Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) jaunā padomnieka nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspara Čerņecka prioritāšu augšgalā būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) efektivitātes jautājumi – resursu pārdale un to efektivitātes izvērtēšana.
Čerņeckis, kurš pats bijis VID darbinieks, intervijā laikrakstam “Diena” paudis viedokli, ka šobrīd VID resursi esot sadalīti nesamērīgi – lielākie resursi esot kontrolei un uzraudzībai, nevis riska analīzei un PVN deklarāciju pārbaudei, kā rezultātā “sarēķina simtiem, pat tūkstošiem auditu gadā, atklājot simtiem miljonu zaudējumu, un no tā piedzen tikai 1%”.
Bijušais VID darbinieks paudis viedokli, ka daudzas lietas VID tomēr esot uzlabojušās, piemēram, dienests daudz draudzīgāk izturoties pret uzņēmējiem, sniedzot viņiem konsultācijas.
“Taču ir daudzas lietas, kas joprojām nedarbojas. No publiskajām ziņām redzu, ka tādu lielu grupējumu aizturēšana, kā bija manā laikā, nav notikusi.
Iespējams, tā varbūt ir VID taktika nesniegt informāciju, kamēr notiek izmeklēšana. Tomēr man ir bažas, ka muitas un finanšu policiju apvienošana notika tikai apvienošanas pēc, steigā un nesagatavoti, un pašreiz notiek faktiskais apvienošanās process, kas attiecīgi bremzē darbu, galveno un svarīgāko mērķi – vienotu risku analīzi par muitas un nodokļu informāciju noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un novēršanai,” teicis Čerņeckis un uzsvēris, ka šis būšot viens no pirmajiem jautājumiem, kuru viņš plāno pārrunāt ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu.
“Principā visi lielie grupējumi ir zināmi, tos agri vai vēlu aiztur, izšķaida. Protams, kaut kādi satelīti paliek, aiziet pagrīdē, pamazām veidojot atkal jaunus tīklus,” stāstījis Čerņeckis, “cik man zināms no pieejamās informācijas, šobrīd šādu noziedzīgo grupējumu varbūt skaitliski ir vairāk, taču viņu darbības mērogs ir mazāks.”
Čerņeckis atzinis, ka “tāpat, kā tas bija agrāk, arī joprojām lielajās nodokļu shēmās ir iesaistīti VID darbinieki” – “šādā vai citādā mērā, bijušie vai esošie”.
Viņa skatījumā, cīņai pret šādām tendencēm esot divas svarīgas lietas – būtiski izveidot spēcīgu un visaptverošu riska analīzi ar augsta līmeņa speciālistiem un jāstrādā ar korupcijas apkarošanu VID.
“Es diezgan bažīgi skatos uz to, ka pēdējo gadu laikā neesmu dzirdējis publiski informāciju ne par vienu gadījumu, kad VID iekšējās drošības pārvalde būtu aizturējusi kādu VID darbinieku par būtiskiem pārkāpumiem. Protams, es būtu ļoti priecīgs, ja bijušās ministres vārdi būtu piepildījušies un “korupcijas audzējs” VID ir izgriezts. Taču baidos, ka tā tomēr nav. Un te ir liels jautājums VID iekšējās drošības pārvaldei – vai tiešām iestādē viss ir kārtībā?”
Ar ministra padomnieku jau pirmajā darba dienā ministra birojā esot sākuši sazināties daudzi vadošie VID darbinieki – gan esošie, gan bijušie, kuri uzsverot, ka “mums ir vajadzīga pārliecība un drosme, ka gribam turpināt strādāt ar lielām lietām, turpināt pārmaiņas. Taču vienlaikus viņi pauž bažas, ka ar viņiem izrīkosies tāpat, kā izrīkojās ar mani un virkni citu kolēģu, tikai paužot publiskas aizdomas par negodprātību, bet nekādus pārkāpumus neatklājot un sodus nepiemērojot”.
Čerņeckis noliedzis, ka nāktu “ar savu sarakstiņu, kurus iecelt vai neiecelt amatos”:
“Nē, ar šādu uzstādījumu nenāku. Ja VID vadītāja vēlēsies uzklausīt manu viedokli arī personāliju jautājumos, neatteikšu savu padomu, jo pazīstu teju visus VID darbiniekus.
Atbildēšu uz jautājumiem, nevis nākšu ar saviem priekšlikumiem.”
“Šobrīd man ir pievērsta tik ļoti liela uzmanība, ka varbūt rodas priekšstats, ka būšu [VID vadītājas Ievas] Jaunzemes priekšnieks. Tā nebūs, viņas priekšnieks ir finanšu ministrs. Man ir tikai padomdevēja tiesības ministram. Protams, es vēlētos, lai mums ar VID vadītāju izveidotos labs tiešs kontakts un mēs varētu sadarboties pa tiešo,” piebildis Čerņeckis.