Ceturtdienas vakarā Drošības policija nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar žurnālistes Agneses Margēvičas bloga publikāciju, kas meta nopietnu korupcijas un interešu konfliktu ēnu uz vairākām augsti stāvošām Drošības policijas amatpersonām.
Ar Drošības policijas jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta sankciju sniegtajā paziņojumā, nosaucot visus publiskotos faktus par pretreakciju uz šīs iestādes “darbu valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu stiprināšanā”, faktiski netieši apliecināts – arī Mežviets, pie kura godaprāta savā publikācijā bija apelējusi Margēviča, ir viņas aprakstītā “pielaižu biznesa” sastāvdaļa vai vismaz piesedzējs.
Tomēr Margēvičas informācija par Mežvieta vietu viņas aprakstītajā “pielaižu biznesā” bija izrādījusies kļūdaina, – vakarpusē Drošības policija nāca klajā ar paziņojumu, no kura izriet, ka visi Margēvičas minētie fakti un secinājumi esot tikai pretdarbība Drošības policijai, kas notiekot atsevišķu bijušo valsts amatpersonu un Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu interesēs.
Kā norādīts Mežvieta sankcionētajā paziņojumā, publikācijas autore esot “uzbāzīgi centusies” iegūt viņu interesējošu informāciju, atteikusies par viņas fiksētiem pārkāpumiem informēt pašu Drošības policiju, bet visa viņas publikācija esot tikai “uz faktiem nebalstīti pieņēmumi, kas tiek apstiprināti tikai ar anonīmu avotu izteikumiem”.
Mežvieta vadītā iestāde gan aicinot ikvienu personu, kuras rīcībā ir “konkrēta informācija par valsts drošības iestāžu amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, ziņot par to dienesta vadībai vai Ģenerālprokuratūrai”, taču, kas attiecoties uz Margēvičas publikāciju, tad Drošības policijas amatpersonas, par kurām “ir pausta nepatiesa informācija, plāno vērsties tiesā”.
Ne Mežviets, ne Drošības policija visas ceturtdienas laikā tā arī nespēja atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Margēvičas publikācijā minētie fakti tiem vispār bija zināmi un, ja bija, tad kāpēc Drošības policijas vadība uz tiem nav reaģējusi.
Margēvičas publikācijā ir divi galvenie “varoņi”: bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls Andris Čevers, “Drošības policijas (DP) darbinieks, kurš strādā DP struktūrvienībā, kas atbild par valsts noslēpuma saglabāšanu un veic personu pārbaudes, vērtējot viņu atbilstību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam jeb “pielaižu” saņemšanai, un kādreizējā Parex bankas valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēls Ivo Lagzdiņš, “Drošības policijas darbinieks, kurš strādā DP struktūrvienībā, kas atbild par valsts noslēpuma saglabāšanu un veic personu pārbaudes, vērtējot viņu atbilstību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam jeb “pielaižu” saņemšanai”.
“Ikdienā viņi pārvietojas ar dārgām BMW un Range Rover marku automašīnām, piedalās privātos „tusiņos” ar partiju „kasieriem”, spēlē tenisu ar varas eliti un apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādinādami turīgus uzņēmējus, nekā valsts amatpersonas. Viņu ģimenes locekļi un draugi atrod siltas vietas iestādēs, kuru vadību viņi tur dzelžainā tvērienā, bet pārdrošākajiem – arī nodarbojas ar biznesu, kuros caur ofšoriem investē Krievijas miljonāri. Viņi ir Drošības policijas augsti stāvoši darbinieki, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu, izšķirot ietekmīgu amatpersonu un miljonu iepirkumu likteni,” – šādi sākas Margēvičas apjomīga (24 000 rakstu zīmju) publikācija.
Lai gan liela daļa publikācijas balstās un neminētu avotu sniegtu informāciju un nav minētas pat dārgo automašīnu numura zīmes, rakstā ir arī minēti daudzi līdz šim plašāk nezināmi fakti, kas patiešām met ēnu gan uz Drošības policijas darbiniekiem, gan uz viņu saistību ar politiskajām un biznesa aprindām.
Īpaši interesanta ir raksta sadaļa, kas veltīta “fonam” ap faktu, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam, “par kura vadīto partiju Saskaņa mūsu valsts specdienesti skaidri ļāvuši saprast, ka tā tieši vai netieši varētu būt saņēmusi finansējumu no Krievijas, kā galvaspilsētas mēram ir otrās kategorijas pielaide valsts noslēpumam”, ko piešķīrusi kā reiz Drošības policija.
Par Rīgas pašvaldības kuratoru no Drošības policijas nozīmēts tieši Ivo Lagzdiņš, norādīts publikācijā, un tieši ar viņa sievu, zvērinātu advokāti Eviju Hmeļevsku-Lagzdiņu Rīgas pašvaldības struktūras vairākkārt slēgušas juridiskās palīdzības līgumus (par dažiem no tiem Pietiek jau ir informējis).
Savukārt Andra Čevera sieva Linda Čevere kopš 2009.gada strādājot Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora Oļega Burova birojā, bet Lindas radiniece un vienlaikus vēl viena par pielaidēm atbildīgā Drošības policijas darbinieka Armanda Mazlazdiņa sieva Sandija Mazlazdiņa esot Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks Iepirkumu nodaļas vadītāja.
Publikācijā arī aprakstīts, kā Lagzdiņa ģimene iesaistījusies vērienīgā nekustamo īpašumu biznesā ar trim Krievijas pilsoņiem, un tās partneris – Krievijas pilsonis oficiāli uzticējis darījumus veikt jau pieminētajai Evijai Hmeļevskai-Lagzdiņai.
Lai gan Mežvieta ceturtdienas paziņojumā apgalvots, ka Margēvičas rakstā esot tikai dažādi “uz faktiem nebalstīti pieņēmumi”, kā redzams, arī faktu tajā ir pietiekami daudz. Jau vistuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par to, par kuriem no tiem Mežviets ir samelojies, nosaucot tos par “pieņēmumiem”.
Pilns Margēvičas raksts lasāms šeit.
Avots: Pietiek.com