīt Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmumu un nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai mantu, kurai 2007. gada 17. decembrī prokurors Andis Mežsargs, piepalīdzot prokuroram Mārim Urbānam, uzlika arestu un nodeva glabāšanā R. Meroni. Tolaik R. Meroni publiski apgalvoja, ka šīs mantas vērtība varētu sasniegt 300 miljonus ASV dolāru.

Tagad R. Meroni sola apsvērt, vai nepārsūdzēt šo lēmumu, kā arī izvērtēt Rīgas apgabaltiesas 17. augusta lēmuma īstenošanas juridiskās sekas katrā konkrētajā jurisdikcijā. Proti, uzņēmumi, kuru “turētāja akcijām” un “patiesā labuma guvēja tiesībām” prokurors A. Mežsargs savulaik uzlika arestu, reģistrēti Šveicē, Lihtenšteinā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Britu Virdžīnu salās, Bahamu salās, Nīderlandes Antiļu salās.

R. Meroni Nodrošinājuma valsts aģentūrai pārmet, ka tās vēstuli saņēmis rakstītu valodā, kas nav Šveices oficiālā valsts valoda, un ka to saņēmis tieši, nevis ar starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību. Šveices Konfederācijā ir četras valsts valodas – vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Vācu, franču un itāļu ir oficiālās valsts valodas, bet retoromāņu valoda tiek izmantota savstarpējā saziņā.

Par Latvijas valsts uzdrīkstēšanos atprasīt viņam reiz uzticēto arestēto mantu R.Meroni pauž sašutumu un pieprasa valstij “skaidrojumu par gala rezultātu, ko adresāts /t.i., Nodrošinājuma valsts aģentūra/ vēlas sasniegt, veicot paredzēto aktīvu pārņemšanu, t.i. vai adresāts ir paredzējis izmantot balsstiesības attiecībā uz minētājiem aktīviem, veikt izmaiņas dalībnieku (akcionāru) reģistros, dot dažādu uzņēmumu, kas ir minēto aktīvu turētāji, direktoriem norādījumus par konkrētu rīcību utt. Šī informācija ir svarīga no juridiskā viedokļa, lai izvērtētu juridiskās sekas katrā attiecīgajā jurisdikcijā,” raksta R. Meroni.

Ceļ pretenzijas

Vēstulē R.Meroni uzver – informāciju par to, ka viņš ar Rīgas apgabaltiesās lēmumu tiek atcelts no mantas glabātāja statusa, vispirms uzzinājis no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem: “Vēlos norādīt, ka Latvijas masu medijos ir izskanējusi informācija, ka kriminālprocesā pret Aivaru Lembergu u.c., ko izskata Rīgas apgabaltiesā, zemāk parakstījusies persona /domāts Rudolfs Meroni/ atcelta no arestēto aktīvu glabāšanas. Tomēr zemāk parakstījusies persona saņēma vēstuli no Rīgas apgabaltiesas, kurā šķiet, ir ietverts iepriekš minētais lēmums, tikai 2020. gada 9. septembrī.

Zemāk parakstījusies persona to nesaņēma ar starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību. Saņemtais lēmums bija tikai angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda.

Lēmuma oriģināls latviešu valodā netika nosūtīts.

Lēmuma tulkojums tiek šobrīd izvērtēts un tiek apsvērta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu. Tikai pēc norādīto darbību pabeigšanas zemāk parakstījusies persona varēs informēt adresātu par dažādiem apstākļiem, kas attiecas uz attiecīgajiem aktīviem. Būs nepieciešams sagatavot pārskatu par katru arestēto aktīvu pozīciju, jo nepieciešams izskaidrot katras arestēto aktīvu pozīcijas konkrēto tiesisko situāciju. Ņemot vērā informācijas apjomu, šī pārskata sagatavošanai būs nepieciešams ilgāks laiks (iespējams viens mēnesis vai vairāk).”

R.Meroni pieprasa juridiski pamatot Nodrošinājuma valsts aģentūras uzdrošināšanos tiešā veidā, bez tiesiskās palīdzības lūguma, sūtīt viņam vēstuli angļu valodā: “Zemāk parakstījusies persona aicina adresātu /domāta Nodrošinājuma valsts aģentūra/ norādīt konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas personai, kura parakstījusies zemāk, un adresātam piešķir tiesības sūtīt tiesiskos pieprasījumus tiešā veidā personai, kura parakstījusies zemāk (bez starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecības), turklāt angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda. Dokumentu nosūtīšana ar starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību nodrošina juridisko dokumentu izcelsmes un autora pārbaudi.”

Tiešām – manta ārvalstīs nemaz nav arestēta!

Vēstulē R.Meroni skaidrojis to, par ko iepriekš faktiski neskaitāmos lūgumos brīdināja tiesas procesa dalībnieki un personas, kas tā vai citādi bija saistītas ar arestēto mantu – ka daļa no arestētās mantas nav taustāmā veidā un rīkojumā par aresta uzlikšanu mantai minētā manta nemaz nav tikusi arestēta.

R.Meroni pieprasa Latvijas valstij sniegt skaidrojumu, kā valsts iecerējusi šādu mantu pārņemt savā glabāšanā: “Visi iepriekš minētie aktīvi atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un jurisdikcijas, un tie atrodas lēmumā norādītajos uzņēmumos, nevis personīgi pie personas, kura parakstījusies zemāk. Turklāt lielākā daļa aktīvu pastāv dematerializētā veidā, piemēram, galīgā patiesā labuma guvēja tiesības. Pēc personas, kura parakstījusies zemāk, rīcībā esošās informācijas un pārliecības

rīkojums par aresta uzlikšanu iepriekš minētajiem aktīviem attiecīgajās jurisdikcijās nav ticis atzīts un īstenots.

Tādēļ zemāk parakstījusies persona aicina adresātu norādīt arī konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas personai, kura parakstījusies zemāk, un adresātam piešķir tiesības noteikt termiņus personai, kura parakstījusies zemāk, saistībā ar pārskatu pieprasīšanu, rīkoties tiešā veidā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, pārņemt dematerializēto aktīvu, t.i., galīgā patiesā labuma guvēja tiesību glabāšanu, kā arī likt personai, kura parakstījusies zemāk, nodot attiecīgos aktīvus adresātam, ņemot vērā faktu, ka to faktiskā atrašanās vieta ir konkrētie uzņēmumi, nevis pie personas, kura parakstījusies zemāk. Praktisku apsvērumu dēļ zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt no adresāta skaidrojumu par iepriekš minēto aktīvu paredzamās pārņemšanas praktisko īstenojamību.”

Te nu ir tas rezultāts

R. Meroni vēstule visai spilgti apstiprina, ka taisnība ir bijusi visiem tiem, kuri tiesu un Ģenerālprokuratūru visus iepriekšējos 12 tiesvedības gadus brīdināja – mantas nodošana glabāšanā R. Meroni var bēdīgi beigties, jo uz viņu kā Šveices pilsoni (cita starpā, nav zināms, vai viņš vispār vēl ir Šveices pilsonis – katrā ziņā Šveices advokāts viņš vairs nav) neattiecas Latvijas likumi; ka manta ārvalstīs nemaz nav arestēta, jo, lai to panāktu, uz ārvalstīm bija jāsūta tiesiskās palīdzības lūgumi (jāatgādina – pat pats Aivars Lembergs lūdza tiesu, lai taču tā beidzot pa īstam arestē to mantu, kas uzticēta R. Meroni); ka “patiesā labuma guvēja tiesības” nemaz nav manta; ka R. Meroni acīmredzami pārkāpj lēmumu par mantas arestu, ar kuru nepārprotami viņš ir brīdināts, ka nedrīkst lietot, mainīt un izšķērdēt šo mantu u.tml. Kā zināms, Ģenerālprokuratūra un tiesa šos brīdinājumus pilnībā ignorēja.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv