Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprinājis centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
“Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,” teica Silakalns. Viņš piebilda, ka ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.
Kā jau vēstījām, Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.
EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.
Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.
Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs var atsākt darbu Latvijas Bankā.
Tāpat vēstījām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada – pērn februārī.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
ECT nolēmumi ir normāli un saprotami, tikai Latvijas ierēdņi tos apgriež uz otru pusi vai ignorē būtisko. Šitam laikam nevar uzspļaut. Cik noprotams Rimšēvičs ir apsūdzētais, līdz ar to saņēmis visu dokumentu kopijas. Tad ko prokurors negribēja izdot.
Apsveicu ar atgriešanos darbā. Guseļņikovi un citi nelieši tagad sprēgā.
Domai Kurš suverēnā valstī būtu vainīgs, ka ģenerālprokurors atļaujas teikt, ka Eiropas tiesas spriedums ir uzrakstīts smagnējā, viņam nesaprotamā valodā?! Ko tad viņš visu mūžu ir lasījis, ja ne juridiskus un tiesiskus dokumentus, un viņam visi pieminētie termini būtu jāsaprot un jāzina no galvas, kaut naktī pamostoties? Vietējiem lēmējiem gan bija jāsaprot, ka, ja paši nezina, ko nu tālāk darīt ar pašu izveidoto situāciju, tad gada laikā bija visas iespējas to simtreiz noskaidrot un precizēt Eiropas tiesā, nebija jau mūsējiem aizliegts ar viņiem kontaktēties, nevis sēdēt un gaidīt, kad no Briseles atnāks, izskatās, cerētais rīkojums par mūža ieslodzījumu Rimševicam, kuram… lasīt vēl »
Man nav pamata tik kategoriski izteikties.
Ja kādreiz ir gadījies lasīt ECT sagatavotos spriedumus, tad tas tiešām ir kaut kas star Jauno derību un kādu vāji tulkotu direktīvu, ko pie mums mēdz pasniegt kā Regulu.
Jebkurā gadījumā, ir kādi zināmi fakti un tie nekādi neiet kopā ar realitāti.
Apsveicu Latviju. 😁
Te ir dziļāks signāls – Rimševics ir tik ļoti vajadzīgs Eiropas finanšu struktūrām, ka pat jāsāk iznākt no skapjiem.. Šis ir tiešām bezprecedenta gadījums no vairākām pusēm: – agresīva Latvijas komercbankas likvidācija (atliekot malā subjektīvu attieksmi pret vienu no tās īpašnieku), – info par ABLV presēšanu no pieminētās trijotnes puses pilsētā bija jau 2017.gada sākumā (dīvaini, ka klusē pārējie, kurus presēja, ne tikai banku sektorā vien) un viņi meklēja palīdzību, lai viņus nelikumīgi nepresētu. – Fuktuka pretvalstiskā un faktiski tukšā loma Latvijas pārvaldes sistēmā. Piemēram, likvidatora nomaiņa – Vēbers uz Balodi. Te b’ūtu viela milzīgam procesam. – nezinu gadījumu, kad… lasīt vēl »