Pangasija ir zivs, kura satur tik daudz indīgu ķimikāliju, baktēriju, hormonu un smago metālu, cik vienuviet neatradīsi pat ķīmijas rūpnīcā!
Šī zivs uzsūc sevī lielu daudzumu arsēna (žurku indes), kā arī polihlorētos bifenilus jeb PHB un to paveidus, kas ir vieni no bīstamākajiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Tie mēdz uzkrāties dzīvo organismu taukaudos un iedarbojas toksiski uz cilvēkiem un dzīvniekiem. Tāpat kopā ar pangasiju tu apēd arī hloru saturošus pesticīdus, piemēram, hlordānu un aldrīnu, metāliskus piemaisījumus, heksahlorcikloheksānu (HCH), kas satur dažādu izomēru maisījumu, heksahlorbenzolu un veselu gūzmu citas toksiskas un veselībai bīstamas vielas.
Jūs vaicāsit, vai tad šī zivs tiek audzēta ķīmijas rūpnīcas toksisko atkritumu izgāztuvē? Gan jā, gan nē. Pangasija galvenokārt tiek audzēta Mekongas upē Vjetnamā, kurā ūdens piesārņojuma līmenis ir viens no pašiem augstākajiem visā pasaulē. Upe sākas Ķīnā, tek cauri blīvi apdzīvotām Āzijas valstīm, turklāt Vjetnamas kara laikā amerikāņi pamatīgi bombardēja upes deltu. Mekongā ietek neattīrīti ūdeņi no ķīmijas rūpnīcām, kanalizācija un lauksaimniecības zemju minerālmēslojumu paliekas. Bet ļaunprātīgie ražotāji vēl piebaro pangasijas ar ģenētiski modificētu barību un citiem ķīmiskiem „ātras augšanas” preparātiem.
Pangasija ir viena no pašām lētākajām zivīm, tāpēc to iegādājas galvenokārt nabagie ļaudis un tā tiek eksportēta uz „trešās pasaules” valstīm (pie kurām, spriežot pēc zivju nodaļas sortimenta, varam pieskaitīt arī Latviju), kur tai ir milzu noiets.
Lai pangasiju sasaldētu, tiek izmantots tās pašas „kaku upes” Mekongas ūdens. Lai paātrinātu zivju augšanu četras reizes, ražotāji no Ķīnas ved hormonus, ko izgatavo no grūtnieču urīna. Tos injicē zivju mātītēm, rezultātā paātrinot dzimumnobriešanu. Kaut gan iestādes, kuras kontrolē Eiropā ievesto produktu kvalitāti, ir pieprasījušas datus par šiem hormonpreparātiem, zivju audzētāji tos atklāt nevēlas.
Pētījumos ir pierādīts, ka lietojot uzturā pangasiju, ir ļoti augsts risks saslimt ar aknu un asins slimībām, kā arī tas noved pie teju visu cilvēka orgānu neizdziedināmām slimībām.
Latvijā šad tad, šur tur presē pavīd kārtējā šausmināšanās par pangasijas „ķimizāciju”, taču, kā redzat, zivs ir brīvi pieejama ikvienā lielveikalā. Tātad – izvēle ir jāizdara katram pašam.
Neēd pangasiju! Vai arī nopērc zārku, lai tuviniekiem mazāk klapatu un mielojies (ne)vesels!
MĀKONIS, TONTOONS un ADATA, ak, jūs, naivie! ;)
PVD tak piesienās par vismazāko sīkumu. Tas ir iespējams, ka kaut, kas tāds ir veikalos? Tas raksts nav bišķu pārspīlēts?
Jā, gluži tāds pats jautājums radās – ja jau tas viss ir tik ārprātīgi indīgs, kur skatās PVD?
tad kāpēc to PANGASIJU atļauj tirgot????