Lieldienu brīvdienas rit pilnā sparā. Daudzi, kas piekopj tradīcijas, krāsos olas, meklēs, kur zaķis tās dārzā paslēpis, steigs šūpoties. Bet vai zināt, kāpēc Lieldienu tradīcijās ir olas, zaķis, šūpoles?
Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Pēc kristīgajām tradīcijām laiks pirms Lieldienām ir lielais gavēnis, kura laikā olu ēšana ir strikti noliegta. Tieši tādēļ Lieldienās ola ir viens no iecienītākajiem produktiem uz svētku galda.
Lieldienu olas ir saistītas ar seniem pavasara kultiem, un tās lieto, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, pasargātu no dažādām nelaimēm. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību. Lieldienu rītā saimnieks sagrieza olu tik gabaliņos, cik mājā bija ļaužu.
Arī olu krāsošanai ir gadsimtu ilga vēsture. Sākotnēji tās krāsoja sarkanas, ar šo spilgto krāsu simbolizējot Lieldienu prieku. Pamats tam meklējams ne tikai Romas katoļu, bet arī Austrumu baznīcā. Neiztika arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem savu olu un iedomājas kādu vēlēšanos. Tad olas sasit ar tievgaļiem kopā. Kam ola nesaplīst, tam vēlēšanās piepildās, bet sasistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.
Viens no tipiskākajiem Lieldienu simboliem ir Lieldienu zaķis, kas nes krāsainas olas. Taču, lai šīs olas nopelnītu, ir jāiztur pārbaudījumi: vai nu jāmeklē tās, vai jāpiedalās ar olām ripināšanas sacensībās, vai arī jāsitas ar citu olu.
Lai nu kā tur būtu, pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555. gadā. Taču toreiz gan tas tika izmantots vienīgi svētku cepetim. Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt gadsimtu vēlāk – ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to:
– Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.
– Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.
– Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
– Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.
– Tas ir protestantu izgudrojums pretstatā katoļu kultam svētīt olas.
Viens no galvenajiem seno latviešu Lieldienu rituāliem, kas citām tautām ir maz zināms vai arī vispār nav pazīstams, ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas veicina auglības spēku. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma, jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Šūpoles parasti iešūpoja to kārēji, vispirms šūpoties aicināja cerēties sākušos pārus, tad nāca kārta bērniem un visiem pārējiem. Par šūpošanos bija jāmaksā ar olām. Šūpojās arī visu nedēļu pēc Lieldienām, bet pēc tam šūpoles sadedzināja.