Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” piektdien publiskotie koriģētie dati.
Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.
Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 261% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (189%), Nīderlande (129%), Dānija (128%), Austrija (127%) un Vācija (122%). “Eurostat” norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju – 104%.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100% “Eurostat” aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Pareizā virzienā ejat biedri!
Manuprāt būtu vērtīgi pieminēt, ka Rīga un Pierīga jau ir Eiropā, bet reņģēdāji dzīvo sākot no 100 km no galvaspilsētas. To parasti aizmist, kad jādala ES fondi. Līdz ar to lielākā puse mājsaimniecību ir pie bagātīgas eglītes, bet laukos svētku galds tāds tautiskāks – daudziem cik nu paši izaudzējuši un no meža sanesuši.
http://www.db.lv/zinas/turigako-latvijas-iedzivotaju-ienakumi-ir-65-reizes-lielaki-neka-trucigako-iedzivotaju-ienakumi-493763
Minimālās algas un neapliekamā minimuma celšana ir īstais instruments, lai situāciju uzlabota. Te nu JKP būs pilnīga taisnība, imho.
Valstīm , kurās ir tikai miljonāri un nabagi , bez vidusslāņa , nav năkotnes !
Brīnišķīgs izrāviens, ZZS valdības čempioni ! Te pat knariņš ar saviem resgaļiem neko nebija paspējis sagraut. Te kā var nepriecāties, ja mūsu mājsaimniecības ir 4.-tas nabadzīgākās Eiropā? Lai basotu par šiem politiķiem vairāk jau nemaz nevajag! Tā turēt! Par to mums ir nekad nevienā valstī nesasniedzamais OIK maksājumu līmenis, mums ir visvairāk putnu torņu uz 10 tūkstotšiem iedzīvotāju, dabas talu un lauku klubu, dziedātāju un dancotāju kolektīvu, un pēdējos gados arī miljonāru skaits uz 10 tkst pilsoņu. Visiiem te ieliekam! Eiropa mūs nesapratīs, par to mīļotā partija, politnostādnes, izcilākie viedie ministri! Kāda mums laime, neviens cits to nekad nesapratīs tajā… lasīt vēl »