Vai pārāk stingra stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu pazaudēt ienesīgos Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri vēlētos pārcelties pie mums?
Par šādu iespēju satraukušies Saeimas Informāciju tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputāti, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Par investīciju piesaisti atbildīgās valsts amatpersonas jau kopš augusta vidus aktīvi darbojas, lai palīdzētu Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri savā valstī saskaras ar varas iestāžu represijām, pārcelt biznesu uz Latviju. Sākta informatīvā kampaņa, uzrunāti konkrēti uzņēmumi. Valsts dienesti pat atraduši iespēju paātrināt vīzu izsniegšanu.
Taču ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta un var aizņemt pat mēnesi.
“Tas būtu vienkārši skumji, ja, piemēram, šie uzņēmumi izlemtu, ka Latvija ir piemērotākā vieta, bet vēlāk izrādītos, ka kontus šeit atvērt nevar. Ka, lai atvērtu kontu uzņēmumam vai darbiniekiem, cilvēki jāsēdina autobusos un jābrauc uz Lietuvu atvērt kontu tur. Tas būtu vienkārši traģiski!” vērtēja apakškomisijas loceklis Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Šīs bažas deputāti otrdien, 22. septembrī, pauda arī finanšu nozares pārstāvjiem un regulatoram.
Bankas skaidroja – baltkrievus par augsta riska klientiem noteikuši FKTK normatīvie noteikumi. FKTK savukārt sola šo kārtību mainīt un ļaut bankām pašām brīvāk izvērtēt – kurš klients ir riskants un kurš – ne.
“Baltkrievija kā augsta riska zona ir noteikta atbilstoši FKTK normatīvajiem noteikumiem. Tāpat arī pašreizējā politiskā situācija mūsos rada gan vēlmi sniegt atbalstu, gan rada noteiktus riskus, kas izriet no šīs politiskās situācijas Baltkrievijā,” teica Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
“Mēs jau šobrīd esam apzinājuši un strādājam pie normatīvo noteikumu izmaiņām, kuras pēc tam skars ne tikai Baltkrievijas, bet arī visus pārējos uzņēmumus, neierobežojot bankas ar mūsu uzliktiem kritērijiem, bet ļaut bankām pašām ieviest riskos bāzēto pieeju. Un neierindot augsta riska klientu grupā tos klientus, ko viņi paši var pārvaldīt un neuzskata par augsta riska klientiem,” klāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Noteikumu maiņa gan var aizņemt vairākus mēnešus, tādēļ deputāti aicina finanšu sektora kontroles iestādes ciešāk sadarbotos ar bankām un saprātīgāk piemērot pašreiz spēkā esošos likumus.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Varbūt mums tomēr nevajag austrumu uzņēmumus, par kuriem nav zināms, cik to līdzekļi ir legāli?
No tās puses parasti nenāk baigā gaisma, kā arāda pieredze ar uzturēšanās atļauju tirgošanos, par kuru tagad vaid, ka esot augšā kadsdtrālās vērtības.
nevis grūtības, bet vienkārši neiespējami- vajag taču lietas saukt vārdā. Imitācijas brigādes trijos dāmīšu klubiņos (VIOD, Fuktuks un vēls tā īpašā znotiņas izlūkošana) driosi visu notur šaurā lokā, lai nekas nekad te nenotiktu. Uzsēdinātu uz aizņemšanās un dotāiju adatas atkarības te knariņa valdība imitē Tie baltkrievi taču vēl sadomās stra’dāt! Un ko tad auseklīši darīs? Jādistancējas no tādiem
Es patiešām uzskatu, ka mūsu ierēdniecība ir vienkārši trula. Bankas vienkārši dara, ko tām liek, bet šie licēji – tie nu ir īstenākie plānā galdiņa urbēji.