VDD izvērtē neapzīmogoto aplokšņu incidentus Rīgas domes vēlēšanās; iecirkņu vadītāji saņem mutisku aizrādījumu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu abu iecirkņu komisiju vadītājiem, kuros konstatētas neapzīmogotas aploksnes, “administratīvas parunāšanas” laikā izteikts mutisks aizrādījums, pastāstīja Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Kā informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova, šodien agrā pēcpusdienā no Rīgas Vēlēšanu komisijas vēl nebija saņemta informācija par neapzīmogoto aplokšņu lietas apstākļiem.

Tā viņš atbildēja uz vaicājumu, vai plānots piemērot kādas sankcijas abu iecirkņu vadītājiem. Kokins skaidroja, ka šajos gadījumos kādas sankcijas nevar piemērot, jo situācija ir vai nu “balta vai melna”, ar melno domājot kriminālatbildību, ja būtu bijusi kāda ļaunprātība, viltošana.

Taču šajā gadījumā saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju runa nav par kriminālu rīcību, bet gan par rupju instrukcijas pārkāpumu, sacīja Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs. Kokins skaidroja, ka aplokšņu neapzīmogošana ir sekas darba spriedzei, kas bija saistīta arī ar sekošanu līdzi Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai.

Vēlēšanu komisijas vadītājs norādīja, ka aplokšņu apzīmogošana pašlaik ir uzticēta visai komisijai, kurai ir jāizdara vēl “100 citas lietas”. Viņš pieļāva, ka turpmāk darba instrukcijā par šo procesu kā atbildīgais ir jānosaka kāds konkrēts vēlēšanu komisijas loceklis.

Attiecībā uz galvaspilsētas Vēlēšanu komisijas lomu Kokins uzsvēra, ka Vēlēšanu komisijas pārstāvjiem nav iespējams būt klāt visos 156 iecirkņos pie “katras aplokšņu izdalīšanas”. Vēlēšanu komisijas vadītājs pauda, ka ir atbildīgs, bet nav vainīgs par izveidojušos situāciju.

Runājot par dažādiem iespējamiem nākotnes scenārijiem, Kokins norādīja, ka, ja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vai tiesa tā liktu, tad Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija ir gatava atvērt neapzīmogotās aploksnes un tās pieskaitīt vēlēšanu rezultātam. Tāpat komisija arī ir gatava pēc CVK vai tiesas lēmuma abos iecirkņos rīkot atkārtotas vēlēšanas. Tādā gadījumā balsošanu būtu iespējams rīkot pēc diviem scenārijiem atkarībā, kuru no tiem noteiktu CVK vai tiesa – vai nu ļaujot balsot iecirkņos reģistrētajiem vēlētājiem vai tiem, kuri tajos bija nobalsojuši, norādīja Kokins.

Vaicāts par CVK sniedzamajiem paskaidrojumiem, viņš norādīja, ka paskaidrojumi ir saņemti no abu iecirkņu komisijā. Tie gan nebūšot pieejami publiski vismaz līdz izmeklēšanas beigām, norādīja Kokins. Savukārt pašai galvaspilsētas Vēlēšanu komisijai nav papildus informācija, ko sniegt kā skaidrojumu. Kokinam kādas liecības tiesībsargājošajām iestādēm līdz šim nav bijis jāsniedz.

Kā ziņots, Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš informēja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus iespējams apstrīdēt līdz trešdienai.

Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Pēc Bērziņas paustā, komisija šodien ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai.

CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.

Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem – uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, “Saskaņa” iegūs 12 domnieku krēslus, “Jaunā Vienotība” – desmit, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts – septiņus, “Gods kalpot Rīgai” piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija – katra pa četrām deputātu vietām.