Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir noraidījusi lūgumu paātrinātā procesā vērtēt jautājumu, vai Latvijā korupcijā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā kādreizējam Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim šajā lietā ir kriminālprocesuālā imunitāte, mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēsta viens no Rimšēviča pārstāvjiem EST Mārtiņš Kvēps.
Jurists norādījis, ka lietā ar viedokli piedalīsies ECB, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropas Padome.
EST informēja, ka paātrinātais process ļauj tiesai ātri izlemt ārkārtīgi steidzamas lietas, maksimāli saīsinot termiņus un šīm lietām piešķirot absolūtu prioritāti. Pēc pieteikuma, ko iesniedzis kāds no lietas dalībniekiem, tiesas priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta priekšlikuma, uzklausot ģenerāladvokātu un pārējos lietas dalībniekus, izlemj, vai izskatīt lietu paātrinātā procesā, ja to attaisno īpaša steidzamība. Paātrinātais process ir paredzēts arī prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā. Šādā gadījumā lūgumu izsaka valsts tiesa, kura ir vērsusies tiesā un kam savā lūgumā ir jāizklāsta apstākļi, kas nosaka īpašu steidzamību lemt par prejudiciālu jautājumu.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērn decembrī apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
Krimināllietu, kurā Rimšēvičs un Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju, Rīgas rajona tiesa sāka skatīt 2019.gada novembrī.
Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process arī pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
2019.gada 24.maijā prokurore Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana.
Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Rimšēvičs un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.